Vasarā braucam aktīvāk un bieži vien arī pārgalvīgāk, jo mums šķiet, ka nav nekādu šķēršļu siltā un saulainā laika izbaudīšanai. Taču vadīšanas stils ir jāpielāgo konkrētajiem klimatiskajiem apstākļiem, arī tad, ja sēžam pie moderna sporta auto stūres, saka Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Lai braucējiem praktiski ierādītu drošas braukšanas knifus, Vanks kopā ar atzītiem Latvijas autosportistiem Reini Nitišu, Ralfu Sirmaci, Konstantīnu Calko piedalīsies “Inchcape Motors Latvia” rīkotajā 1. Baltijas mēroga pasākumā “M Town”, kas veltīta BMW M klases mašīnām. Pasākuma dalībnieki iegūs elpu aizraujošas emocijas iejūtoties autosportistu ādā BMW M2 un M5 mašīnās, kā arī izvizinoties ar labākajiem autosportistiem.
Karstums nogurdina braucējus un ietekmē ceļu segumu
Jāatceras, ka karstā laikā braucēji uz ceļa biežāk pieņem neapdomīgus lēmumus, piemēram, veic nevajadzīgus apdzīšanas manevrus. Svelme nogurdina, tādēļ cilvēku reakcija un domāšana kopumā ir lēnāka, uzsver Vanks. Briti pat aprēķinājuši, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās par 100C, ja tā pārsniedz 250C, var samazināt reakcijas laiku par teju 20% procentiem.
Otrkārt, jāņem vērā, ka karstums ietekmē asfalta segumu - bitumens kļūst mīkstāks un saķere vairs nav tik laba kā pie mērenām temperatūrām. Savukārt, gaisa temperatūrai pārsniedzot 300C, uz sliktā stāvoklī esošiem ceļiem var veidoties slideni izsvīdumi.
Uz grants ceļiem obligāti jāizvēlas atbilstošs ātrums un jāturas savā joslā
Vienmēr ir jāizvēlas apstākļiem atbilstošs ātrums, pat tad, ja braucat ar jaudīgu, modernām tehnoloģijām aprīkotu auto. Piemēram, braucot pa granti, sausā vasaras dienā auto saķere uz ceļa būs vājāka nekā pārvietojoties pa asfaltētām šosejām. Savukārt spēcīgu lietusgāžu laikā grants pārvēršas par mālainu, slidenu masu, un tad auto būs vēl daudz grūtāk kontrolējams.
Sausā un karstā laikā ikviens braucējs uz grants ceļa saceļ lielus putekļus, un sliktā redzamība var traucēt gan pašam, gan arī pretim braucošajiem. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi turēties savā joslā pat tad, ja tukšais un viegli līkumainais lauku ceļš vilina iespiest “gāzi grīdā”, uzsver Nitišs. Strauji bremzējot, bremžu diski un bremžu uzlikas uzkarst un to nolietojums ir daudz ātrāks, tāpēc autosportists iesaka braukt vienmērīgā tempā. Būs mazāka iespēja rasties avārijai un mašīna tik daudz necietīs.
Spēcīgu vai ilgstošu lietusgāžu laikā vislabāk braukt lēni un stabili
Šķiet pašsaprotami, ka lietus laikā ceļi kļūst slidenāki. Taču briesmas slēpjas arī lielās peļķēs un ar ūdeni pielijušās risēs uz izbrauktiem ceļiem. Strauji iebraucot lielā peļķē, auto var ātri kļūt nekontrolējams, turklāt t.s. “ūdens šoku” var piedzīvot arī motors, ja tajā iekļūst ūdens. Tādēļ ātrums ir jāsamazina tiktāl, lai var mierīgi izbraukt cauri bīstamajam posmam, bet stūre jācenšas turēt iespējami stabilāk.
“Braucot pa peļķēm klātu ceļu svarīgākais ir izvairīties no akvaplanēšanas, jo tad auto kļūst nekontrolējams un tas rada lielus riskus,” uzsver Vanks.
Otrkārt, strauja un bezrūpīga braukšana var būt bīstama apkārtējiem, jo lielas šļakatas var noklāt līdzās vai pretī braucošo mašīnu priekšējos stiklus, uz mirkli padarot to vadītājus “aklus”. Šo īpaši der atcerēties, ja lietus laikā ir jāpārvietojas pa ceļu ar iebrauktām risēm. Ūdens tajās ir netīrs, ja tas nokļūst uz auto stikliem, tad šoferis neredz neko un var rasties avārijas situācija.
Drošas braukšanas skolas vadītājs iesaka iespēju robežās izvairīties no braukšanas tieši pa risēm un par netīrā ūdens radīto “aklumu” atcerēties brīdī, ja uz pielijuša ceļa rodas ideja apdzīt kravas auto. Noteikti būs kāds mirklis, kad redzēt nevarēs neko.
Karstā un saulainā laikā mašīnas salonā nedrīkst atstāt pilnīgi neko
Loģiski, ka aizslēgtā mašīnā karstā, saulainā laikā nedrīkst atstāt ne bērnus, ne dzīvniekus. Tieši tāpat salonā nedrīkst atstāt pilnas pudeles, jo kādā brīdī saules stari var iegriezties tā, ka pudele pārvēršas par lēcu un izdedzina sēdeklī caurumu. Ja mašīnu novietojat stāvvietā uz ilgāku laiku, tad vēlams pameklēt kādu ēnaināku vietu, lai auto mazāk uzkarst.
Riepām jābūt pilnīgā kārtībā
Par nobrauktām vasaras riepām karstajā laikā sliktākas var būt tikai nobrauktas ziemas riepas, saka Vanks. Viņš uzsver, ka no drošības viedokļa ir pilnīgi nepiedodami vasarā braukt ar sezonai neatbilstošām riepām. Tās ir piemērotas pilnīgi citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, tādēļ karstā laikā var radīt nepatīkamas situācijas. Lietus laikā nobrauktas riepas sliktāk izkliedē ūdeni un pagarina bremzēšanas ceļu.
“Vasarā cilvēki mēdz uzlikt lielākas riepas ar lielākiem diskiem. Izbraucot ārpus pilsētas, kur no kravas mašīnām ir izveidojušās rises, mašīna var sākt “peldēt” jebkurā brīdi, arī sausos laikapstākļos, tādēļ, jābūt īpaši uzmanīgiem uz ceļa,” stāsta Nitišs.
Mierīgi jāsadzīvo ar ļoti dažādiem satiksmes dalībniekiem
Vasarā cilvēki pārvietojas ļoti dažādos veidos: ar velosipēdiem, skūteriem, parastiem un elektroskrejriteņiem. Autobraucējam ir jāspēj pilsētas ielās ar tiem visiem sadzīvot. Tieši tāpat kā uz šosejām ar t.s. “vasaras braucējiem”, kuri pie stūres visbiežāk apsēžas tikai tādēļ, lai aizvestu ko svarīgu uz vasarnīcu. Šo šoferu braukšanas iemaņas nav tik pārliecinošas kā cilvēkiem, kas ar auto pārvietojas katru dienu.
