Vēl iepriekšējā veselības ministra laikā sāktā reforma, lai pacientus vairāk ārstētu ambulatori, neturot slimnīcā, bijis priekšnosacījums, lai attīstītos dienas stacionāri. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem salīdzinājumā ar 2004. gadu dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits pieaudzis no sešiem līdz 25 procentiem.
Dienas stacionāra pakalpojumus sniedz teju visas slimnīcas, bet gandrīz pusi no valsts izdevumiem ārstēšanai dienas stacionāros veido invazīvā kardioloģija.
Visu veidu dienas stacionāra pakalpojumus sniedz 105 ārstniecības iestādes, tajā skaitā 37 no 39 slimnīcām, kuras īsteno diennakts stacionāra uzdevumus. Kopumā dienas stacionāra pakalpojumus saņēma 78 632 pacienti, pavadot 524 087 dienas (tiesa, tie ir 2010. gada NVD dati). Tajā pašā laikā diennakts stacionārā ārstējās 231 819 pacientu, norāda NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons. No visiem izdevumiem par ārstēšanos dienas stacionārā 28,1 procents izdevumu bija par angioplastijām, bet 12,1 procents – par koronarogrāfijām. Invazīvajā kardioloģijā ir dārgākie pakalpojumi, secināja amatpersona. Tuvu piektdaļai šā budžeta aiziet samaksai par ķirurģiskajiem pakalpojumiem, 14,8 procenti par hemodialīzēm, bet 13,3 procenti par terapeitiskajiem pacientiem. Viņš uzsvēra, ka dienas stacionāru pakalpojumi turpina attīstīties. Arī Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis sacīja, ka notikušas lielas pārmaiņas ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, jo samazinājies finansējums stacionāriem.
Jautājumu par ambulatoro aprūpi vakar skatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, un, lai gan ierēdņi sniedza plašu, komplicētu informāciju par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes finansēšanu, neatbildēts palika viens no galvenajiem jautājumiem – cik garas ir rindas pie speciālistiem, kāds ir pēdējos gados ambulatoro pakalpojumu attīstībai piešķirtais papildu finansējums un kā tas ir izlietots. To Veselības ministrija solīja sagatavot vēlāk. «Ir zināmas ļoti daudzas sūdzības, kad pacientiem pasaka, ka uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem jāgaida līdz pat sešiem mēnešiem, bet, ja ir nauda, lūdzu, es pieņemu šodien pulksten trijos pēcpusdienā, nāciet,» sacīja komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), kuru papildināja komisijas sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība), lūdzot informāciju par to, cik lielu daļu pakalpojumu veselības jomā pašlaik sedz paši pacienti. Uz to A. Mārtiņsons atbildēja, ka «šādas situācijas nav noslēpums un to nevajag pasniegt kā skandālu». Pacientu pieprasījums pēc valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir lielāks, nekā to patlaban spēj apmierināt, taču nevienai valstij nav izdevies pilnībā apmierināt pacientu vēlmes, sacīja A. Mārtiņsons. NVD un VM operēja vien ar kāda pētījuma datiem, kur aprēķināts, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvars ir 60 procentu, bet privātais sektors jeb pacienti paši maksā 40 procentos gadījumu.
***
UZZIŅAI
Pie kuriem ārstiem var iet bez ģimenes ārsta nosūtījuma:
psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību;
narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību;
ftiziopneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi;
dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu;
onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;
ginekologa; oftalmologa;
bērnu ķirurga; pediatra;
pie ginekologa un radiologa ar vēža skrīninga uzaicinājumu.
Finansējums ambulatorai aprūpei 2012. gadā
Ambulatorai aprūpei kopumā paredzēti 140 miljoni latu, no tiem:
ārstniecībai 128,7
primārās veselības aprūpei 44,9
sekundārai ambulatorai veselības aprūpei 83,8,
tajā skaitā dienas stacionāriem 22,6.