Īrijas latvieši dod priekšroku medicīnai Zaļajā salā

Iespējamās pārmaiņas Latvijas veselības aprūpes sistēmā, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu, izraisījušas plašas diskusijas sabiedrībā. Šīs izmaiņas varētu attiekties apmēram uz 200 000–300 000 Latvijas valstspiederīgo un vistiešākajā veidā uz tiem latviešiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs.

«Līdzīga sistēma, tikai citā, daudz saprotamākā un pieņemamākā formā ir arī Īrijā,» Neatkarīgajai teic portāla baltic-ireland.ie redaktore Laima Ozola. Proti, Zaļajā salā ir tā dēvētās medicīniskās kartes, kas maznodrošinātajiem ļauj saņemt medicīniskos pakalpojumus bez maksas un visiem pārējiem medicīnas pakalpojumi ir par vienādu cenu. Atšķirība tikai tā, ka nodokļu maksātājs var atgūt par medicīnas pakalpojumiem iztērēto naudu, aizpildot attiecīgus dokumentus. «Man šī īru sistēma šķiet loģiska, jo es nestādos priekšā, kā tas reāli dabā izskatīsies – poliklīnikā būs divi cenrāži – nodokļu maksātājiem un nodokļu nemaksātājiem?» izbrīnīta ir L. Ozola. Ārzemēs dzīvojošie latvieši mēdz izmantot Latvijas medicīnas pakalpojumus, gan ārstēt smagā fiziskā darbā sabendētās muguras, gan salabot zobus, gan veikt profilaktiskās apskates. Taču līdz ar gaidāmajām izmaiņām situācija varētu mainīties – došanās pie Latvijas mediķiem ārvalstīs mītošajiem vairs nebūs finansiāli izdevīga.

Aptaujājot Īrijā dzīvojošos latviešus, atklājas, ka Latvijas veselības aprūpe jau labu laiku cenu ziņā nešķiet draudzīga nedz ārzemēs, nedz savā valstī dzīvojošajiem latviešiem. L. Ozola uzsver, ka, viņasprāt, Latvijas medicīnas pakalpojumu cenrāži jau labi sen nav vairs tik pievilcīgi, – pati šovasar Latvijā tikai par analīzēm iztērējusi vairāk nekā 50 latu.

«Tas ir kārtējais Latvijas valdības murgs, bet domāju, ka tas īpaši neko nemainīs. Vismaz mani tas tiešām neskars – cik tad es izmantoju Latvijas veselības aprūpes sistēmu – varbūt tikai reizi gadā,» Neatkarīgajai teic Gatis Bērziņš no Viklovas. Viņaprāt, tas sāpīgi varētu skart tos cilvēkus, kuri ar vismazāko vainu dodas uz Latviju ārstēties. Bet tādu vairs neesot daudz: ja latvietis Īrijā ieguvis medicīnas karti, neesot jēgas doties uz tēvzemi pēc dakteru pakalpojumiem.

Savukārt Jānis no Dublinas visai tēlaini par Latvijas veselības aprūpes sistēmu nosaka: «Par brīvu var tikai no jumta nokrist.» Viņš nenoliedz, ka latvieši no ārzemēm reizumis dodas uz Latviju ārstēties, bet tas nenotiek tik daudz cenas dēļ, jo tās tāpat ir ārkārtīgi augstas, bet gan ārstu kvalifikācijas dēļ. Ja tagad medicīnas pakalpojumi kļūs vēl dārgāki, visdrīzāk ārzemju latvieši netrauksies mājup.

Latvijā

Šī gada astoņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji devās uz 712 ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanas darbiem, kuros izglāba 69 cilvēkus un atbrīvoja 35 bojāgājušos, kā arī saņemti 367 izsaukumi, kuros dega transportlīdzekļi. Aizvadītajā gadā 1020 ceļu satiksmes negadījumu likvidēšanas darbos izglābti 149 cilvēki un atbrīvots 51 bojāgājušais, bet transportlīdzekļi dega 567 reizes.