Formāli desmit procenti ģimenes ārstu, kuri pieteikušies un piedalīsies jaunajā ģimenes ārsta darbības kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma programmā, atbilst Veselības ministrijas (VM) plānotajam, tomēr reāli tas ir ļoti neliels skaitlis no kopējā ģimenes ārstu skaita.
Īpaši tas attiecināms uz Rīgu, kur ir lielākais ģimenes ārstu skaits, bet tikai 14 (!) kvalitātes programmai ir pieteikušies.
Pēc Veselības norēķinu centra ziņām, ģimenes ārstu kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma programmā piedalīsies 118 ārsti, un tas ir tieši desmit procenti no visiem ārstiem, kuri atbilstoši pievienošanās kritērijiem varēja pieteikties dalībai programmā. Visvairāk ģimenes ārstu pieteikušies no Zemgales. Ģimenes ārsti noslēguši līgumus, un līdz gada beigām par savu darbu, kas tiks novērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, saņems papildu atalgojumu. Ģimenes ārsti var turpināt pieteikties, tomēr piedalīties programmā nu varēs tikai no nākamā gada sākuma.
Programma ir brīvprātīga, taču, ja tai pievienojas, ir obligātie kvalitātes rādītāji, piemēram, jābūt nodrošinātai ģimenes ārsta palīga vai māsas darba vietai un no jauna reģistrētiem pacientiem jāveic veselības stāvokļa novērtējums. Kā obligāts noteikums būs neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu pie ģimenes ārsta pacientiem izvērtēšana, proti, vai un cik bieži pie ģimenes ārsta pacientiem, visbiežāk – hroniskiem pacientiem – dodas ātrā palīdzība un vai ģimenes ārsts ir izdarījis visu, lai pacienti būtu aprūpēti.
VM speciāliste Egita Pole gan spriež, ka pieteikušos ģimenes ārstu skaits nemaz nav mazs: «Nedomājam, ka tas ir slikts rezultāts. Mēs sākotnēji tā arī rēķinājām – ja pieteiksies vairāk par simt ģimenes ārstiem – tas būs labi. » Igaunijā līdzīgā programmā pirmajā gadā pieteikušies gan 20 procenti ārstu. VM nedomā, ka kritēriji ir pārāk sarežģīti. «Atsevišķi ģimenes ārsti ministram pat ir teikuši, ka šie kritēriji ir pašsaprotami un ka daudzi ģimenes ārsti jau tos ievērojuši līdz šim.
Rīgas ģimenes ārstu pasivitāti VM izskaidro ar galvaspilsētas ģimenes ārstu prakšu telpu problēmu. Lai pieteiktos programmai, ģimenes ārstam noteikti jābūt vienai vai divām medmāsām praksē, un šiem speciālistiem jābūt savai darba vietai. Diemžēl Rīgā telpu jautājums ir saspringts. Daudzi ģimenes ārsti strādā vienās telpās uz maiņām, ar vienu medmāsu diviem ārstiem. «Ja ģimenes ārsts redz, ka viņš nespēj nodrošināt savas prakses darbu atbilstoši šiem kritērijiem, tas varētu viņu atbaidīt pieteikties programmai,» saka E. Pole. Jau septembrī varētu gaidīt pirmo jaunās programmas darbības vērtējumu.
Veselības norēķinu centrā uzsver, ka pacientiem būtu interesanti noskaidrot, vai viņu ģimenes ārsts piedalās programmā (to var izdarīt mājaslapā www.vnc.gov.lv – meklētājā jāieraksta ģimenes ārsta vārds vai uzvārds), jo tieši pacienti būšot ieguvēji. Kvalitātes programma ietver iespēju pacientiem ātrāk nokļūt uz pieņemšanu pie sava ģimenes ārsta, māsas lielāku iesaistīšanu prakses darbā, kas ļautu ārstam vairāk laika veltīt pacientiem, kuriem ir sarežģītākas veselības problēmas.
***
UZZIŅAI
Ģimenes ārstu darbības kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma programmai
PIETEIKUŠIES
118 ĢIMENES ĀRSTI
14 ārsti no Rīgas
19 no Latgales
30 no Kurzemes
33 no Zemgales
22 no Vidzemes
LATVIJĀ IR:
1076 ģimenes ārstu prakses, kurās reģistrēto pacientu skaits ir ne mazāks kā 1200 pacienti.
41 pediatriskā prakse, kur reģistrēto pacientu skaits nav mazāks par 400 pacientiem.
Avots: Veselības norēķinu centrs