Latvijā veselības aprūpe atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir pabērna lomā gan attiecībā uz kopējo budžeta finansējumu veselības aprūpei, gan nozares darbinieku algām, intervijā aģentūrai BNS sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
"Ja Lietuva veselības aprūpei šogad atvēl 12,7% no valsts budžeta un ir par 4% palielinājusi finansējumu šai nozarei, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet Igaunija atvēl 13,5% no budžeta un šogad par 1% ir palielinātas algas, ņemot vērā, ka pēdējos gados tās bija samazinātas par 5-6%, tad Latvijā situācija ir tāda, ka šogad veselības aprūpei no budžeta ir mazāk nekā 10%," paskaidroja Keris.
Līdzīga situācija esot arī attiecībā uz veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. "Igaunijā vidējā darba samaksa ir apmēram 520-530 latu, bet ārsti saņem vidēji 1100 latu – divas vidējās darba samaksas, par ko arī mēs Latvijā nesekmīgi cīnāmies jau kuro gadu. Lietuvā ārsts saņem apmēram 1100 eiro, Latvijā – 800 eiro, kas ir 1,2 vidējās darba samaksas," norādīja arodbiedrības vadītājs.
"Tad kāpēc brīnīties, ka aizvien vairāk māsu un ārstu brauc projām no Latvijas, atstājot mūs tuvu tādam līmenim, kad veselības aprūpe būs, no vienas puses, ekskluzīvs pasākums, no otras puses, – pašapkalpošanās," viņš piemetināja.
Uz jautājumu, vai kādā aspektā tomēr situācija Latvijā ir labāka nekā tās kaimiņvalstīs, Keris atzina, ka attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas finansēšanu tādu nevar iedomāties.
"Latvijā ir visstraujākais neatliekamās palīdzības slimnīcu skaita samazinājums," viņš minēja. "No vienas puses, mēs esam apsteiguši Igauniju. Ja [finanšu ministrs Andris] Vilka kungs saka, ka mums veselības aprūpē vajadzētu ņemt piemēru no igauņiem, tad lūdzu – atliekam vienu daļu slimnīcu atpakaļ neatliekamās palīdzības slimnīcas statusā, jo viņiem ir 1,4 slimnīcas uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, mums – tikai 0,9. Darba samaksu – uz augšu, kā igauņiem. Pārējo viņi dara faktiski tāpat kā mēs – tādi paši pacienti, mediķi un ārstēšanas metodes, kas ir akceptētas Rietumeiropā. Lielās atšķirības ir minētajos makroekonomiskajos parametros. Tad valdības vadībai nevajag kulstīt tukšus salmus, bet konkrēti rīkoties."
Keris gan pauda gandarījumu, ka Valdības rīcības plānā iekļauts LVSADA ierosinājums 2014.gadā veselības aprūpei paredzēt vismaz 4,5% no IKP. "Bet uzreiz ir arī bažas, jo tur, kur ir runa par rezultatīviem rādītājiem, nekas nav teikts par 2012. un 2013.gadu. Ja pašlaik [veselības aprūpei] atvēlēti 3,3% no IKP, ir diezgan grūti iedomāties, ka pēkšņi vienā gadā pusotru procentu pieliks klāt," viņš piebilda.