Ja es tagad pacientam pasaku: operācija būs pēc pusgada, es nevaru viņam garantēt, ka tā tas arī notiks, jo nav zināms, kas ar veselības nozares finansējumu būs nākamgad, Neatkarīgajai atzīst Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs traumatologs ortopēds Jānis Petronis.
Pusgads gads ir ātrākais laiks, kad pacienti var nokļūt uz endoprotezēšanu un tikai tādā gadījumā, ja iekļauti tā sauktajā paātrinātajā rindā. Pārējiem pacientiem rindā jāgaida vairāki gadi. Līdzīga situācija ir arī pārējās slimnīcās, kur veic endoprotezēšanu un pagaidām nav pat cerību stara, ka rindas varētu mazināties vai izzust.
Plānveida ārstniecībai slimnīcās visgarākās rindas ir uz dažādām lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām, kas sasniedz pat vairāk nekā sešu gadu garumu, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) dati. Jaunākie dati ir par šāgada septembri, un tie rāda, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā rindā uz ceļa locītavas endoprotezēšanu gaida 1149 cilvēki, kuriem rindā būs jāpavada piecus līdz desmit gadus.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā rindu garums svārstās no 21 nedēļas līdz vairāk nekā 300 nedēļām, tas ir, no pusgada līdz sešiem gadiem, rindu veido vairāki tūkstoši pacientu. Vidzemes slimnīcā rindā ir 929 pacienti, kuriem rinda varētu ilgt aptuveni 450 nedēļu jeb vairāk nekā deviņus gadus.
Raud un lamājas
Ārstiem tas ir briesmīgi – pateikt pacientam, ka viņam jāgaida šajā rindā vairāki gadi, saka Rīgas 2. slimnīcas vadītājs Jānis Petronis. Slimnīcā gandrīz 4000 pacientu gaida rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, un prognozētā rinda ir aptuveni pieci gadi. "Cilvēki raud, lamājas, to ir grūti izturēt," atzīst ārsts. Rindā jāstāv pat septiņi gadi.
Kā galveno iemeslu šādām rindām endoprotezēšanā viņš redz tieši naudas trūkumu, operācija ir ļoti dārga – no 1500 līdz 2000 latiem, un valsts iedala tik, cik tai ir. Ja būtu vairāk naudas, operētu vairāk pacientu, jo pašlaik slimnīca neizmanto visas savas iespējas. J. Petronis atzīst, ka pacientiem ir iespēja segt pusi no operācijas izmaksām un tad viņi tiek operēti agrāk, tāpat kā tie, kuri ar ārstu konsilija lēmumu ierindoti paātrinātajā rindā: "Mums ir objektīvi rādītāji, pēc kuriem nosakām, ka pacientam ir nepieciešama šī operācija ātrāk, protams, pacientiem visiem šķiet, ka viņu sāpes ir tik lielas, ka vairs nav iespējams izturēt ne mirkli...Tāpēc jau es uzreiz teicu, ka tas ir briesmīgi, ka ārstam pretim sēž pacients, kas raud, bet naudas operācijām nav ne slimnīcai, ne pacientam." Paātrinātā rinda ir apmēram no pusgada līdz gadam, un arī tas ir ļoti ilgi pacientam, kuram ir akūtas sāpes, kurš nevar ne paiet, ne nosēdēt.
Tajā pašā laikā esot gadījumi, kad cilvēki ir pieteikušies uz operāciju, bet tā pēc visiem kritērijiem nemaz nav vajadzīga. Gluži kā Rīgā piesakās uz visiem bērnudārziem, kamēr bērns nemaz nav piedzimis, šādu salīdzinājumu lieto ārsts, tomēr uzsverot, ka tie ir atsevišķi gadījumi. Viņš min Polijas pieredzi, kur valsts piešķīra naudu endoprotezēšanām, lai likvidētu rindu, un tas arī izdevās. "Ja mums būtu pietiekami naudas, rindu varētu likvidēt apmēram trīs gados," spriež J. Petronis.
Lielu cerību nav
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts Neatkarīgajai atzīst, ka rindas uz endoprotezēšanu bijušas vienmēr – nekad veselības aprūpei nav bijis iedalīts tik daudz naudas, lai šīs rindas likvidētu. Pēc viņa domām, rinda nelikvidētos tik ātri arī, ja būtu nauda, un tas saistīts ar slimnīcu kapacitāti – dienā, mēnesī var veikt tik operāciju, cik ir resursu. Treškārt, endoprotezēšana galvenokārt ir nepieciešama gados vecākiem cilvēkiem, un saskaņā ar demogrāfu prognozēm pensionāru īpatsvars sabiedrībā tikai pieaugs. Tātad no tā jāsecina, ka rindas endoprotezēšanā būs. Cik garas – tas atkarīgs no pieejamā finansējuma.
Plānveida pakalpojumu rindas
VNC apkopotie dati liecina, ka rindas ir arī uz citiem plānveida pakalpojumiem stacionāros, tiesa, tās vairākumā gadījumu nav tik garas kā uz endoprotezēšanu. P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā rindā uz plānveida un neatliekamo invazīvo kardioloģiju jāgaida aptuveni seši mēneši. Rindā ir vairāk nekā 900 cilvēku. VM neesot pieejami pašlaik jaunākie dati par plānveida operācijām un vai tās notiek, tomēr, kā saka R. Joksts, visticamāk, lielam uzrāvumam plānveida palīdzības sniegšanai nav pamata. Lai arī slimnīcas vasarā ir guvušas papildu finansējumu, tas tomēr pirmām kārtām tiek novirzīts parādu segšanai, kas slimnīcām uzkrājas no gada sākuma. Viss būšot atkarīgs no tā, kāds būs veselības nozares finansējums nākamajam gadam.
Neatkarīgā rakstīja, ka Liepājas reģionālā slimnīca septembrī pēc ilgāka pārtraukuma atsāka plānveida operācijas. Valsts apmaksātās plānveida operācijas Liepājas slimnīcā pārtrauca veikt 2009. gada vasarā, jo valsts tām vairs nepiešķīra līdzekļus. Tagad, saņemot no valsts finansējumu par līdz šim veikto darbu, šī nauda novirzīta plānveida operācijām.