Jūrmala iebilst pret tās "ātro" iekļaušanu vienotā NMP dienestā.
Pēc gandrīz trīs gadu cīņas par to, lai Jūrmalas ātrā palīdzība netiktu iznīcināta ekonomiski un morāli nepamatotu iegribu dēļ, situācija ir nonākusi tiktāl, ka no 1. jūlija Jūrmalā iespējama neatliekamās medicīniskās palīdzības izbeigšanās.
Formāli Jūrmalas ātros varētu iekļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), taču tas nozīmētu esošās medicīniskās palīdzības sistēmas iznīcināšanu un piecdesmit gados iekrātās mediķu pieredzes, kurā ietilpst arī glābēju darbs, izmešanu miskastē. Rezultāts Jūrmalai kā kūrortpilsētai un īpatnējas konfigurācijas apdzīvotai vietai būtu bēdīgs: neatliekamās palīdzības kvalitātes neizbēgama pazemināšanās. Līdz ar to šī situācija saistāma ar draudiem cilvēku veselībai un pat dzīvībai.
Smadzeņu skalošana
NMPD vadība jau ilgu laiku gan ar draudu, gan šantāžas palīdzību ("Nenāksiet apvienotajā dienestā – nogriezīsim finansējumu!") spiedusi Jūrmalas ātros pakļauties uzspiestā kolhoza noteikumiem, lai gan līdz pat šim brīdim nevienam nav skaidrs, kāpēc vajag iznīcināt gadu desmitiem iestrādātu neatliekamās palīdzības sistēmu, lai tās vietā ieviestu nezin ko. Kaut arī jūrmalnieki neskaitāmas reizes lūguši NMPD vadību, lai tā dod vismaz ekonomisko pamatojumu, kāpēc šādas darbības būtu vajadzīgas, atbilde nav sagaidīta, ja vien par atbildi neuzskata frāzi "būs labāk". Jūrmalas ātrie ir viena no vislabāk ekipētajām medicīniskās palīdzības vienībām valstī, pašvaldība šajā struktūrā pēdējo gadu laikā ir ieguldījusi ap 100 000 latu, līdz ar to iespējams, ka aiz NMPD vadības "rūpēm par pacientiem" patiesībā slēpjas gluži merkantili mērķi: savākt Jūrmalas ātrās palīdzības automašīnas un aparatūru. Bet tie, protams, ir tikai skaudīgu konkurentu pieņēmumi.
Nesen jūrmalnieki, kuru vidū bija domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, deputāte Dzintra Homka, pašvaldības SIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs, kā arī Saeimas deputāts Pēteris Tabūns un citi, tikās ar veselības ministru Didzi Gavaru, lai pārrunātu dramatisko situāciju, kas izveidojusies ar Jūrmalas ātrajiem. Ministrs, protams, bija saaicinājis arī NMPD vadību, un to pārstāvēja Armands Ploriņš, Renāte Pupele un Semions Štrihs. Interesanti, ka jūrmalniekiem neizdevās parunāt vienatnē ar ministru, savukārt NMPD pīlāri to darīja gan pirms, gan pēc oficiālās tikšanās. Nezināmu iemeslu dēļ radās iespaids, ka notiek ministra smadzeņu skalošana.
Ātrie – pažarniekos?
"Mums nav skaidrs, kā radušies dažādi dīvaini projekti un māsterplāni. Nešķiet, ka tie būtu iecirsti akmenī. Bet kādos sabiedrības slāņos, kādās institūcijās šie projekti ir apstiprināti? Runājot konkrēti par NMPD, mums, jūrmalniekiem, absolūti nav saprotama šī globalizācijas un kolektivizācijas ideja," teica Romualds Ražuks.
Savukārt Didzis Gavars uzsvēra dienesta spēju nodrošināt kompleksu palīdzību vissarežģītākajos medicīniskās palīdzības gadījumos, arī tādos, kad pacienti ir jātransportē ārpus Jūrmalas teritorijas. Šie argumenti gan nebija īsti vietā, jo arī Jūrmalas ātrie, pat būdami ārpus NMPD kolhoza, spēj palīdzēt vissarežģītākajos gadījumos, kā arī nereti apkalpo blakus Jūrmalai esošos pagastus un ved pacientus uz lielajām klīnikām, ja nepieciešams. Pēc domes priekšsēdētāja skaidrojuma par Jūrmalas ātrās palīdzības darbību un par nevajadzīgo naudas šķērdēšanu, mēģinot izveidot jaunu dienestu, ministrs pateica savu īso secinājumu: "Jūsu apgalvojumi nav balstīti uz faktiem."
Un viss. Tā kā R. Ražuks tika uztaisīts par vienkāršu pīlīšu pūtēju, vērsim pie ragiem ķērās A. Ploriņš. "Plānojam Jūrmalā izvietot tās pašas piecas brigādes, izvērtējot, vai ir nepieciešams izvietot arī reanimācijas brigādi. Vienu izvietosim Kauguros, mums Dubultos telpas piedāvā policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests," jūrmalniekiem cerības deva Ploriņa kungs. Neatbildēts gan palika jautājums par to, kāpēc jālikvidē tagadējā un efektīvā Jūrmalas ātrā palīdzība ar jau esošajam piecām brigādēm un reanimācijas brigādi, lai veidotu jaunas stacijas. Vien klusumu sagaidīja arī jautājums par to, kam šī reforma ir nepieciešama? Ātrās palīdzības speciālists A. Ploriņš atkāvās vien ar dežūrfrāzēm par Ministru kabineta rīkojumu, savukārt D. Gavars atkārtoja zināmos tekstus par to, ka vienotais dienests ir efektīvāks un vieglāk plānojams. Nav tikai kopīgā šo pozīciju atšifrējuma: ar ko šis dienests beigu beigās ir labāks? Šim jautājumam pievienojās arī P. Tabūns: "Medicīnas reformas mūsu valstī parasti tiek risinātas ar milzu vērienu, neņemot vērā konkrēto situāciju. Tas pats ir ar NMPD."
Tomēr "konkrētā situācija", veidojot NMPD, šķiet, tika izmantota par visiem 100 procentiem, un to sarunas gaitā nevilšus atklāja S. Štrihs: "Visā valstī situācija ar ātro palīdzību nav spīdoša. Un tas ir dienesta uzdevums: ļaut vienas pilsētas labās iespējas izmantot ne vien šai pilsētai, bet arī citām." Tas nozīmē: Jūrmalas labā situācija jānonivelē līdz valsts vidēji sliktajam līmenim. Tas, protams, ciniski runājot. Taču patiesībā Jūrmalas ātrie nekad nav atteikušies palīdzēt blakus esošo reģionu pacientiem, tāpēc ir vismaz nekorekti vainot Jūrmalas ātro palīdzību par tās "privileģēto stāvokli" attiecībā uz labo ekipējumu un izcilajiem speciālistiem. Ministrs šos argumentus nodēvēja par "lokāliem", bet vēlmi būs patstāvīgiem – par "karaļvalsts iegribām".
Ministra solījums
Pašvaldības SIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes priekšsēdētājs U. Ciekurs ierosināja slēgt līgumu ar NMPD un tādējādi turpināt pildīt valsts pasūtījumu pacientu apkalpošanā arī turpmāk. Taču R. Pupele, ar sajūsmu raudzīdamās ministrā, kurš acīmredzami jau bija NMPD vadības noskaņots uz Jūrmalas ātrās palīdzības likvidēšanu, ar vieglu smaidu piebilda, ka jūrmalnieki var piedalīties konkursā par savu automašīnu izīrēšanu NMPD vajadzībām un kā "bagāta pašvaldība" veidot savu "elitāro ātro palīdzību". Ministrs, protams, nesaklausīja Pupeles kundzes vāji slēpto vīzdegunību un mēģinājumu pazemot jūrmalniekus, viņš palaida gar ausīm arī U. Ciekura teikto par to, ka "mēs neesam transporta firma un automašīnas neizīrējam".
Taču tas pat nav svarīgi. Būtiskākais bija tas, ka ministrs nedzirdēja jūrmalniekus. Viņa dzirde bija noskaņota uz A. Ploriņa veco dziesmu par to, lai "iedzīvotājiem būtu labāk" un lai "Jūrmala pildītu MK noteikumus", nevis uz saprāta un loģikas argumentiem, kas ļautu Jūrmalas ātrajiem strādāt tādā pašā režīmā kā iepriekš, turklāt kopā ar glābējiem – tāda ir Jūrmalas specifika.
Latvija ir piedzīvojusi daudzas "vajadzīgas" reformas medicīnas jomā, un nereti tām blakus stāvējis A. Ploriņš, tagadējais NMPD vadītājs. Tā, piemēram, savulaik viņš mēģināja Rīgas psihoneiroloģisko slimnīcu pārcelt no Tvaika ielas uz Biķerniekiem. Pēc visai ilgas un izmisīgas mediķu cīņas šī absurdā ideja tomēr sagruva, jo Ploriņa kungs nekādi nespēja izskaidrot šā plāniņa ekonomisko pamatojumu. Dīvaini, bet arī šoreiz viņš nav varējis to izdarīt. Ne toreiz, ne tagad Ploriņa kungs nespēja atbildēt, kas tieši būs labāk, ja šīs "reformas" notiks. Līdzīgu jautājumu uzdeva arī R. Ražuks: "Vai pēc veiktajām reformām cilvēki ir palikuši veselāki? Vai viņiem ir kļuvis labāk?"
NMPD vadītāja vietā atbildēja ministrs: "Būs vēl sliktāk!" Un pēc mirkļa paturpināja: "Ja pašvaldību vadītāji nebeigs turpināt ietekmēt kopējo veselības nodrošināšanas plānu." Tādu, lūk, leksiski un jēdzieniski pareizu atbildi sniedza esošais medicīnas bīdītājs. Vienīgais pluss šai tikšanās reizei bija tas, ka ministrs atzina – viņš "vēl neko nevar izlemt", jo "daudzas neskaidrības traucē pieņemt lēmumu". Bet nedēļas laikā viņš tomēr "sagatavos savus argumentus". Šodien ir pagājusi tieši nedēļa, un cerams, ka ministrs savu solījumu izpildīs. Citādi tiešām – būs vēl sliktāk.