«Ja jūs kā ģimenes ārsts esat veiksmīgi organizējis profilaktisko pārbaudi jeb skrīningu zarnu vēzim un rezultāti liecina, ka pacientam nepieciešams izmeklējums – kolonoskopija, viņam uz šo pārbaudi jāgaida vairāki mēneši rindā.
Pacients atnāk un prasa: vai man gaidīt četrus mēnešus, vai es nevaru nomirt? Varbūt tomēr labāk pašam samaksāt?» reālo situāciju vēža profilaksē un ārstēšanā raksturo ģimenes ārsts Andris Baumanis. Viņš pacientam iesaka samaksāt pašam, negaidīt, taču sauc to par absurdu. Iedzīvotāji tiek aicināti uz profilaktiskajām vēža pārbaudēm, nerēķinoties, ka pēc tam vai nu turpmākie izmeklējumi būs jāgaida ilgi, vai jāapmaksā pašam no savas kabatas. A. Baumanis atsaucas uz datiem, ka Latvijā pacienti maksā vienus no visaugstākajiem līdzmaksājumiem veselības aprūpē visā Eiropas Savienībā.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas, speciālisti pulcējās uz diskusiju par to, kā veicies ar vēža skrīningu Latvijā un kāda ir primārās veselības loma. Kopš ieviestas valsts organizētās profilaktiskās pārbaudes jeb vēža skrīnings, nedaudz ir palielinājies to gadījumu skaits, kad ļaundabīga saslimšana tiek atklāta pirmajā vai otrajā stadijā. 2012. gadā tas notika 44,6 procentos gadījumu, un par apmēram četriem procentiem samazinājies pēdējā stadijā atklāto audzēju īpatsvars – pērn tas bija 18,4 procenti. Tomēr, kā norāda Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais speciālists onkoloģijā Jānis Eglītis, palielinājies neprecizētā stadijā diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars. J. Eglītis stāsta, ka valsts organizētais vēža skrīnings ir veselības aprūpes programma, kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem, ar centralizētu ielūgumu nosūtīšanu iedzīvotājiem. Programma paredz datu apkopošanu un analīzi. Diemžēl nākas atzīt, ka iedzīvotāju atsaucība pat tādā gadījumā, ja pārbaudes ir bez maksas, ir ļoti zema. Tā, piemēram, krūts vēža skrīningam atsaukušās un mamogrāfiju veikušas tikai trešā daļa no uzaicinātajām sievietēm, savukārt dzemdes kakla vēža skrīningu – vēl mazāks skaits sieviešu – 26 procenti (jaunākie dati par 2013. gada deviņiem mēnešiem rāda, ka atsaucība augusi līdz 28 procentiem). Vissliktākie rezultāti ir ar zarnu vēža skrīningu, kur pārbaudes pērn veikuši tikai septiņi procenti iedzīvotāju, kuriem šāda pārbaude ir noteikta kā bezmaksas. Šie dati apliecina, ka programmas mērķi diemžēl nav sasniegti, jo bija plānots, ka uz krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm ieradīsies vismaz 60 procentu, uz dzemdes kakla vēža pārbaudēm – vismaz 50 procentu sieviešu, savukārt uz zarnu vēža profilaksi – 25 procenti...
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Baltiņa, vērtējot krūts vēža skrīningu, norāda gan uz pozitīvajiem sasniegumiem, gan problēmjautājumiem. Kāpēc nepieciešami šie izmeklējumi un tieši ar mamogrāfiju? Audzēju rentgenoloģiski iespējams pamanīt pusotru četrus gadus agrāk, un savlaicīgam tā atklāšanas faktam ir reāls ārstēšanās ieguvums – pilnīga izārstēšana vai būtisks dzīvildzes pagarinājums sagaidāms tikai agrīnās stadijās. D. Baltiņa arī norāda, ka mamogrāfijas pārbaude nesamazina mirstību, bet var samazināt slimības stadiju un mirstību ar krūts vēzi, kas ir izplatītākais audzēja veids sievietēm Latvijā. Tomēr eksperte kritizē uzaicinājuma vēstules formu: tā nav uzrunājoša un ir pat maldinoša. Teksts ir blīvs, sīkā drukā. Ar profilaksi vienkāršs iedzīvotājs saprot izsargāšanos, proti, kaut ko tādu, ko var nepieļaut pie noteiktiem nosacījumiem, taču aicinājums uz mamogrāfijas skrīningu vēža profilakses nolūkos ir maldinošs, jo tas nepasargās no saslimšanas kā tādas. D. Baltiņa uzsver, ka valstī nav vienotas atbildes vēstules formas, kā arī ne vienmēr to var saņemt pa pastu vai elektroniski, un ir jābrauc tai pakaļ, kas rada papildu izdevumus. Vēstulē varētu būt informācija, kur sievietei vērsties pēc palīdzības – specializētie onkoloģiskās palīdzības centri, savukārt pašu uzaicinājuma vēstuli varētu papildināt skaidrojums, kā sievietei pašai izmeklēt savas krūtis un kam pievērst uzmanību, jo daudzos gadījumos sievietes audzēju ir sataustījušas pašas.
Ģimenes ārsts A. Baumanis ar vairākiem piemēriem raksturo situāciju, kādā ir ģimenes ārsti, no kuriem «prasa atbildību par visu». Neatkarīgā rakstījusi, ka no šā gada ģimenes ārstu kvalitātes kritērijos ir paredzēts, ka ģimenes ārstam jāveicina, lai pacienti savlaicīgi veiktu pārbaudes. A. Baumanis norāda: Latvijā ir precedents, kad Veselības ministrijas izvirzītos brīvprātīgos ģimenes ārstu kvalitātes kritērijus divus gadus pēc kārtas neizpilda neviens ārsts, tajā skaitā tādi, kuri paši bija pieteikušies un arī centās tos izpildīt. Arī 2013. gada pirmajos sešos mēnešos ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju apakšējo robežu neizpilda absolūti lielākā ārstu daļa. «Nepiekrītam, ka ģimenes ārsti nevēlas darīt, bet, tieši tāpat kā citām veselības aprūpes iestādēm, arī ģimenes ārstiem ir ierobežoti resursi – gan cilvēku, gan finanšu,» saka ģimenes ārsts. Lai ģimenes ārsts veiktu tiešos darba pienākumus un uzlabotu savlaicīgu vēža diagnosticēšanu un tālāko veselības aprūpi onkoloģiskajiem pacientiem, vispirms ir jābūt sakārtotai veselības aprūpes sistēmai, piemēram, lai nebūtu tā, ka pacientu baidītu iespēja laikus pārbaudīties, zinot, ka, iespējams, tālāk viņš nevarēs saņemt palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem vai arī atbilstošu, modernu ārstēšanu.
***
Cik cilvēki atsaucas vēža profilakses pasākumiem (%)?
Dzemdes kakla skrīnings
2011 34,5
2012 26,7
Katru gadu izlases kārtībā pēc iedzīvotāju reģistra datiem Nacionālais veselības dienests atlasa dzemdes kakla izmeklējumiem sievietes, kurām attiecīgajā gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi, un nosūta uzaicinājuma vēstules (uz deklarēto dzīvesvietas adresi!) izmeklējumu veikšanai par valsts līdzekļiem.
Vēstules uz dzemdes kakla vēža skrīningu ir derīgas trīs gadus, taču izmeklējumu iesaka veikt dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma vēstules saņemšanas dienas.
Krūts vēža skrīnings
2011 33,8
2012 32,7
Katru gadu uzaicinājuma vēstules mamogrāfijas izmeklējumiem nosūta sievietēm, kurām attiecīgajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi, izmeklējumu veikšanai par valsts līdzekļiem.
Vēstules uz krūts vēža skrīningu ir derīgas divus gadus, taču iesaka veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma vēstules saņemšanas dienas.
Zarnu vēža
skrīnings
2011 7,09
2012 7,63
Zarnu vēža profilaktisko pārbaudi valsts apmaksā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos. Šo testu ir iespējams veikt arī laboratorijā, ja pacientam ir ģimenes ārsta nosūtījums.
Avots: Nacionālais veselības dienests