Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopā ar Aizsardzības ministriju (AM) jau patlaban, negaidot galīgo Saeimas lēmumu, ļoti aktīvi strādā, lai valsts aizsardzības dienestu (VAD) pēc iespējas gludāk un veiksmīgāk varētu integrēt jau līdz šim izveidotajā valsts aizsardzības sistēmā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Viņš akcentēja, ka VAD būs kā papildinājums Latvijas aizsardzības sistēmā, kas dos lielāku iespēju visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā plašāku Latvijas sabiedrību sagatavot krīzes un kara darbībai. Kalniņš arī cer, ka VAD ieviešana palīdzēs rekrutēt pilsoņus arī profesionālajā dienestā un Zemessardzē.
Vaicāts, kas ir tās lietas, kuras bruņotajiem spēkiem jāpaveic jau tagad, lai VAD ieviešana noritētu gludi, armijas komandieris atbildēja, ka pats svarīgākais solis ir nepieciešamā instruktoru un jaunāko virsnieku sastāva nodrošināšana. Pie tā sagatavošanas jau patlaban tiekot strādāts. Instruktoru sastāva sagatavošanai kā minimums ir nepieciešami divi gadi, skaidroja Kalniņš.
Kā ziņots, valdība otrdien pēc informatīvā ziņojuma uzklausīšanas atbalstīja VAD ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi no 2028.gada, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā.
Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023.gada janvārī.
Plānots, ka aizsardzības ministrs līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai.
Paredzēts, ka AM līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp, VAD ieviešanai un uzturēšanai AM rosinājusi līdz 2027.gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat līdz septembra beigām plānots izveidot divas darba grupas - viena nodarbosies ar valsts civilā dienesta darbības principu, organizācijas un finansēšanas noteikšanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) otrdien valdības sēdē norādīja, ka civilais dienests nebūtu administrējams no AM puses, šis dienests būtu katras iesaistītās ministrijas pārraudzībā. Vienlaikus civilo dienestu varētu sākt gadu vēlāk nekā VAD.
Otra grupa nodarbosies ar VAD ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo datu bāžu administrēšanu.
Jau ziņots, ka AM iesniegusi saskaņošanā atbildīgajām ministrijām VAD likumprojektu, kurā detalizēti izskaidrota dienesta būtība un norise un atbildība. Vienlaikus ir sagatavoti saskaņošanā citi minēto reformu pavadošie likumprojekti.
Likumprojekts paredz, ka VAD pilda 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.
Tāpat VAD pildīs, apgūstot augstskolu studentu speciālo militārās apmācības kursu, kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūstot kapelāna kursu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un termiņā.
VAD arī pildīs, apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmās.
VAD pakļautajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums, ja tās savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo dienestu, to veselības stāvoklis neatbilst VAD, bet atbilst valsts civilajam dienestam.
Attiecībā uz personu reģistrāciju un iesaukšanu likumprojekts paredz, ka AM atbildīgajai struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvajai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, ģimenes sastāvu, sodāmību un veselības stāvokli.
Ministrijas atbildīgā struktūrvienība savu uzdevumu izpildei būs arī tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par iesaucamajiem.
VAD iesauks vīriešus no 18 līdz 27 gadu vecumam. Dienestā brīvprātīgi varēs iestāties vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu veiks iesaucamo ģimenes ārsti. Ministru kabinets noteiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību. AM atbildīgā struktūrvienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veiks atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu gadījumos, kad iesaucamais būs atzīts par nederīgu šim dienesta veidam veselības stāvokļa dēļ.
Iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu kopējo atbilstību valsts aizsardzības dienestam izvērtēs AM atbildīgā struktūrvienība sadarbībā ar NBS aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
AM atbildīgās struktūrvienības vadītājs pēc tam, kad būs izvērtēta iesaucamā atbilstība VAD vai izskatīts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņems vienu no trim iespējamajiem lēmumiem. Pirmkārt, iesaukt VAD, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Otrkārt, atlikt uz konkrētu termiņu iesaukšanu VAD. Treškārt, neiesaukt VAD, noņemot no VAD uzskaites, ja iesaucamais neatbilst dienestam noteiktajām prasībām.
Lēmumu par neiesaukšanu dienestā varēs pieņemt attiecībā uz deviņām pilsoņu kategorijām. Pirmkārt, pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst VAD noteiktajām prasībām. Otrkārt pilsoni, kurš mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs. Treškārt, pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Ceturtkārt, pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto.
Piektkārt, pilsoni, kurš par magu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Sestkārt, pilsoni, kurš ir sodīts par noziegumu, izņemot par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.
Dienestā neiesauks pilsoni, kurš ir bērna vienīgais vecāks, pilsoni, kuram VAD aizstāts ar valsts civilo dienestu, pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo dienestu. Dienestā arī neiesauks profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk par trim gadiem, kā arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu.
VAD var neiesaukt personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt VAD citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Izvērtējot VAD karavīra iecelšanu NBS struktūrvienības amatā, NBS varēs lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par VAD karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes, viņu pārcels 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei NBS vienībā. Zemessardzē pavadītais laiks VAD netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Ja VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes augstskolu studentu speciālo militāro apmācības ietvaros, viņu pārcels 11 mēnešu gara VAD izpildei NBS vienībā. Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības ietvaros pavadītais laiks netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo persona no darba vai studijām AM atbildīgās struktūrvienības iesaukumā norādītajā laikā, saglabājot darba vietu vai tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas, ja karavīrs pilda VAD.
Valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, būs rezervējama tiem no VAD atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas rezervē dienas.
VAD karavīram, kurš dienesta laikā godprātīgi pildījis savus tiešos dienesta pienākumus, būs priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus vai amatus arī citās valsts institūcijās, ja šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.
Paredzēts, ka VAD karavīram būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju, un katrs VAD karavīrs dienesta laikā saņems karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.
Likumprojekts paredz, ka katrs iesaucamais un VAD karavīrs būs personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus VAD izpildei.
Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamajam rakstveidā būs jāpaziņo AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam un VAD karavīram 10 darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, rakstveidā vai ierodoties personiski būs jāpaziņo par šo dzīvesvietu AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam būs jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās AM atbildīgajā struktūrvienībā VAD pienākumu pildīšanai.
AM veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas par VAD karavīriem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.
Par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc AM atbildīgās struktūrvienības uzaicinājuma izteiks brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 50 eiro.
Par VAD iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla AM atbildīgās struktūrvienības norīkojumā norādītajā dienesta vietā piemēros naudas sodu līdz 75 eiro.
Savukārt, ja izvairīšanās ilgs vairāk par desmit dienām vai izvairīšanās no iesaukuma dienestā izpaudīsies kā miesas bojājumu sev nodarīšana vai slimības simulēšana, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, tad par to vienlaikus virzāmajos grozījumos Krimināllikumā būs paredzēta kriminālatbildība.
AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem. Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.