"V-Traffic": Tālākā rīcība ar fotoradariem ir valdības ziņā
Vācu ātruma mērīšanas kameru jeb tā saukto fotoradaru ražotājs "Vitronic" jau pirms laika ir iesniedzis savus priekšlikumus par iespējamu turpmāku rīcību ar piegādātajām iekārtām un nākamais solis ir valdības rokās, biznesa portālam "Nozare.lv" teica "Vitronic" Latvijas filiāles "V-Traffic" valdes loceklis Sergejs Borisovs.
"V-Traffic" nostāju nemaina auditorkompānijas "Pricewaterhouse Coopers" (PwC) sagatavotā ziņojuma par fotoradariem iesniegšana Iekšlietu ministrijā, sacīja Borisovs.
Borisovs teica, ka vairāk neko par "Vitronic" piedāvājumu nevarot teikt, PwC ziņojumu viņš arī neesot redzējis un to nekomentēšot. Jau ziņots, ka gan Borisovs, kas komunicē ar medijiem "V-Traffic" uzdevumā, gan "Vitronic" pārstāvji Vācijā situāciju ar ātrumu kamerām nekomentē.
Tomēr portāls "Nozare.lv" no avotiem, kas nav saistīti ar Vācijas kompāniju, ieguvis informāciju, ka "Vitronic" piedāvājumā valdībai varētu būt varianti - gan pārdot jau atvestās un uzstādītās ātruma mērīšanas iekārtas un tās atstāt pilnībā valdības rīcībā, gan tās pārdot, bet parakstīt vai nu Latvijas personāla apmācīšanas līgumu vai arī fotoradaru apkopes līgumu, darbus veicot "Vitronic" nolīgtiem speciālistiem.
Notikušās līguma laušanas dēļ pastāv arī iespēja, ka valdība prasa, lai "Vitronic" aizvāc visas iekārtas un pamet Latviju. Taču tādā gadījumā vācu komersants pret valsti varētu celt prasību par savu zaudējumu kompensāciju. Tā varētu būt līdz pat vienam miljonam eiro (700 000 latu). Tiek pieļauts, ka "Vitronic" piedāvājumā un pavadošajos dokumentos, kas iesniegti valdībai, arī norādīja uz šādu iespēju, kuru paredz līguma panti, kas skar līguma laušanas sekas.
Neformālās sarunās ir arī izskanējis, ka visu atvesto fotoradaru pirkšana varētu maksāt no trīs līdz pieciem miljoniem eiro (2,1 līdz 3,5 miljonus latu). Cena var būt atkarīga no tā, vai darījumā iekļauti apmācības, apkopes un citu pakalpojumu līgumi. Taču šādā gadījumā valstij paliktu 100% visu ieņēmumu no ātruma mērītāju konstatēto pārkāpumu soda naudām.
Vienlaikus risinājums, kas beigtos ar darbojošos fotoradaru tīklu Latvijā, arī ja ne sākotnēji iecerētajā apjomā, Valsts policiju paglābtu no situācijas, kad trūkst gan personāla ceļu patrulēšanai, gan trūkst mašīnu ar ātruma mērīšanas aprīkojumu, jo jaunas Ceļu policijas mašīnas pasūtītas, paļaujoties uz to, ka ātruma pārkāpējus pārsvarā fiksēs ar kamerām, uzzināja "Nozare.lv".
Kā ziņots, jautājums par iespējamu fotoradaru iegādi no Vācijas uzņēmuma "Vitronic Gmbh" vai jauna konkursa rīkošanu tiks skatīts Ministru kabinetā 4.decembrī.
28.septembrī Valsts policija (VP) izbeidza ar "V-Traffic" noslēgto iepirkuma līgumu. Pāris nedēļas vēlāk ar "V-Traffic" tika noslēgta jauna vienošanās, kas paredz, ka fotoradari atsāk darboties, bet fiksē ātruma pārkāpumus ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.
Laikā no 2011.gada 21.novembra līdz 2012.gada 22.novembrim ar pārvietojamajiem un stacionārajiem fotoradariem uz Latvijas ceļiem fiksēti 333 697 pārkāpumi, par tiem soda naudās pieprasot samaksāt 5,18 miljonus latu.