Korupcijas sērga Rīgā: šoreiz paklupina kolumbārijs

 

Drīz vien pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) intereses par Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes nu jau bijušo vadītāju Āriju Stabiņu knabisti ieradušies arī pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko darba kabinetā.

Saistībā ar šo vizīti izskanējusi iespējamā kukuļa summa – 100 000 eiro. Latvijas Televīzija vēstīja, ka šī summa abus vienojot, Ā. Stabiņa tā kā likusi manīt, ka tik lielu kukuli no investoriem gribot saņemt A. Aļeksejenko, kurš tobrīd bija viņas priekšnieks, jo Dzīvokļu pārvalde ir viena no šā departamenta struktūrvienībām.

Bez darba un bez partijas?

A. Aļeksejenko pašlaik atzīts par aizdomās turamo kukuļa pieprasīšanā lielā apmērā. Viņš noliedz, ka būtu piedalījies kādās koruptīvās darbībās. Aizdomās turamā statuss neliecina par nozieguma sastāvu, un Latvijā ar šādu statusu var dzīvot gadiem. Aļeksejenko saņēmis ierobežojumu netuvoties savai darbavietai 50 metru rādiusā. Pirmdien viņš atstādināts no departamenta direktora pienākumu pildīšanas, bet jūlija beigās notiks partijas Gods kalpot Rīgai! valdes sēde, kurā, iespējams, lems par A. Aļeksejenko atrašanos partijā.

A. Aleksejenko iesniegtā deklarācija par 2012. gadu liecina, ka viņš uzkrājis 5000 latu, aizdevis 8500 latu, algā un pensijā nopelnījis nepilnus 23 000 latu. Viņam pieder zeme un māja ārpus Rīgas.

Visi gali pelnu kapsētā

KNAB uzskata, ka saistībā ar Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma Varoņu ielā nodošanu nomā tika pieprasīts 100 000 eiro liels kukulis. Lielākais objekts Varoņu ielā ir vēl neuzbūvētais kolumbārijs jeb pelnu kapsēta. Kolumbārija celtniecības plāni netiek īstenoti ilgāk nekā desmit gadus, bet pēdējos no tiem notika darbības, kam vajadzēja liecināt par to, ka projekts atkal izvilkts dienas gaismā. Vēl 2004. gadā Rīgas domē solīja, ka pelnu kapsētu tūdaļ, tūdaļ sāks būvēt un ka Meža kapu teritorijā Varoņu ielā pretī Brāļu kapiem un krematorijas ēkai pilsēta rezervējusi 0,9 hektārus lielu platību. SIA Arhitekta L. Šmita darbnīca mājaslapā lasāms izsmeļošs apraksts par kolumbārija tehnisko projektu.

Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksājusi 54 000 latu, bet Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecināja, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljoniem latu. Un tad A. Aļeksejenko pieļāva, ka izmaksas varētu samazināt uz pusi.

Gadu gaitā, mainoties spēku samēram Rīgas domē, ir mainījies pašvaldības viedoklis par to, kam pelnu kapsēta jābūvē. No sākotnēji striktās nostājas, ka šādu apbedījuma vietu uz pašvaldībai piederošās zemes būvē pati pašvaldība un zemesgabalu nevienam neiznomā, līdz pašreizējiem grozījumiem, kuri pieļauj gan zemi iznomāt, gan piesaistīt investoru.

Interesi par kolumbārija projektu izrādījuši divi investori (skatīt informāciju ziņu aģentūrā LETA). Vienam – no Ukrainas – apnicis gaidīt pašvaldības pretimnākšanu, bet otrs – no Krievijas – vēlējies zemesgabalu iznomāt uz 12 gadiem kolumbārija būvniecībai, kas pēc tam kopā ar apbedījumu urnām būtu jānodod pašvaldībai kā dāvinājums. Potenciālais naudas ieguldītājs bija noteicis savu gaidīšanas termiņu līdz šā gada pavasarim.

Grozījumi dažādos Rīgas domes dokumentos nav nekas jauns, un ne vienmēr uz tiem vajadzētu skatīties ar aizdomām par iespējamu korupciju – lai atceramies neseno jezgu ap tā dēvētajām puteņa biļetēm, azartspēļu vietu ierobežojumiem un Vecrīgas caurlaidēm. Tieši tāpēc nezinātājam ir sarežģīti izsekot līdzi grozījumu iemeslam.

Mēģinājumi pierādīt

Pēdējos gados par korupciju Rīgas domē ne tikai runā, bet arī mēģina to pierādīt. Tiesa, iesēdināto nav daudz, aizdomās turamo ir vairāk, liecina līdzšinējie KNAB rezultāti. Jāpiebilst, ka pastāv arī Rīgas pilsētas pašvaldības pretkorupcijas stratēģija 2010.–2013. gadam, pašvaldības institūcijām ir jāsagatavo rīcības plāni korupcijas risku mazināšanai un jāatskaitās par paveikto.

Cietumā nonākuši Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētie Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Raimonds Janita, bet neviens politiķis gan ne. Toreizējā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Edmunda Krastiņa kabinetā KNAB darbinieki veica kratīšanu. Viņš uzrakstīja atlūgumu un amatu atstāja, bet šādu iespēju – aiziet, ja korupcijas aizdomu ēna pār domi sabiezēs – bija pieļāvis pirms knabistu vizītes.

Pirms diviem gadiem KNAB sāka izmeklēšanu par naudas pieprasīšanu no klienta pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks iecirknī. Divi šā namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki no kādas personas bija pieprasījuši 1500 latu par komunālo pakalpojumu parāda kārtošanu. Līdz cietumsodam nenonāca.

Šogad jūnijā Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai tā dēvēto Daimler kukuļošanas lietu, kurā apsūdzības uzrādītas sešām personām, informē ziņu aģentūra LETA. Divi no apsūdzētajiem ir tā laika Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieki.

Šogad aizdomās par kukuļa prasīšanu KNAB veica kratīšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Pērn KNAB sāka kriminālprocesu pret šā departamenta amatpersonām par kukuļņemšanu saistībā ar pārvadājumu kontroles neveikšanu.

Pašvaldības iestādē darbu turpinājusi Ināra Upīte, kuru KNAB darbinieki pirms daudziem gadiem aizturēja uz aizdomu pamata par 1000 ASV dolāru kukuļa saņemšanu, un tiesa viņu atzina par vainīgu. Tolaik I. Upīte bija Dzīvokļu pārvaldes priekšnieka vietniece. Citāts no www.deputatiuzdelnas: «Visu izmeklēšanas un tiesāšanās laiku līdz 2004. gadam I. Upīte turpināja strādāt tiešā Ā. Stabiņas pakļautībā, un priekšniece viņu vairākkārt publiski aizstāvējusi. Arī pēc notiesāšanas, tikai ar jaunu uzvārdu – Reigase, viņa turpina strādāt Rīgas domē par juristi.» Vai tad nedrīkst strādāt, ja cilvēks nožēlo pieļauto kļūdu, Neatkarīgajai jautājusi Reigase 2009. gadā. Saistībā ar kukuļņemšanu pirms vairākiem gadiem ticis apsūdzēts kādreizējais Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs Orlando Rozens. Protams, kamēr ilgus gadus notiek tiesāšanās un tiesa nav pierādījusi vainu, kāpēc lai cilvēks nestrādātu Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze?