Lai atvieglotu sociālā darba pakalpojumu organizēšanu slimnīcās, Rīgas dome plāno ar stacionāriem noslēgt pakalpojuma deleģēšanas līgumus, kas nozīmē, ka turpmāk pašvaldība darbam slimnīcās nevis algos sociālos darbiniekus, bet piešķirs finansējumu ārstniecības iestādei, tādējādi dodot slimnīcām lielākas iespējas ietekmēt un organizēt sociālos darbiniekus.
Rīgas domes Labklājības departamenta speciālisti jauno kārtību pārrunājuši ar visu Rīgas teritorijā esošo slimnīcu vadītājiem, un sarunu rezultātā deleģēšanas līgumus plānots slēgt ar "Rīgas dzemdību namu", "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, "Rīgas 2.slimnīcu", "Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu" un "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru", kā arī "Bērnu Klīnisko universitātes slimnīcu".
Rīgas Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca šādu sadarbības piedāvājumu noraidījusi, atsakoties no pašvaldības finansējuma 1032 latu apmērā katru mēnesi sociālā darbinieka pakalpojumu nodrošināšanai jeb no kopumā aptuveni 12 400 latiem gadā.
Labklājības departamenta direktore Inese Švekle (GKR) šodien Sociālo jautājumu komitejas sēdē norādīja, ka departamentam notikušas tikšanās ar visu slimnīcu valdēm pilnā sastāvā, bet ar Stradiņa slimnīcu pat pēc pusotru stundu garas diskusijas nav izdevies vienoties. Slimnīca palikusi pie sava - šos pakalpojumus tā finansēs no saviem līdzekļiem.
Departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pastāstīja, ka sarunā ar domes pārstāvjiem slimnīcas valde šādu lēmumu pamatojusi ar argumentu, ka Stradiņa slimnīca ir augsta līmeņa veselības aprūpes iestāde, kas strādā ar augstām tehnoloģijām, un viņi nevēlas, lai iestādi asociē ar sociālo aprūpi.
"Jāatgādina, ka tieši no Stradiņa slimnīcas ir visvairāk gadījumu, kad tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, tāpēc viņiem ir vajadzīgs ātrs kontakts ar pakalpojumu sniedzējiem," uzsvēra Moors.
Stradiņa slimnīcā jau esot pašai sociālā darba dienests, tāpēc, atsakoties no pašvaldības finansējuma, pacienti un klienti necietīs. "Dīvainā kārtā viņi nevēlas saņemt finansējumu no Rīgas domes, bet finansēs šo pakalpojumu paši," neizpratni pauda Moors.
Labklājības departamenta darbinieki gan atgādināja, ka šogad Stradiņa slimnīcā notikuši jau divi gadījumi, kad pacienti pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas patvaļīgi pametuši ārstniecības iestādi un vēlāk turpat slimnīcas teritorijā atrasti miruši. Kā ziņots, maijā tur tika atrastas fotogrāfa Valda Lavrinoviča mirstīgās atliekas, kuras nebija pamanītas aptuveni mēnesi, un, kad viņa ķermeni atrada, tas jau bija sadalīšanās stadijā. Otrs gadījums konstatēts pirms nedēļas - 4.decembrī Stradiņa slimnīcas pagalmā atrasts 1944.gadā dzimuša vīrieša līķis.
Arī deputāts un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes loceklis Aigars Pētersons (V) pauda neizpratni par Stradiņa slimnīcas nostāju. "Bērnu slimnīcā mums ir ļoti laba sadarbība ar Labklājības departamentu, tā tiek attīstīta un perspektīvā redzam, ka tā ir kolosāla lieta, kas var palīdzēt rīdziniekiem un rīdzinieku bērniem. Tiešām ļoti brīnos, kāpēc Rīgas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca atsakās no šāda pakalpojuma, jo tas ir ļoti kvalitatīvs. Katrā ziņā mēs vēlamies šo pakalpojumu tikai attīstīt," sacīja domnieks.
Moors norādīja, ka lielākoties slimnīcas izprot sociālā darba nozīmi un starpdisciplinaritāti. "Protams, sociālais darbinieks ne ārstēs, ne griezīs, bet, kad tas ir izdarīts, ir ļoti svarīgi novērtēt atbalstu [pacientam] no ģimenes un piesaistīt laicīgi sociālos pakalpojumus. Tā ir drīzāk pēctecība, nekā nošķirts process, un mūsdienās daudzās valstīs šāda sociālo pakalpojumu attīstība tiek uztverta kā pati par sevi saprotama - neviens pacients netiek izrakstīts, kamēr nav atrasts risinājums, un ne jau ārsts to meklē, bet sociālais darbinieks, lai jau tajā pašā dienā [pacients] saņemtu pakalpojumu dzīvesvietā," uzsvēra Moors.
Labklājības departaments sagatavojis domes lēmuma projektu, kas paredz paredz slēgt pārvaldes uzdevuma deleģējuma līgumu projektus ar septiņām ārstniecības iestādēm uz trīs gadiem, taču Stradiņa slimnīcu pēc pašu vēlēšanās, visticamāk, no saraksta nāksies izslēgt.
Sociālo pakalpojumu deleģēšanai slimnīcām no pašvaldības budžeta 2013.gadā būtu jāieplāno kopumā 75 050 lati.
Moors skaidroja, ka Rīgas ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kura nodrošina pašvaldības sociālā dienesta sociālos darbiniekus sociālā darba veikšanai veselības aprūpes iestādēs. Pašvaldības sociālie darbinieki nodrošina atbalstu un palīdzību sociālo problēmu risināšanā ne tikai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederīgiem pacientiem, bet arī citiem reģioniem piederīgiem pacientiem, jo tikai atsevišķās veselības aprūpes iestādēs ir nodarbināti ne tikai Rīgas Sociālā dienesta (RSD) speciālisti, bet arī veselības aprūpes iestāžu darbā pieņemtie sociālie darbinieki.
Vienlaikus RSD sociālie darbinieki nav tieši pakļauti veselības aprūpes iestādēm, jo darba līgums noslēgts ar RSD, bet saskaņā ar RSD un veselības aprūpes iestāžu noslēgtajiem sadarbības līgumiem veselības aprūpes iestādes sociālajiem darbiniekiem nodrošina profesionālajai darbībai piemērotu darba vietu un vidi. Noslēdzot deleģēšanas līgumus, pašvaldība finansētu sociālā darbinieka vakanci slimnīcā, tādējādi iestādei nodrošinot iespēju efektīvāk plānot šo speciālistu darbu un izlīdzināt darbinieku algas, kā arī ļaujot Rīgas pašvaldībai iegūt precīzāku informāciju, cik rīdzinieku par piešķirto finansējumu saņēmuši palīdzību. Šādā veidā sociālais darbs tiks īstenots efektīvāk kā ārstniecības procesa atbalsta funkcija, kas iekļaujas kopējā veselības aprūpes iestādes menedžmentā.
Kļūstot par sociālā darba pakalpojuma Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem nodrošinātāju saskaņā ar noslēgto pārvaldes uzdevuma deleģējuma līgumu, veselības aprūpes iestādes 2013.gadā kļūs arī par sociālo pakalpojumu sniedzējām, kas reģistrētas valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs".
Ņemot vērā to, ka veselības aprūpes iestādēs nonākušie pacienti bieži vien ir bezpalīdzīgā stāvoklī, ko bieži vien sarežģī situācija, ka pacientam nav piederīgie vai citas atbalsta personas, sociālo darbinieku iesaistīšanās personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības organizēšanā ir nozīmīgs atbalsts gan veselības aprūpes iestādei, gan pašvaldībai. Veselības aprūpes iestādē pacienti uzturas tik ilgi, cik tas ir nepieciešams veselības stāvokļa stabilizēšanai, savukārt pašvaldība ar operatīvu veselības aprūpes iestāžu sociālo darbinieku starpniecību organizē pacientiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu atbilstoši pacientu vajadzībām.