Jo ātrāk sākam krāt, jo lielāka pensija

Skatoties uz notiekošajiem procesiem valstī, tostarp ekonomikas attīstības dinamiku, demogrāfisko situāciju un budžeta konsolidāciju, top skaidrs – uz valsts pensiju, kas spētu nodrošināt esošo dzīves līmeni, patlaban strādājošam cilvēkam nav ko cerēt. Kā rīkoties cilvēkam, kurš, aizejot pensijā, nav gatavs savus izdevumus samazināt līdz minimumam un faktiski tikai izdzīvot, Neatkarīgā vaicāja SEB pensiju fonda vadītājai Dacei Brencēnai.

– Kā ekspertei lūdzu paskaidrot, kā šobrīd tiek aprēķinātas valsts pensijas un ko tas nozīmē katram mums individuāli?

– Pensijām tiek novirzīti 20% no mūsu algas, tajā skaitā 2% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, un mēs paši varam izvēlēties, kuram pārvaldītājam to uzticēt. Pensiju 1. līmenis tiek indeksēts atkarībā no valsts ekonomikas konkrētajā brīdī, savukārt 2. līmeņa ienesīgums saistīts ar finanšu tirgiem. Arī tos ietekmē ekonomiskās aktivitātes un produktivitāte. Faktiski, cilvēkiem ar vienādiem ienākumiem un vienādu darba stāžu var būt dažāds valsts pensijas apjoms, jo pensiju aprēķināšanā tiek izmantots pensijā aiziešanas laika indekss. Ir aprēķināts, ka pensija vidēji ir ap 40% no ienākumiem, kādi bijuši pirms aiziešanas pensijā. Procentuālais apjoms var mainīties robežās no 35 līdz 45%.

Tas nozīmē – ja mana alga šobrīd ir 500 latu, tad pēc aiziešanas pensijā ienākumi nebūs lielāki par 225 latiem.

– Kādas ir iespējas situāciju mainīt? Tik nabadzīgi pensionāri kā pie mums laikam Rietumeiropā citur nav...

– Rietumeiropā un vairākās citās pasaules valstīs pensiju uzkrāšanai atklātajos pensiju fondos ir gadsimtiem gara prakse. Līdz ko tiek uzsāktas darba attiecības, daļa algas tiek ieskaitīta pensiju fondā – to gan brīvprātīgi, gan likumā noteiktajā kārtībā pamatā dara darba devējs. Protams, pensiju fondā ieskaitījumus var veikt arī pats darba ņēmējs. Pensiju fondi zināmā mērā ir kā stabilizējošs faktors arī valsts budžetam, jo kopumā uzkrātās summas dažās valstīs pārsniedz valsts iekšzemes kopproduktu. Ja Latvijā būtu šāda sistēma, tad valsts krīzes laikā varētu aizņemties naudu no pensiju fondiem un nebūtu vajadzības meklēt palīdzību pie Starptautiskā valūtas fonda.

– Cik populāri uzkrājumi pensijai ir Latvijā?

– Kopumā pensiju fondos iemaksas veic 190 000 cilvēku. Apmēram 10% no tiem iemaksas veic darba devējs. Tas ir ļoti neliels skaits cilvēku. Jāatzīmē, ka Latvijā cilvēku attieksme pret uzkrājumu veidošanu ir visai pavirša – trūkst pragmatisma un izpratnes par uzkrājuma nepieciešamību. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā cilvēki daudz atbildīgāk izturas pret sava budžeta ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumu veidošanu. Vērtējot statistiku, redzam, ka pensiju fondos uzkrājumus visbiežāk sāk veidot cilvēki vecumā no 40 līdz 43 gadiem. Tas ir laiks, kad cilvēks reāli redz savu pensijas laiku.

– Ne jau tikai pensiju fondos var uzkrāt naudu vecumdienām – ir taču daudz citu finanšu instrumentu...

– Jā, bet, izvēloties ilgtermiņa ieguldījumus, vienmēr vajag domāt par to izdevīgumu un finansiālajiem ieguvumiem. Vienīgi pensiju fondiem un uzkrājošajiem dzīvības apdrošināšanas produktiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide 25% apmērā no ieguldītās summas. Piemēram, ik mēnesi iemaksājot fondā vai dzīvības apdrošināšanā 50 latu, no valsts atpakaļ var saņemt 25%, kas sastāda 12,50 latu. Parēķiniet, cik liela summa sakrājas kaut vai desmit gadu periodā. Jāatzīmē, ka nodokļu apmaksa paredzēta no iemaksu summas, kas nepārsniedz mēneša bruto ienākumu 10%, nodokļus atgūst katru gadu par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām, bet savukārt pensijas kapitālu var saņemt pēc 55 gadu sasniegšanas tad, ja veidots uzkrājums pensiju fondā, vai vismaz pēc piecu gadu līguma termiņa beigām uzkrājošās apdrošināšanas gadījumā. Turklāt uzkrājums ir pelnošs – SEB pensiju fonda pēdējo astoņu gadu ienesīgums ir 5%, kas pārsniedz vidējo depozītu likmi. Gan uzkrājošajai apdrošināšanai, gan pensiju fondam ir savas nianses, kas jāvērtē katrā gadījumā individuāli.

– Cik man būtu jānovirza pensiju fonda uzkrājumam, ja gribu vismaz pirmos desmit gadus pēc pensionēšanās saglabāt esošos ienākumus?

– Tas ir atkarīgs no tā, cik ilgi tiek veiktas iemaksas, kāda ir valsts ekonomiskā situācija un pensiju fonda ienesīgums, taču varu pateikt vidējos aprēķinus: ja man ir 35 gadi, tad līdz pensijas vecumam, kas tobrīd būs jau 65 gadi, vēl jāstrādā 30 gadu. Ja katru mēnesi 11% novirzīšu pensijas uzkrājumam, tad desmit gadu pēc pensionēšanās mani ienākumi būs tādā pašā līmenī kā pirms aiziešanas pensijā (skatīt tabulu).

– Ko varam darīt ar uzkrājumu pēc 55 gadu sasniegšanas?

– Tas ir jūsu privātais kapitāls, ko drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem – izņemt pa daļām, visu kopā vai pēc vajadzības. Īpaši labi, ja šis kapitāls tiek izmantots kāda neliela biznesa uzsākšanai, tādējādi tas rada papildu naudas plūsmu un cilvēks paliek sabiedriski aktīvs vēl ilgāku laiku.