Rīgā, Brīvības ielā aizslēdz nelegālo pieeju Daugavas sporta namam

Ērtākais vai ilgāku laiku ierastākais ceļš ne vienmēr nozīmē, ka šāda kārtība būs nemainīga. Gadās, ka iedzīvotāji pēkšņi atduras pret dažādiem norobežojumiem, kas liedz pārvietoties pa vienīgo ceļu, izskriet cauri pagalmiem, braukt ar laivu vai pievadīt ūdeni savai lauku mājai caur kaimiņa pagalmu.

Taču īpašuma lietošanas apgrūtinājumu jeb servitūtu nosaka Civillikums, tāpat kā tā izmantošanas veidus, tiesības un pienākumus.

Visbiežāk nesaprašanās rodas par piebraucamajiem ceļiem, lai cilvēki varētu šķērsot citam piederošu īpašumu un nokļūt savā mājā. Piemēram, privātīpašniekam ir noteikts apgrūtinājums ceļam, pa kuru uz savu māju brauc arī kaimiņš. Neko darīt, kaimiņš ir jālaiž, kaut arī netālu ir vēl viens ceļš, pa kuru viņš tikpat ērti varētu tikt līdz savai mājai vai citam īpašumam. Pat ja īpašnieks pats neizmanto ceļu, kura lietošanai noteikts apgrūtinājums, viņš nekādā veidā to nedrīkst aizliegt darīt citam lietotājam, arī ja tas būtu tikai viens cilvēks – nedz pārrakt grāvi, nedz uzart, nedz novietot barjeru. Gadās, ka īpašnieks izlemj prasīt caur viņa pagalmu braukājošam kaimiņam samaksāt daļu no zemes nodokļa. Nekā nebija! Lai cik netaisni šķistu, tā nedrīkst. Šādā gadījumā atļauts prasīt maksāt tikai par ceļa uzturēšanu un labošanu.

Starp citu, Civillikumā noteikts, ka pie ceļa servitūtiem pieder arī tiesības braukt pa kaimiņa zemes gabala robežās esošiem ūdeņiem.

Pirms vairākiem gadiem vietējie kari izcēlās arī Rojas novada zvejniekmiestiņā Pūrciemā. Iedzīvotāji sašutumā protestēja, kad līdz tam lietoto braucamo ceļu pēkšņi bija liegts izmantot, jo pašvaldība pārdeva īpašumu, caur kuru vijās vienīgais izbraucamais ceļš. Strīdā iesaistījās pat Valsts zemes dienesta pārstāvji, un toreizējā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai izspriestu, kā, kad un kāpēc 2008. gadā šim ciematiņa braucamajam ceļam it kā pazudis noteiktais apgrūtinājums. Tagad Rojas novada domes būvvaldes vadītājs Agris Jansons Neatkarīgajai saka: «Jautājums ir atrisināts, ceļu pagarināja, pašvaldība tur ielika savus līdzekļus, un visām mājām ir nodrošināta piekļuve.» Citādi nemaz nedrīkstētu būt, jo tad tas būtu likuma pārkāpums. Viņš seno strīdu nosauc par nesaprašanos, nevis reālu problēmu.

Jau kādu laiku ar slēgtiem metāla vārtiem ir nogriezts arī ierastais ceļš no Brīvības ielas uz sporta centru Daugava un atpakaļ. Ļoti daudzi cilvēki Brīvības ielas 148.a nama pagalmu izmantoja, lai nokļūtu uz K. Barona ielu. Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone skaidro, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs norobežot savu zemes gabalu, ja vien tam nav noteikts apgrūtinājums pret blakus esošo kaimiņu, kas nosaka pienākumu atļaut piekļuvi īpašumam caur citu zemes gabalu. «Šajā gadījumā bērnu un jauniešu sporta centram Daugava gan ar mašīnu, gan kājāmgājējiem piekļuve ir no K. Barona ielas. Tas nozīmē, ka zemes gabaliem, kas atrodas pret Brīvības ielu, nav iemesla būt apgrūtinātiem attiecībā pret zemes īpašumu K. Barona ielā 107 (kur atrodas sporta centrs Daugava). Ja vēsturiski ir bijusi iespēja iziet caur privātīpašumu Brīvības ielā 148a, tad tā ir privātīpašnieka labvēlība, nevis pienākums,» viņa norāda un piebilst, ka apgrūtinājums šai teritorijai nav bijis noteikts arī iepriekš.