Pie Rīgas daudzdzīvokļu namiem parādījušies brīdinoši uzraksti par legionelozes perēkļiem ar informāciju, kā arī paši iedzīvotāji var mazināt riskus saslimst ar šo slimību. Tomēr, kā sarunā ar Neatkarīgo uzsver epidemioloģe Irina Lucenko, taupības laikā iedzīvotāji varētu neievērot ieteikumus, piemēram, regulāri notecināt karsto ūdeni. Tāpēc epidemiologi pieļauj, ka infekciju slimības izplatība vēl nemazināsies.
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, taču, sākot no pagājušā rudens, inficēšanās ar šo slimību būtiski pieaugusi. Jaunākā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) informācija liecina, ka šogad saslimuši 16 cilvēki, no kuriem lielākā daļa tieši galvaspilsētā. «Mēs turpinām epidemioloģisko izmeklēšanu arī jaunajos saslimšanas gadījumos, un pierādīts, ka legionellas – leģionāru slimības izraisītājas – mitinās ūdenī daudzdzīvokļu namu siltummezglos,» stāsta LIC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko.
Pēc tam, kad LIC reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus, kuru pēkšņi bija vairāk nekā visos iepriekšējos gados, centrs par situāciju informēja arī uzņēmumus Rīgas siltums un Rīgas ūdens, jo tieši ūdenī noteiktā temperatūrā legionellas savairojas, un tas parasti notiek, ja nepietiekami ievēro epidemioloģiskās drošības noteikumus. I. Lucenko stāsta, ka Rīgas namu apsaimniekotāja administrācija rīkojusies atbildīgi, veikusi pārbaudes un dezinfekciju, kā arī sākusi informēt iedzīvotājus. Diemžēl atsevišķos gadījumos legionellas atrastas arī vietās, kur nesen veikta dezinfekcija.
Daži no Rīgas rajoniem, kur iedzīvotāji ir pamanījuši brīdinošos uzrakstus, ir Jugla un Teika. Paziņojumos vēstīts, ko iedzīvotāji var darīt paši, lai samazinātu riskus savā dzīvoklī inficēties ar legionelozi. Iecirkņa Jugla siltumenerģijas tehniķis Ansis Grundulis Neatkarīgajai pastāstīja, ka rīkojums informēt iedzīvotājus nācis no Rīgas namu apsaimniekotāja. Ieteikumi, kā rīkoties, ir skaidri, taču iedzīvotāji, iespējams, varētu neapzināties, cik nopietni ir jāuztver šīs rekomendācijas. A. Grundulis skaidro: ir divu veidu karstā ūdens apgādes sistēmas – vecās bez cirkulācijas līnijas un jaunās ar šo līniju, kur karstais ūdens cirkulē nepārtraukti, piemēram, tās ir mājas, kur dzīvokļos ir dvieļu žāvētāji. «Ūdens tiek dzenāts pa riņķi, tas nestāv, un tur noteikti ir mazāks risks, ka legionellas savairosies,» stāsta eksperts. Tomēr, ja karstais ūdens necirkulē un regulāri netiek lietots, tas atdziest. Ūdens temperatūrai jābūt vismaz 45–50 grādu, jo zemākā temperatūrā, piemēram, 38 grādos, legionellām sākas uzdzīve. Vēl būtisks aspekts – daudzu namu iedzīvotāji pieprasa naktīs pazemināt karstā ūdens temperatūru, lai mazāk tērētu siltumenerģiju un mazāk maksātu. «Tā nedrīkst darīt, tomēr īrnieki pieprasa to darīt...» atzīst A. Grundulis. Namos, kur tiek veikta karstā ūdens temperatūras samazināšana nakts stundās, reizi nedēļā caur sistēmu tiek izdzīts uzkarsēts ūdens profilaksei.
«Bez šaubām,» tā uz jautājumu, vai iedzīvotāju informēšana var ko reālu dot, atbild I. Lucenko. Pirmām kārtām iedzīvotājiem ir jāzina, ka ūdeni, ja tas kādu laiku nav lietots, vajadzētu notecināt. To darot, nevajag arī stāvēt klāt, jo pret cieto virsmu ūdens atsitas un veido pavisam sīkas, neredzamas daļiņas, ko cilvēks ieelpo. Tieši ieelpojot ūdens daļiņas, var inficēties ar legionellām. Epidemioloģe arī iesaka regulāri tīrīt dušas galviņas, pat dezinficējot tās.