Rinda uz ilgstošo sociālo aprūpi Rīgā pusgada laikā pieaugusi divas ar pusi reizes

© unsplash.com

Rinda uz ilgstošo sociālo aprūpi Rīgā pusgada laikā pieaugusi divas ar pusi reizes, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā kopumā, norāda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR).

Kā informē Rīgas pašvaldība, tie ir papildus 800 cilvēki rindā uz šo pakalpojumu. "Šīs rindas ir jāizskauž. Tāpat ir svarīgi, lai cilvēki varētu zināt savu vietu šajās rindās un saprast pakalpojuma sniegšanas termiņu, jo šie faktori atsaucas uz šo personu izdevumiem un dzīvi kopumā," pauž Radzevičs.

Šis jautājums aktualizēts pirmdien notikušajā pirmajā Rīgas pašvaldības Sociālo pakalpojumu sniedzēju konsultatīvās padomes sēde, kas pulcēja 35 nevalstiskā sektora sociālo pakalpojumu sniedzējus un Rīgas domes deputātu frakciju pārstāvjus.

Radzevičs uzsver, ka šis jautājums skar ne vien budžeta piesaistes nepieciešamību, bet arī pareizu esošā budžeta sadalījumu. Viņaprāt, minēto apsvērumu dēļ nākamā gada sociālo pakalpojumu budžets ir izskatāms vispirms tieši šajā konsultatīvajā padomē, jo tieši sociālo pakalpojumu sniedzēji ir bijuši pakalpojumu radītāji un turpina tos nodrošināt arī šobrīd, piedāvājot tos pašvaldībai.

Rīgā šobrīd darbojas 71 sociālo pakalpojumu sniedzējs, norāda Solovjeva.

Sēdē tika apspriestas aktualitātes sociālajā jomā, izaicinājumi pakalpojumu sniegšanā un darbinieku piesaistē, un galvenās darbības tendences.

Sociālo pakalpojumu konsultatīvā padome veidota ar mērķi īstenot savstarpēju sadarbību, lai informētu padomes locekļus un pašvaldību par izaicinājumiem, attīstību kavējošajiem faktoriem, iespējamajiem risinājumiem sociālās nozares jomā un pakalpojumu sniegšanā, uzlabojot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem.

Sēdes noslēgumā pārstāvji lēma par apskatāmo jautājumu loku nākamajā padomes sēdē, kā arī apsprieda sociālo pakalpojumu sniedzēju gaidas no Rīgas domes 2025.gadā. Nākamā sēde norisināsies 3.oktobrī, kuras laikā turpinās risināt jautājumus par rindām un sociālajiem pakalpojumiem.

Padomes locekļu sastāvā ir biedrība "Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem", Latvijas Samariešu apvienība, nodibinājums "Caritas Latvija", nodibinājums "Fonds Kopā", biedrība "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", biedrība "Skalbes", SIA ''Pirmais patronāžas serviss'', Latvijas Sarkanais krusts, SIA "Aprūpes centrs "Agate"", biedrība "Svētā Jāņa Palīdzība", Latvijas Bērnu atbalsta fonds, Latvijas Nedzirdīgo savienība, biedrība "Saule", Svētā Lūkas atbalsta biedrība, SIA ''Senior Riga'', Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, SIA "Mājas aprūpe", biedrība "Gaismas stars", biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", Evaņģēlisko kristiešu draudze "Zilais Krusts", Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs, nodibinājums "Centrs Dardedze, SIA "Caritas misija", biedrība ''PINS'', SIA "Senior Baltic" un SIA "Adoro Šampēteris".

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.