Stradiņa slimnīcā par 37 miljoniem eiro atjaunos trīs vēsturiskās ēkas

Pateicoties Atveseļošanas fonda atbalstam, nākamo četru gadu laikā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) par 37 miljoniem eiro tiks atjaunotas trīs vēsturiskās ēkas, aģentūru LETA informēja PSKUS Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga.

Atjaunot paredzēts slimnīcas 15., 24. un 25 korpusu. Pēdējie divi ir Reinholda Šmēlinga projektētie arhitektūras pieminekļi, kas izvietoti gar Pilsoņu ielu, vecākā no ēkām celta 1909.gadā. Savukārt septiņstāvi 15.korpusa ēka atrodas slimnīcas ēku kompleksa vidū.

Veinberga norādīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir kritisks, iekštelpu plānojums neatbilst prasībām attiecībā uz spēju nodrošināt dalītu ambulatoro un stacionāro pacientu plūsmu, epidemioloģisko prasību ievērošanu, kā arī telpu piekļuvi pacientiem ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd ēkās esošais mikroklimats, tehniskais stāvoklis, inženierkomunikāciju nolietojums, kā arī to zemā energoefektivitāte liedz izmantot šīs ēkas visaptveroša, uz pacientu orientēta un kvalitatīva ārstniecības procesa nodrošināšanai.

Plānots, ka 15. korpusa ēka tiks izmantota kardioloģijas pakalpojumu pārvirzīšanai, nodrošinot kardioloģisko pacientu ārstēšanas nepārtrauktību līdz nākotnē plānotās B ēkas pilnai funkcionalitātei. Atjaunotajās telpās tiks izvietotas kardioloģiskā internā un ķirurģiskā profila stacionārās pacientu nodaļas, paredzot nodaļām nepieciešamās pacientu palātas, sanitāros mezglus, personāla un citas koplietošanas un palīgtelpas.

PSKUS ir Latvijas vadošais un metodoloģiskais centrs kardioloģijas pacientu ārstēšanai. Šogad desmit mēnešos slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā ārstējušies vairāk nekā 10 000 pacientu jeb vairāk nekā 1000 pacientu mēnesī.

Tikmēr 24. korpusa ēkā, kur tiek sniegti paliatīvās aprūpes pakalpojumi, ko 2022.gada deviņos mēnešos saņēmuši 280 pacienti, tiks paplašināts pakalpojumu klāsts, lai nodrošinātu visaptverošu aprūpi pacientiem bez sākotnējā rehabilitācijas potenciāla. Tiks īstenota starpdisciplināra pieeja pacientu aprūpē, tai skaitā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti. Savukārt attīstot invazīvās palīdzības jeb ķirurģisko pakalpojumu klāstu, būtiski tikšot pilnveidoti veselības aprūpes pakalpojumi, stiprinot veselības nozari un veicinot šāda pakalpojumu pieejamību.

Savukārt 25. korpusa ēkā tiks attīstīti rehabilitācijas pakalpojumi ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem. Telpās paredzēts izvietot ambulatoro konsultāciju kabinetus, fizikālās rehabilitācijas dienas stacionāra un agrīnās rehabilitācijas stacionāra palātas, ūdensdziedniecības procedūru telpas, kā arī citas ārstniecības personālam un pacientiem nepieciešamas telpas - reģistratūru, garderobi, labierīcības un citas.

Veinberga informēja, ka 25. korpusa ēkas pārbūve un atjaunošana sniegs iespēju slimnīcas pacientiem radīt Sāpju medicīnas centru, kas uzlabos pacientu dzīves kvalitāti un mazinās komplikāciju riskus. Sāpju medicīnas centrā tiks sniegti tādi ārstnieciskās darbības pakalpojumi, kā sāpju cēloņa noteikšana, sāpju ārstēšana pacienta apmācība pēc ārstēšanas procesa, pacienta uzraudzība, pacienta virzīšana pie citiem speciālistiem nepieciešamības gadījumā, kā arī sabiedrības izglītošana sāpju medicīnā.

PKUS ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 10.novembrī noslēdza līgumu par Atveseļošanās fonda finansēta projekta īstenošanu, kurā plānoti ieguldījumi infrastruktūrā un aprīkojuma iegādē trīs esošajās slimnīcas ēkās.

Investīcijas plānotas 37 043 235 eiro apmērā, kur Atveseļošanas fonda finansējums ir 30 614 244 eiro.

PSKUS kompleksu veido vairāk nekā 38 atsevišķi izvietotas ēkas, kas nodotas ekspluatācijā dažādos laika periodos. Viena no būtiskākajām problēmām ir telpu trūkums, kas būtiski apgrūtina darbības loģistiku, tai skaitā nav iespējams pilnvērtīgi nodalīt stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoro pacientu plūsmu, nodrošināt stacionāro pacientu epidemioloģisko drošības noteikumu normu izpildi, jo gulošo pacientu izvietojums daudzviet ir pārāk blīvs un ar ierobežotu piekļuvi ārstniecības personālam, kā arī ir nepietiekams personāla telpu apjoms. Liela daļa no ēkām ir mazas, atsevišķi izvietotas būves, kas apgrūtina pacientu pārvietošanos, prasot papildus personāla resursus.