Projekta "Brīvības aleja" īstenošanai jeb liepu gatves starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu mākslinieciskai pilnveidei tiks rīkota otrā kārta, kurai būtu jānoslēdzas līdz 2011.gada 4.maijam, šodien, prezentējot pirmajā kārtā iesniegtos desmit darbus, sacīja žūrijas priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe.
"Arhitektu un dizaineru vidū atsaucība šim konkursam bija ļoti augsta. Konkursa nolikumu saņēma 27 pretendenti, un desmit no tiem iesniedza atbilstošus piedāvājumus. Vēl divi darbi tika iesniegti pēc noteiktā termiņa, tāpēc netika vērtēti. Uzdevums bija pietiekami sarežģīts, taču iesniegto skiču tehniskā un radošā kvalitāte ir atzinīgi vērtējama. Žūrija nolēma rekomendēt visus desmit darbus dalībai konkursa otrajā kārtā, kurā piedāvājumu unikālās idejas tiktu izstrādātas detalizētāk," skaidroja Dripe.
Viņš piebilda, ka iesniegtajos darbos ir daudz labu ideju, taču neviens nav tik ģeniāls, lai to uzreiz realizētu. "Otrajā kārtā būs vairāk laika pārdomāt un attīstīt labās idejas, Turklāt otrajā kārtā varēs piedalīties ne tikai desmit pirmās kārtas darbi, bet arī jebkurš cits interesents," sacīja Dripe.
Projekta idejas finansiālā atbalstītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca sacīja, ka katrā pirmajā kārtā iesniegtajā projektā ir labas idejas, kas būtu atbalstāmas un izmantojamas projekta realizācijā. Viņa sacīja, ka 2011.gadā no 9.janvāra līdz 19.janvārim pirmajā kārtā iesniegtie desmit projekti būs apskatāmi Eiropas mājā Aspazijas bulvārī 28, lai varētu uzzināt sabiedrības viedokli par šiem projektiem.
"Svarīgākais "Brīvības alejas" idejā ir tas, ka mums jāciena pagātne, taču jādzīvo tagadnē ar skatu uz nākotni. Maija sākumā ir trīs datumi, kas cieši saista Latviju un Eiropu, taču šiem datumiem vēl nav pievērsta pienācīga uzmanība. Rīgā un Latvijā arī trūkst vietu, kur cilvēki varētu pulcēties, dzīvojot tagadnē un domājot par nākotni, tāpēc Eiropas Komisijai radās ideja par šo projektu un tiek atbalstīts konkurss," piebilda Šulca.
Arhitektu savienība šo konkursu organizēja sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Trim ļoti svarīgiem pavasarī atzīmējamiem datumiem - 1.maijam jeb Satversmes sapulces sasaukšanas dienai un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā gadadienai, 4.maijam jeb Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai un 9.maijam jeb Eiropas dienai - joprojām nav savu rituālu. Daudzu ļaužu atmiņā 1.maijs un 9.maijs palicis ar padomju laika interpretāciju, bet tas, ka visā kontinentā jau 60 gadus 500 miljoniem cilvēku šai dienā ir eiropeiskās identitātes un kopības svētki, Latvijā joprojām nav pašsaprotami, piebilda Šulca.
Par Neatkarības deklarāciju balsojusī bijusī Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka uzsvēra, ka projekta "Brīvības aleja" pamata ideja ir izveidot emocionāli saistošu vietu, kura radītu sajūtu, ka dzīvojam brīvā valstī. "Līdz šim liepu aleja Brīvības bulvārī bija nedaudz aizmirsta un nekalpoja kā sabiedrības pulcēšanās vieta," sacīja Čebotarenoka.
Šī Brīvības alejas tematiskā koncepcija ir akceptēta Latvijas Arhitektu savienībā, 4.maija Neatkarības deklarācijas klubā, Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, Pilsoniskajā aliansē, kas apvieno vairāk nekā 100 sabiedrisko organizāciju, kurās kopā ir ap 30 000 nevalstisko organizāciju biedri, un citās organizācijās.
Projekta realizāciju praktiski nepieciešams uzsākt 2011.gadā, lai tas godam izceltu Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā un Latviju kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015.gadā.
Risinājuma paņēmieni, arhitektūras un dizaina elementi, esošo stādījumu izmantošana un to papildināšana, dažādi gaismas un citu tehnoloģiju lietojumi un citi iespējamie piedāvājumi ir projektu autoru brīva izvēle.