Rīgas pašvaldība, iespējams, nepilnīgi sagatavotu dokumentu dēļ var nesaņemt Eiropas savienības (ES) atbalstu vairāku Valsts nozīmes kultūras pieminekļu rekonstrukcijai vairāku miljonu latu apmērā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien atbalstīja vairākus Īpašuma departamenta priekšlikumus Rīgas pašvaldības 2011.gada investīciju programmai, tostarp 2,8 miljonus latu kultūras pils "Ziemeļblāzma" ēku un būvju kompleksa un parka rekonstrukcijai un restaurācijai, 300 000 latu VEF Kultūras pils ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas būvprojekta izstrādei, kā arī 700 000 latu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas būvprojekta izstrādei.
Burovs pastāstīja, ka kultūras pils "Ziemeļblāzma" rekonstrukcijai pavisam būs nepieciešams izlietot aptuveni septiņus miljonus latu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijai - vairāk nekā desmit miljonus latu, VEF Kultūras pils rekonstrukcijai - vairāk nekā trīs miljonus latu.
Šo projektu īstenošanai Īpašuma departaments bija nolēmis piesaistīt arī ES fondu līdzfinansējumu. Tā saņemšanai Rīgas domei bija jāiesniedz pieprasījums Kultūras ministrijā (KM) - pašvaldību konkursam par ES fondu līdzekļiem kultūras mantojuma objektu atjaunošanai, un katrs iesniegtais priekšlikums varēja pretendēt uz līdzfinansējumu līdz pat 1,4 miljoniem latu.
Rīgas pašvaldība šajā konkursā iesniegusi pieprasījumu visiem šiem kultūras mantojuma objektu atjaunošanas projektiem, kuri visi trīs atbilst konkursa prasībām - ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Taču jau par diviem objektiem - kultūras pili "Ziemeļblāzma" un VEF Kultūras pili - Īpašuma departamentā saņemts finansējuma pieprasījuma atteikums, kas, pēc Burova teiktā, ir tīri formāls, visticamāk, nekorekti sagatavotu dokumentu dēļ.
Īpašuma departamenta vadītājs norādīja, ka ar konkursa pieteikumu saistīto dokumentāciju gatavojis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, un pauda neizpratni, kādēļ pašvaldībai atteikts līdzfinansējums redakcionālu kļūdu dēļ, ja pēc pieprasījuma būtības ar dokumentāciju viss esot kārtībā.
Parasti tikai nekorekti sagatavotu dokumentu dēļ finansējums atteikts netiek, tikai tiek izteikts lūgums precizēt vai veikt kādus labojumus dokumentācijā, pauda Burovs.
"Nedod, Dievs, šeit ir kāda saistība ar politiskiem lēmumiem, es pat negribu tādu domu pieļaut," pauda bažas Īpašuma departamenta vadītājs. Viņš nolēmis lūgt Pilsētas attīstības departamentam precizēt nepilnības finansējuma pieprasījumā un izvērtēt, vai iespējams kādā veidā mēģināt uz šo ES līdzfinansējumu pretendēt atkārtoti, varbūt sūdzēties par KM lēmumu.
Burovs arī norādīja, ka visu trīs objektu atjaunošana nepieciešama ne vien tādēļ, ka tas paredzēts saistībā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014.gadā, bet arī tādēļ, ka tas vajadzīgs valstij. Piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gan atrodas Rīgas pašvaldībai piederošā īpašumā, taču tā ir valsts iestāde. Savukārt kultūras pili "Ziemeļblāzma" pašvaldība tikai pirms dažiem gadiem pārņēmusi īpašumā no valsts un patlaban ēka ir avārijas stāvoklī.
Turklāt katra objekta atjaunošanai nepieciešama ļoti liela summa, tādēļ pašvaldībai īpaši izdevīgi būtu saņemt ES atbalstu, uzskata Īpašuma departamenta vadītājs.
Kā ziņots, novembrī noslēgsies KM konkurss pašvaldībām par ES fondu līdzekļiem kultūras mantojuma objektu atjaunošanai, bet reāls naudas pārskaitījums šiem projektiem šogad netiks veikts, teica Lielpēters. Lielāka interese par ES fondu līdzekļiem kultūras mantojuma pieminekļu restaurācijai esot no privātpersonām, kurām līdz gada beigām tikšot sadalīti 700 000 latu.
"Lai gan atbildīgās amatpersonas plašsaziņas līdzekļos stāsta, ka situācija Eiropas Savienības fondu apguvē ir laba un Latvijai ir vieni no labākajiem rezultātiem, tomēr realitāte rāda pretējo. Līdz gada beigām ministrijām jāapgūst ievērojams naudas apjoms, un joprojām nav skaidrības, vai ministrijas to varēs paveikt," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).