No šodienas interesentiem Rīgā, Maskavas ielā 14a, ir pieejams Rīgas geto muzejs, kas veltīts vairāk nekā 70 000 holokaustā cietušo Latvijas ebreju.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja ebreju biedrības "Šamir" izpilddirektore Viktorija Šaldova, šis ir Rīgas geto muzeja celtniecības pirmais posms. Turpmākajos gados plānots teritoriju attīstīt un iekārtot sinagogu, konferenču zāli, kultūras un izglītības centru, kā arī telpās esošu ekspozīciju. Šaldova stāstīja, ka līdzīgs princips esot izmantots Berlīnē, kur muzejs ticis celts piecus gadus, taču tanī pat laikā tas bijis atvērts apmeklētājiem.
Viņa piebilda, ka nākotnē plānots uz muzeja teritoriju pārcelt arī kādu no namiem, kas atrodas bijušā geto teritorijā.
Celtniecības pirmajā kārtā ir tapusi āra ekspozīcija. Caur Spīķeru kvartālu stiepjas bruģēta ieliņa, kas savieno Maskavas un Krasta ielu, un no Spīķeru kvartālā esošajiem mākslas un kultūras centriem to atdala dzeloņstiepļu žogs, tādējādi radot izolētības un atrautības iespaidu no pārējās pilsētas dzīves.
Gar dzeloņstiepļu žogu izvietota aprakstiem papildināta fotogrāfiju un citu vēstures liecību izstāde, kas ilustrē ebreju dzīvi un sabiedrības dažādo attieksmi pret šo nacionālitāti. Te ir aplūkojama Rīgas ebreju geto karte, redzamas Latvijas armijas rindās esošo ebreju fotogrāfijas, minēti pretošanās kustības dalībnieki, kā arī atspoguļots "baigais gads" un antisemītiska propaganda.
Uz otrpus bruģim esošā nama sienas lasāmi holokaustā cietušo Latvijas ebreju vārdi, bet muzeja iekšpagalmā, Krasta ielas pusē, ir izvietotas ebreju sinagogu un lūgšanu namu fotoreprodukcijas, informācija par ebreju minoritāti Latvijā, par izcilām ebreju izcelsmes personībām, kā arī piemineklis ebrejiem.
Lielais un mazais ebreju geto Rīgā atradās no 1941.gada līdz 1943.gadam, taču izstādē ir redzama ebreju dzīve plašākās laika robežās.
Šaldova piebilda, ka aptuveni divas nedēļas ekspozīcija būs atvērta par velti, taču pēc tam varētu ieviest ieeju par ziedojumiem.
Muzejs tapis pēc biedrības "Šamir" iniciatīvas sadarbībā ar Rīgas domi.