Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) lēmusi Kalnciema ielā 2b esošajam graustam līdzās esošo ēku Raņķa dambī 14 iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā, taču nama īpašnieki šo lēmumu pārsūdzējuši tiesā, informēja Rīgas domes Īpašuma departamentā.
Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā.
Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Proti, abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.
Pamatīgu sabiedrības uzmanību sešus stāvus augstais namu ansamblis pievērsa aizvadītā gada izskaņā, kad tajā izcēlās ugunsgrēks un drošības nolūkos to atsevišķās vietās bija nepieciešams demontēt līdz pat pirmā stāva līmenim.
Neraugoties uz ēkām nodarītajiem bojājumiem, NKMP lēmusi ēku Raņķa dambī 14 iekļaut vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Tas ēkas īpašniekiem "sasaista rokas", jo jebkādas atjaunošanas ieceres ir jāsaskaņo ar NKMP. Tāpat katram valsts aizsardzībā esošam kultūras piemineklim tiek noteiktas aizsardzības zonas un arī tajā veiktās darbības obligāti jāsaskaņo ar NKMP.
23.janvārī pašvaldība Kalnciema ielas ēkas īpašniekiem uzticēja mēneša laikā izstrādāt un saskaņot konservācijas dokumentāciju, kā arī līdz 1.jūlijam tos veikt. Taču, kā norāda departamenta pārstāve Baiba Gailīte, nekas no tā joprojām nav izdarīts.
Pēc Gailītes teiktā, īpašnieki informējuši, ka nepieciešamo dokumentāciju viņi varētu Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņot ne agrāk kā šī gada 30.novembrī. Neraugoties uz to, pašvaldība uzņēmējiem piemērojusi sodus jau 20 290 eiro apmērā un turpinās to darīt līdz uzdevumu izpildes brīdim.
Vienlaikus Gailīte apliecināja, ka pašvaldība pati nama konservācijas darbus uzsākt neplāno.
Tikmēr saistībā ar ēku Raņķa dambī 14, pašvaldība pērnā gada 19.decembrī uzticēja mēneša laikā izstrādāt un saskaņot, kā arī četru mēnešu laikā pabeigt tās konservācijas darbus. Arī šie uzdevumi nav izpildīti, par ko īpašniekiem piemēroti sodi jau 53 590 eiro apmērā.
Kā ziņots, Kalnciema ielā esošā jūgendstila ēka ir celta 1914.gadā. 2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. Ēka jau daudzus gadus netiek apsaimniekota un atzīta par B kategorijas vidi degradējošu būvi.
Lai novērstu izdegušā nama bīstamību apkārtējai videi, līdz šim īpašnieku pieaicinātie būvnieki, sadarbojoties ar pašvaldības institūcijām, Kalnciema ielas nama daļu demontējuši līdz 1.stāva līmenim, bet fasāde uz Raņķa dambja pusi palikusi neskarta.
Risinot situāciju pēc ugunsgrēka Kalnciema ielas namā, lielākās rūpes iedzīvotājus radīja iespēja, ka īpašnieki varētu panākt pilnīgu ēkas demontāžu un tādā veidā Rīga būtu zaudējusi vienu no iespaidīgākajām Pārdaugavas jūgendstila ēkām.
TV3 raidījums "Nekā personīga" pat ziņoja, ka jaunais Rīgas teritorijas plānojums šajā vietā atļaus būvēt 12 stāvu augstceltnes un pat debesskrāpi.
Tomēr Rīgas dome Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale šādu informāciju noliedza. Viņa apgalvoja, ka konkrētie lielākie parametri uz kvartālu, kur atrodas Kalnciemas ielas nams, neattiekšoties. "Tie 12 stāvi plānojumā ir iekļauti tādēļ, lai nodrošinātu līdzšinējam plānam pēctecību. Proti, jaunajā plānojumā konceptuāli nav paredzēta deviņu stāvu apbūve, kas tagad ir atļauta atsevišķās šī kvartāla vietās. Jaunajā plānā būs atrunāta trīs, sešu un 12 stāvu apbūve," skaidroja Purmale.
Šī brīža teritoriālais plānojums vietā, kur atrodas Kalnciema ielas 2B nams, paredz sešu stāvu apbūvi, bet blakus esošajā kvartālā, kur ēku patlaban nav - deviņu stāvu. Tas saistīts ar Daugavas kreisā krasta attīstības koncepciju, kas paredz augstbūvju puduri veidot Ķīpsalas dienvidu daļā.
Purmale skaidroja, ka kvartālā, kur atrodas sabiedrības uzmanību piesaistījusī ēka, arī nākotnē nevarēs būvēt neko augstāku par sešiem stāviem, jo tā ir kultūrvēsturiska ēka. "Lai gan ēka nav valsts nozīmes kultūras piemineklis, tā ir atzīta par kultūrvēsturisku. Un jaunajā plānojumā ir atrunāti nosacījumi, ka, ja ēka ar šādu statusu jelkādā veidā tiek zaudēta - īpašniekiem ir pienākums to atjaunot tādā pašā apjomā," sacīja ierēdne.