Riskēs atdot nolaisto Saulesdārzu mazpulcēniem

Biedrības Latvijas Mazpulki vēlmi iegūt savā īpašumā Saulesdārzu, kas atrodas Rīgā, Ezermalas ielā, un līdz šim piederēja valstij, atbalsta Saeimas atbildīgā komisija. Tas ļaušot biedrībai sakārtot 6,5 hektārus lielo, bet nolaisto teritoriju un nojaukt vairākus graustus, kas bojā skatu, kā arī piesaistīt investorus un īstenot attīstības projektus, izveidojot tur Vides izglītības centru.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir šīs teritorijas pārvaldītāji, līdz šim teritorijas uzturēšanai tērējuši ne vairāk kā 5000 eiro gadā. Nevalstiskā organizācija tomēr spēs labāk apsaimniekot šo īpašumu, izmantojot brīvprātīgo darbu, dažādu uzņēmēju atbalstu un privātos ziedojumus, kā arī ieguldot Saulesdārza gūtos ienākumus šīs vietas attīstīšanai par jauniešu vides izglītības centru - izveidojot paraugteritoriju, kur sabiedrībai mācīt ilgtspējīgas attīstības principus, - tāds ir mazpulku vadības uzstādījums. «20 gadu, kopš esam Saulesdārzā, vairākkārt esam gribējuši pārņemt to savā pārziņā, taču nespējām saņemt dūšu, kamēr viens no mūsu atbalstītājiem ASV pamudināja to darīt,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētājas vietniece Ilze Kļava. Līdz šim tieši tas, ka teritorija nepiederēja mazpulkiem, kavējusi investoru piesaisti un vairāku projektu īstenošanu. Cipari, kas iesniegti komisijai, gan esot aptuveni - paredzēti «elementāriem sakopšanas darbiem» un komunālo pakalpojumu segšanai, taču plašāka mēroga attīstībai sadarbības partneris Vītola fonds esot solījis atbalstu finansējuma piesaistīšanā.

Saeimas Juridiskais birojs gan vērsa uzmanību uz to, ka valsts mantas atsavināšana parasti notiek izsoles veidā, nosakot maksimāli iespējamo cenu, vai arī - nododot bez atlīdzības atvasinātai publiskai personai, bet biedrībai nav šāda statusa. Šādā veidā tiekot radīts izņēmums attiecībā uz valsts mantas lietojumu un galu galā var novest pie atkārtotiem precedentiem, kas neliecina par saimniecisku rīcību. Deputāti gan neredzēja iemeslu, kāpēc lai šoreiz tā nerīkotos. Nekādi zemūdens akmeņi tajā visā neesot saskatāmi. Ja biedrība, kurai aizliegts atsavināt vai ieķīlāt šo īpašumu, netiks galā, tad jebkurā laikā varēs atgriezt šo teritoriju valstij. Deputāts Andris Morozovs gan neslēpa bažas, vai biedrībai izdosies bez valsts atbalsta «pavilkt» tik lielas teritorijas sakopšanu un attīstību. Neesot arī redzams potenciālais investors, pārliecību arī neviešot iesniegtie aprēķini tuvākajiem gadiem. Deputāts Varis Krūmiņš norādīja, ka sliktāk, kā tur ir pašlaik, vairs nevarot būt. Lai biedrība saspļaujot saujās un darbojoties!

Ne Izglītības un zinātnes (IZM), ne Finanšu un Zemkopības ministrijām, ne arī līdzšinējam šā īpašuma pārvaldītājam - Valsts nekustamajiem īpašumiem - nebija iebildumu pret Saulesdārza atdošanu Latvijas mazpulkiem. IZM gan norādīja, ka no savas puses papildu finansējumu nodrošināt mazpulkiem nevarēšot. Jo, kā liecina biedrības aplēses, nākamgad teritorijas sakārtošanai un citiem izdevumiem būs nepieciešami 67 660 eiro, taču ministrija plānojusi vien sadalīt visām lielajām jaunatnes organizācijām kopumā 300 000 eiro.