Nacionālā koncertzāle – uz AB dambja?

© F64

Kultūras ministrija (KM) bija iecerējusi nacionālo koncertzāli uzbūvēt kā privātās un publiskās partnerības projektu (PPP) kādā no Rīgas degradētajām teritorijām, piesaistot Eiropas fondu naudu.

Nu izrādās, ka tas nebūs iespējams un varbūt nāksies vien atgriezties pie vairāk nekā desmit gadus vecajiem plāniem celt koncertzāli uz AB dambja. Tas gan varētu izmaksāt 118 miljonus eiro.

«Ir vairāki riski Eiropas fondu finansējuma piesaistei, ja to vēlas īstenot kā PPP: tas ir īstenojams ļoti saspringtā termiņā - līdz 2022. gada decembrim,» secināts KM pasūtītajā finanšu un ekonomiskajā aprēķinā. Otrkārt, PPP būtu jāīsteno uz valsts vai pašvaldības zemes, un ir risks, ka publiskajam partnerim neizdotos noteiktajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, «jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu zemes gabalu». Tāpēc valdība atbalstījusi KM ierosinājumu būvēt objektu ārpus degradētajām teritorijām, bet ES fondu finansējumu, kas šim mērķim tika paredzēts, novirzīt kultūras mantojuma atjaunošanai un ar koncertzāles būvniecību saistītās infrastruktūras izveidei Rīgā.

Iespējams, ka ir īstais brīdis atgriezties pie arhitekta Anda Sīļa izstrādātā skiču projekta, kas paredzēja jauno ēku celt uz AB dambja, taču tolaik tika atzīts par pārāk dārgu.

Aprēķini rāda, ka pat ar samazinātu telpu programmu tam būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro aizietu AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro - projektēšanai un konsultācijām.

Valdība arī uzdevusi KM izstrādāt un līdz 2018. gada 4. decembrim iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā. Dokumentā tiks ietverta informācija par nacionālās koncertzāles ar konferenču funkciju apsaimniekošanas modeli, projekta īstenošanas termiņiem, objekta novietnes pamatojumu, finansēšanas pamatojumu, kā arī valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumiem projekta īstenošanā.



Svarīgākais