Arī tukšam īpašumam ir potenciāls

VIENA NO. Viena no atdzīvinātajām teritorijām Latvijas galvaspilsētā ir Lastādija Maskavas priekšpilsētā. Lastādijas kvartāls kļuvis par radošu cilvēku pulcēšanās vietu © Publicitātes foto, Lauma KALNIŅA

Dažviet Rīgā ir mājas ar joprojām saskatāmām uzlīmēm Occupy me (no angļu val. Okupē mani). Tādējādi tika iezīmētas tukšas, pamestas un neizmantotas ēkas, kurās uzņēmīgi cilvēki būtu gatavi ievākties un izveidot tur telpas, kurās varētu īstenot savas ieceres. Kaut uz laiku un ar nelieliem ieguldījumiem. Un aiziet prom, tiklīdz mājas īpašniekam šīs telpas vajadzēs pašam.

Šāda kustība attīstās ne tikai Rīgā, arī daudzās citu valstu pilsētās. Rīgā veiksmīgākie piemēri ir K. K. Stricka villa, mākslas centrs Totaldobže VEF korpusos, Lastādija Maskavas forštatē. Tas nenozīmē okupēt tukšās ēkas šā jēdziena tiešā nozīmē, bet ar īpašnieku piekrišanu iegūt lētu apmešanās vietu, lai īstenotu savas aktivitātes, savukārt īpašnieku ieguvums ir apdzīvotas, mazliet pieremontētas un iespēju robežās uzturētas ēkas, kuras nedemolē, ko neieņem bezpajumtnieki un kas netiek nosvilinātas vai sabojātas.

Šā gada aprīlī Rīgas domes Īpašuma departamentā noslēdzās ERAF finansētās programmas URBACT III Rīgas pašvaldības projekts Brīvo telpu atkārtota izmantošana kā lokāls inovāciju dzinējspēks. Programmas galvenais mērķis ir dažādu Eiropas pilsētu sadarbības tīklu veidošana, lai kopīgi pētītu un meklētu risinājumu kopējām problēmām. Tā radās projekta tēma par tukša un neizmantota īpašuma, kurš parādījās Eiropā notikušās ekonomiskās krīzes rezultātā, pagaidu izmantošanu. Kopš 2015. gada septembra arī Rīgas pašvaldība piedalījās ERAF finansētās programmas URBACT III projektā par tukšo ēku un teritoriju pagaidu lietošanu kā jaunu pašvaldības instrumentu ēku degradācijas novēršanai un pilsētvides revitalizācijai. Projektam bija vairāki mērķi: iepazīties, izpētīt un apmainīties pieredzē par pašvaldību vietējā atbalsta instrumentiem nekustamo īpašumu pagaidu lietošanas veicināšanā, nodrošināt pagaidu lietošanas ilgstošu efektu un izveidot uz sadarbību vērstu, atvērtāku publisku pārvaldi. Projekts paredzēja izveidot rīcības plānu, kurā ir atspoguļotas aktivitātes un prioritātes pašvaldības darbībai neizmantotā un pamestā īpašuma pagaidu lietošanas instrumenta ieviešanai un atbalstīšanai. Rīcības plānu turpmāk izmantos Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, lai turpinātu sakārtot būves Rīgā.

***

PAR PROJEKTU

Projektā kopumā piedalījās desmit partneru: Poznaņa (Polija), Kludža (Rumānija), Amersforte (Nīderlande), Brēmene (Vācija), Helsinki (Somija), Nante (Francija), Atēnas (Grieķija) un projekta vadošais partneris Ģente (Beļģija). Par projekta realizāciju Rīgas pašvaldībā atbildēja Rīgas domes Īpašuma departaments.

Svarīgākais