Banku klienti kļūst modrāki: izkrāpts par 43% mazāk

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā 5,359 miljoni eiro, kas ir par 43,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti kopumā 3279 krāpšanas gadījumi, kas ir par 31,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos. No cilvēkiem izkrāpti 5 359 478 eiro.

Tostarp konstatēti 1832 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 922 797 eiro. Tāpat konstatēti 1137 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 997 635 eiro, un 310 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 439 046 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos novērsti 8687 krāpšanas gadījumi par kopumā 5 676 669 eiro.

Tostarp šogad pirmajos sešos mēnešos ir izdevies novērst 2574 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 561 690 eiro, 5601 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 2 709 149 eiro un 512 citus krāpšanas gadījumus par 405 830 eiro.

Finanšu nozares asociācija (FNA) informēja aģentūru LETA, ka krāpniekiem jūnijā izdevies izkrāpt vairāk nekā miljonu eiro jeb 1 079 022 eiro. Visvairāk ir telefonkrāpnieku upuru - jūnijā šādi izkrāpti vairāk nekā 708 000 eiro. Cilvēki visbiežāk uzķērušies uz svešvalodā raudošām mātēm vai radiem, kas lūdz palīdzību ārkārtas situācijā.

Tāpat vairāk nekā simts cilvēku noticējuši viltus īsziņām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā - šādā veidā izkrāpti vairāk nekā 174 000 eiro.

FNA norāda, ka šoka zvani, kad krāpnieki izliekas par upura radiniekiem, kas nonākuši ārkārtas situācijā un kam steidzami nepieciešama nauda, ir izplatītākā telefonkrāpšanas metode. Valsts policijas dati liecina, ka šādā veidā pirmajā pusgadā izkrāpti 2,7 miljoni eiro.

Telefonkrāpšanu bankām ir daudz grūtāk novērst, jo cilvēki paši labprātīgi pārskaita naudu vai atklāj personīgo informāciju krāpniekam, skaidro FNA.

Jūnijā novērots, ka krāpnieki darbojas organizēti, informē FNA. Īsā laikā tiek veikti vairāki zvani no dažādiem numuriem, uzdodoties par dažādu iestāžu pārstāvjiem. Piemēram, vienā shēmā zvani bija it kā no "Latvijas mobilā telefona" vai "Tele2", piedāvājot "izdevīgu līgumu". Cilvēks tiek steidzināts un aicināts līgumu parakstīt jau sarunas laikā.

Citā gadījumā krāpnieks stādījās priekšā kā "eParaksta" pārstāvis, apgalvojot, ka nepieciešams pārliecināties par iespējamu krāpšanu, vaicājot arī par piesaistītām ierīcēm. Pēc tam cita persona zvanīja kā Latvijas Bankas "drošības dienesta" pārstāvis, aicinot veikt "neatliekamus finanšu drošības pasākumus".

FNA atgādina, ka jebkura šāda veida komunikācija prasa piesardzību. Ja rodas kaut vismazākās šaubas, saruna nekavējoties jāpārtrauc un jāsazinās ar attiecīgo iestādi, izmantojot tikai tās oficiālos kontaktus vai arī ar radiniekiem, kas it kā nonākuši grūtībās.

Tāpat FNA norāda, ka jūnijā digitālajā vidē turpinājās viļņveidīgas pikšķerēšanas kampaņas, kuru mērķis bija iegūt cilvēku piekļuves datus dažādiem viņu kontiem. Jūnijā visbiežāk izmantotie uzņēmumi, aiz kuriem slēpās krāpnieki, bija CSDD, kā arī "Latvijas pasts" un "FedEx". E-pasta vēstulēs dominē maldinoši paziņojumi, piemēram, "Nepieciešama verifikācija!", kas mudina steidzīgi noklikšķināt uz pievienotās saites.

FNA aicina ikvienu būt modram un nekad neatbildēt telefona zvanam vai nenoklikšķināt uz saitēm bez pārliecības par zvanītāja vai sūtītāja patiesumu.

Salīdzinot ar citām metodēm, finanšu iestādēm daudz veiksmīgāk izdodas novērst investīciju krāpšanu, atzīst FNA. Jūnijā novērsti 1084 investīciju krāpšanas mēģinājumi un pasargāti 741 672 eiro. Izdevušās tikai 235 krāpšanas, kurās kopējie zaudējumi - 317 658 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 2024.gada pirmajos sešos mēnešos 4795 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti kopumā 9,452 miljoni eiro. Vienlaikus tika novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 6,415 miljoniem eiro.

Pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.