Jo īpaši lielu ieguldījumu Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) dod tādi būvlaukumi, kur vienā un tajā pašā vietā izrok bedri un aizber bedri, izrok bedri un aizber bedri, izrok bedri un aizber bedri...
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir nākusi klajā ar kārtējo paziņojumu par Latvijas ekonomikas izaugsmi. No Ķīnas IKP izaugsmes tempa +6,8% šā gada 1. ceturksnī pret pagājušā gada 1. ceturksni Latvija ar saviem +4,3% gan vēl atpaliek, bet tik un tā atrodas starp pasaules ekonomiskās izaugsmes līderiem.
Latvijas sasniegums jāvērtē sevišķi augstu tāpēc, ka tas sasniegts par spīti vismaz diviem IKP samazinošiem faktoriem. Pirmkārt, jau pāris gadu garumā turpinās Latvijas dzelzceļa un ostu apkalpoto tranzītkravu apjoma sarukums atbilstoši Krievijas plānam novirzīt visas kravas uz Krievijas ostām. Šā gada 1. ceturksnī fiksētais kritums kravu apgrozījumā ir -18,2% kopumā visām Latvijas ostām un -15,4% - dzelzceļam. Otrkārt, kā zibens no skaidrām debesīm Latviju sasniedza ASV Finanšu ministrijas 13. februāra paziņojums, kas dažu dienu laikā noveda ABLV Bank līdz solījumam pašlikvidēties pilnībā un vairāku citu banku solījumiem likvidēt savas visienesīgākās darbošanās nozares. Cauri Latvijas komercbanku apkalpotajiem kontiem plūstošas naudas daudzums kopš tā brīža tik tiešām strauji sarūk. Jautājums, vai no iepriekš apkalpotās naudas plūsmas Latvijā patiešām aizķērās tik maz, ka arī no sarūkoša caurplūstošās naudas apjoma nemaz nevar aizķerties vēl mazāk?
27. februārī Neatkarīgā rādīja un stāstīja, kā maza daļiņa no cauri ABLV Bank apkalpotajiem kontiem plūstošajiem eiro un ASV dolāru miljardiem nogulstas turpat līdzās bankai New Hansa būvlaukumā. 26. februārī izdarītie fotoattēli fiksēja pēdējo dienu, kad celtnieki vēl turpināja iesāktos darbus. Jau 27. februārī tie tika apturēti. Celtnieki gan vēl atgriezās būvlaukumā, bet tikai tāpēc, lai aizvāktu tur izvietoto - patiešām iespaidīgo - celtniecības tehniku. Sagadījās tā, ka tieši 26. aprīlī bija iespējams fotografēt New Hansa būvlaukumu no biznesa centra Place Eleven jumta terases. No būvlaukuma tad pāri bija palicis tikai žogs ap kārtīgi nolīdzinātu zemes gabalu. Pauduši bija ne vien celtņi un pāļu dzīšanas ierīces, bet arī paši pāļi un zemes uzkalni, kas 26. februārī bija tādā augstumā, lai to virsotnes būtu saskatāmas pāri būvlaukuma sētai. Šeit nav iespējams iedziļināties tehniskās detaļās par to, cik pāļu nācās izraut un cik tūkstošus kubikmetru zemes pārbīdīt, lai padarītu būvlaukumu pieņemamu nākamajam investoram ar citiem zemes izmantošanas plāniem. Runa ir par principu, ka betona kluču vai zemes kalnu bīdīšanu vienu dienu turp un nākamajā dienā atpakaļ reālajā dzīvē apraksta formula 1-1=0, bet statistiski šīs pašas darbības dod 1+1=2. Tas izskaidro, kā būvniecība šā gada 1. ceturksnī devusi +35% pret pērnā gada 1. ceturksni.
Notikumi New Hansa būvlaukumā ir tikai paraugpiemērs tam, kā vispār tiek rēķināts IKP un tā pieaugums. Būvniecības apjoms patiešām pieauga proporcionāli Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda naudas izlietošanas kulminācijai, liekot ūdensvadus ciematos bez iedzīvotājiem un siltinot ēkas skolām, kas tiks slēgtas ja ne šā, tad nākamā gada 1. septembrī. Tāda prakse ES nav nekas pārsteidzošs, un Eiropas Komisija ir jau noteikusi minimālās prasības ES finansēto objektu ekspluatācijas ilgumam u.c. parametriem, taču apkarota šī prakse nav. Naudas iztērēšana nevajadzīgās būvēs paātrina tās palaišanu apritē. Valstij ir pirmtiesības uz šīs naudas savākšanu nodokļos un tiesības palielināt savus parādus atbilstoši IKP pieaugumam, tāpēc valsts uzturētajām statistikas iestādēm ir vienmēr viss jāuzskaita tā, lai saskaitītu vairāk.