Sociālajā aprūpē – jauni pakalpojumi Rīgā
 
PAR BŪTISKO. Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors uzsver – sociālais darbs balstās pieņēmumā, ka katram cilvēkam ir potenciāls izaugsmei un attīstībai, un sociālo darbinieku uzdevums ir palīdzēt atklāt un novērst traucējošos faktorus. «Mēs nevainojam cilvēku par to, ka viņš nonācis tādā situācijā, ar kuru saviem spēkiem netiek galā. Sociālā darba mēnesī varu novēlēt, lai jebkurā situācijā sociālie darbinieki saglabā profesionālo stāju – mūsu profesionālās vērtības ir cilvēka cieņa, spēja objektīvi izvērtēt situāciju, sociālais taisnīgums un klienta tiesības pašam izvēlēties savu dzīves modeli. Tas nav viegli,» saka M. Moors ©F64

Šodien, 20. martā, tiek atzīmēta Pasaules sociālā darba diena. Sociālā darba diena ikgadēji ir laiks, kad īpaši tiek uzsvērts un izcelts sociālā darba speciālistu ieguldījums un popularizēta šīs profesijas atpazīstamība un prestižs. Par sociālā darbinieka amata garozu, gandarījumu un Rīgā izveidoto sociālā atbalsta sistēmu stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

- Vai sociālajā jomā trūkst darbinieku?

- Grūti runāt vispārināti. Protams, kadru jautājums kļūst arvien svarīgāks un kritiskāks arī sociālā darba jomā. Pēdējos piecos gados vērojams, ka regulāri ir vakances. Pēdējos piecos gados darbinieki ar sociālā darba izglītību vērtē, kāda darba iespējas piedāvā apkārtējās pašvaldības, kur salīdzinoši mazāks klientu skaits, iespējams, mierīgāki darba apstākļi, reizēm arī zemākas prasības sociālā darba veicējiem. Šobrīd darba tirgū ir samazinājies sociālo darbinieku piedāvājums. Tie, kas ieguvuši izglītību sociālā darba jomā, ir pieprasīti arī citās nozarēs, jo viņi ir universāli izglītoti.

Zemo algu segmentā - aprūpētāji un daļa sociālā darba speciālistu - ir paliela kadru mainība. Tā var būt līdz 40 procentiem gadā. Aprūpētāji, lai uzturētu ģimeni, strādā vairākās darbavietās, un kadru mainība ir diezgan liela.

Rīgas dome pēdējos gados ir atradusi iespēju palielināt darba atalgojumu un piešķir bonusus - Rīgā sociālā darba speciālistiem ir papildatvaļinājums, atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā, prēmijas, veselības apdrošināšana.

- Lielai daļai iedzīvotāju sociālais darbinieks asociējas ar aprūpētāju - palīdz cilvēkiem mājās.

- Jā, sociālais darbs ir saistīts ar materiālā stāvokļa uzlabošanu noteiktai iedzīvotāju kategorijai un aprūpes nodrošināšanu. Šīs divas problēmas ir sabiedrībā viegli pazīstamas. Cilvēks ātri vien saprot, ka viņam izbeidzas līdzekļi, to redz arī kaimiņi un tuvinieki. Un ir viegli identificēt, ja kādam samazinās aprūpes spējas un ir vajadzīgs cita cilvēka atbalsts. Mazāk tiek runāts par to, ka sliktai materiālai situācijai pamatā ir citas, bieži vien daudz sarežģītākas problēmas. Bieži vien cilvēki saka: sniedziet man materiālo palīdzību! Sociālā darbinieka uzdevums ir kopā ar klientu izanalizēt situāciju, lai nonāktu pie īstajām problēmām, nosaukt vārdā nelabvēlīgās situācijas cēloni. Tā ir sociālā darba slēptā puse, ko sabiedrības vairākums neredz.

Sociālais darbs visatpazīstamākais ir mikrolīmenī - aci pret aci ar klientu, vērtējot, kas būtu ieteicams vai izmaināms klienta dzīvē, lai situācija uzlabotos. Sociālais darbs makrolīmenī nozīmē veidot tipiskos risinājumus, analizējot problēmu skarto iedzīvotāju vajadzības, un Labklājības departaments to dara. Ja cilvēks konstatē, ka kaimiņam vajadzīga aprūpe, tad viņš jau zina - ir tāds pakalpojums kā aprūpe mājās. Labklājības departaments strādā, lai katru gadu šis pakalpojumu klāsts palielinātos, balstoties uz izvērtētajām iedzīvotāju vajadzībām. Piemēram, viena no aktualitātēm ir sociālās aprūpes segments. Pieaug pieprasījums pēc aprūpes mājās, silto ēdienu piegādes, trauksmes pogas pakalpojuma. Pēdējos piecos gados būtiski pieaug pieprasījums pēc pansionātu pakalpojumiem. Reaģējot uz to, Rīgas dome šā gada budžetā piešķīrusi papildu finansējumu divu miljonu eiro apmērā. Ja cilvēku aprūpes vajadzības pieaug, pašvaldībai uz to ir jāreaģē.

Veco cilvēku skaits nemaz tā nepieaug, tomēr sociālā aprūpe nesamazinās. Acīmredzot sociālās aprūpes pakalpojumu atpazīstamība pieaug un daudzi cilvēki to izmanto. Vēl kāds faktors ir traucēta regulārās veselības aprūpes pieejamība, sevišķi valsts pensiju saņēmējiem. Cilvēki novēloti vēršas pie ārstiem. Ārsti novērš krīzes - insultu, infarktu, un dzīvildze palielinās, taču tagad ir cita tendence - demento cilvēku skaits vecumā ap 70-80 gadiem pieaug. Tas nozīmē, ka savā ziņā medicīnas tehnoloģiju un metožu uzlabošanās noved pie citas problēmas, ar ko saskaras aprūpes sektors.

- Kādi jauni pakalpojumi sociālajā aprūpē šogad ir Rīgā?

- Pagājušajā gadā veicām analīzi pensionāru veselības aprūpes izdevumu vajadzību segmentā. Konstatējām, ka vissmagākā situācija senioriem ir tad, ja jāsaņem veselības aprūpes pakalpojums slimnīcā. Diemžēl pacienta iemaksa un līdzmaksājumi viņiem var sasniegt pat vairāk nekā 100 eiro. Tajā pašā laikā senioriem ir jāmaksā par dzīvokli, uzturu. Tāpēc bija vajadzīgs jauns pabalsta veids. Tāds kopš šā gada ir - personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ir iespēja saņemt pabalstu pacienta iemaksas un līdzmaksājuma segšanai slimnīcā. Viskritiskākā situācija ir vientuļiem pensionāriem.

Vēl kāds nozīmīgs sociālā darba virziens ir atbalsts ģimenēm ar bērniem krīzēs, kā arī lai mazinātu institūcijās ievietoto bērnu skaitu. Pēdējos piecos gados būtiski samazinājies bērnu skaits institūcijās.

- Bērnu namos?

- Jā. Tas ir arī tāpēc, ka Rīgā tiek paplašināts pakalpojumu klāsts, lai bērni netiek izņemti no ģimenes vai arī maksimāli ātri tajā atgriezti. Kamēr bērns atrodas krīzes centrā, ģimenei tiek sniegts intensīvs atbalsts, piemēram, izmantojot krīzes intervences komandas pakalpojumu ģimenes dzīvesvietā. Šāda veida proaktīva palīdzība ļauj līdz 90 un pat vairāk procentiem gadījumu novērst bērna izņemšanu no ģimenes. Ģimenei tiek piedāvāts atbalsts, pievērsta pastiprināta uzmanība, un ģimenes motivācija saņemties pieaug. Vismaz 30 procenti no krīzes centrā ievietotajiem bērniem atgriežas bioloģiskajā ģimenē.

Pagājušajā gadā esam radījuši drošas vides pakalpojumu. Kamēr nacionālā līmenī tāda risinājuma nav, Rīgā veidojām krīzes audžuģimeni - ja no ģimenes tiek izņemts bērns vecumā līdz trim gadiem, viņš tiek ievietots audžuģimenē un tiek saglabāta ģimeniska vide. Kopš 2017. gada septembra šādu pakalpojumu saņēmuši astoņi bērni. Divi no viņiem atgriezās bioloģiskajā ģimenē, bet neviens no astoņiem bērniem nav nonācis institūcijā.

Pērn attīstījām jaunu programmu jauniešiem ar uzvedības traucējumiem. Viņu problēmas: klaiņošana, skolas neapmeklēšana, likumpārkāpumi, konflikti ar vecākiem un citiem cilvēkiem, grūtības risināt problēmas, grūtības atrast motivāciju. Palīdzību jau saņēmis 61 jaunietis. Ja cilvēkam ir bijusi ilgstoša traumatiska pieredze padsmit gadu garumā, tad pusgada laikā to nevar izmainīt. Tāpēc programma ir tikai sākums, bet rezultāti jau ir pozitīvi. Ir samazinājušies skolas kavējumi, uzlabojušās komunikācijas prasmes un pašvērtējums. Jaunieši iemācās risināt konfliktus un sadarboties ar skolotājiem un vecākiem. Jauniešu un vecāku secinājums: programmas dalībnieku prasmes veikt ikdienas uzdevumus un sociālās prasmes ir uzlabojušās. Šā gada laikā uzdevums ir novērtēt, vai programmu vajag paplašināt un ieviest kā pastāvīgu praksi.

- Cik tādu jauniešu ir?

- Grūti precīzi identificēt. Domāju, ka varētu būt 300 jauniešu, kuriem būtu nepieciešama programma, kas vērsta uz psihosociālu atbalstu.