Intervija ar Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāju Emīlu Jakrinu.
- Vai kopumā šai vasarai ieplānotie ielu remonti tiks realizēti?
- Absolūti lielākā daļa no šai būvniecības sezonai paredzētajiem projektiem tiks īstenoti. Taču šogad netiks realizēta plānotā seguma nomaiņa Brīvības ielas posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam, jo tur SIA Rīgas siltums veic maģistrālās siltumtrases nomaiņu. Šos darbus Rīgas siltums plāno pabeigt tikai oktobrī, kad būvniecības sezona jau būs beigusies. Uz ziemu šis posms paliks gana labā stāvoklī, jo Rīgas siltums veiks pagaidu seguma ieklāšanu savu darbu zonā. No tehnoloģiskā viedokļa raugoties, tas pat ir pluss, jo skaidri zināms, ka pēc šādu darbu veikšanas grunts vienmēr nosēžas. Līdz pavasarim izraktās un aizbērtās vietas būs nosēdušās un problemātiskās vietas būs viegli identificējamas. Tas nozīmē, ka šī posma rekonstrukcija nākamajā sezonā būs efektīva un ilglaicīga.
Otrs posms ir Merķeļa ielā, kur SIA Rīgas ūdens veic savu komunikāciju nomaiņu, bet darbi ir iekavējušies. Acīmredzot arī šajā posmā mūsu ieplānotie darbi tiks veikti nākamgad. Es gribu uzsvērt, ka šie ir izņēmuma gadījumi, jo visos citos projektos darbi norit kā plānots. Kopumā Rīgā šogad notiek būvdarbi 17 kilometru garumā.
- Kā radās šāda situācija, jo Rīgas ūdens un Rīgas siltums taču saskaņoja savus darbus ar Satiksmes departamentu, lai darbi noritētu secīgi?
- Jau šā gada sākumā ar iesaistītajām pusēm diskutējām, kad, kur un kā darīsim. Taču ne tikai šo uzņēmumu vainas dēļ projekti ir iekavējušies, ir arī citi pazemes komunikāciju turētāji, tostarp Latvijas gāze, Lattelecom un citi, kas pirms seguma atjaunošanas veic savas pazemes infrastruktūras atjaunošanu. Ir skaidrs, ka visiem uzņēmumiem ir jāveic iepirkumu procedūras darbu veikšanai, kas nereti noslēdzas ar pārsūdzībām IUB vai rodas citi iemesli, kāpēc nevar uzsākt reālos būvdarbus. Tieši tā arī notika Rīgas ūdens gadījumā - darbus bija plānots pabeigt jau pavasara pusē, bet reāli uzsākt tos varēja tikai jūnijā.
- Subjektīvi spriežot pēc darbu gaitas, izskatās, ka līdz rekomendētajam 1. septembrim ne visos objektos darbs tiks pabeigts?
- 1. septembris ir rekomendētais darbu pabeigšanas datums, jo, sākoties skolas laikam, pilsētā būtiski pieaug satiksmes intensitāte, it īpaši skolu tuvumā - vecāki ved bērnus uz un no skolas. It īpaši svarīgi, lai tiktu pabeigts braucamās daļas remonts, kas pretējā gadījumā var radīt apstākļus satiksmes sastrēgumiem, ko mēs nevēlamies piedzīvot. Iespējams, ka kāda aizķeršanās būs - daudz ir atkarīgs ne tikai no būvniekiem, bet arī laika apstākļiem, jo, strādājot tik saspringtā grafikā, katra dien ir svarīga. Kopumā būvnieki sola, ka darbus pabeigs laikus - pilnīgi noteikti jāpabeidz brauktuves, bet, kas attiecas uz ietvēm, tad iespējams, ka sakārtota būs tikai vienas ielas puses ietve, bet otra mazliet vēlāk.
- Vai ielu atjaunošanas projektos ir ieviesti jauninājumi, kas pozitīvi ietekmētu gan izskatu, gan braucēju un gājēju komfortu?
- Mēs priecājamies, ka mums izdevās piesaistīt lielisku ceļu inženieri un arhitektu Jāni Bidzānu, kuru šajā nozarē es varētu salīdzināt ar maestro Raimondu Paulu. Jānis Bidzāns izstrādāja visu šīs vasaras seguma atjaunošanas objektu koncepciju. Kā redzamākās atšķirības varu atzīmēt ietvju klājuma koncepciju, kas būtiski atšķiras no līdz šim Rīgā realizētās prakses. Pirmo reizi tiek izmantots liela izmēra bruģis, ko esam plānojuši pielietot arī nākamajos projektos, jo šie materiāli dod iespēju ieklāt daudz gludāku virsmu kā līdz šim, līdz ar to, būs ērtāk pārvietoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, skrituļotājiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Tāpat ērtību un drošības pasākumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gan gar ēkas sienu, gan gar brauktuves malu tiek veidotas reljefa granīta akmeņu joslas, tādējādi radot tādu kā koridoru, ko vājredzīgie var viegli atpazīt. Trešais jaunievedums ir iebrauktuves pagalmos - līdz šim saņēmām kritiku no gājējiem, ka iebrauktuvju pazeminājumi veido gluži vai amerikāņu kalniņus, bet tagad šī problēma ir atrisināta - ietves augstums nemainīsies arī iebrauktuvēs, jo ir izveidoti speciāli bortakmeņi, kas dod iespēju automašīnai uzbraukt uz ietves un iebraukt pagalmā. Jāmin gan, ka šāds risinājums netiks īstenots dažos posmos, kur tehniski to nav iespējams paveikt zemās iebrauktuves vai atsevišķu projektu dēļ, piemēram, pie iebrauktuvēm uz apakšzemes stāvvietām, kas apkalpo viesnīcu viesus.
- Es saprotu, ka gājējiem būs labāk, bet automašīnām uzbraukt uz apmales sarežģītāk...
- Es neteiktu, ka braucējiem būs sarežģītāk vai grūtāk. Apmali var pārvarēt jebkura standarta automašīna. Protams, sporta automašīnām un citiem ekstrēmi sēdinātiem transporta līdzekļiem varētu rasties problēmas - tieši tādas pašas kā šķērsojot ātrumvaļņus.
- Vai šobrīd varam runāt par nākamā gada plāniem?
- Satiksmes departaments gatavo priekšlikumus nākamajiem darbiem tuvāko gadu perspektīvā, bet lēmumu pieņem Rīgas domes deputāti. Mums ir vairākas ieceres, bet konkrēti tas būs zināms tikai tad, kad tiks pieņemts nākamā gada budžets.
Lielākais projekts, ko tuvāko gadu laikā vajadzētu realizēt, ir Krasta ielas pārbūve. Tas ir darba un finanšu ietilpīgs projekts, tāpēc politiķiem nāksies pieņemt lēmumu, kad to realizēt. Posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam ielas segums nav apmierinošs, jo laika gaitā ir iebrauktas dziļas rises. Atgādināšu, ka Krasta iela ir viena no maģistrālēm, kur atļauts braukt smagajam transportam - šā posma uzturēšana braukšanas kārtībā prasa arvien lielākus izdevumus un darbu. Arī Čaka iela ir jāpārbūvē tuvāko divu gadu laikā. Būtiskas pārmaiņas iecerētas Bruņinieku ielā, kur sākas divvirzienu veloceļš, pagarinot to visā Bruņinieku ielas garumā. Diskusijas stadijā ir Vienības gatve, jo tās apkārtējā teritorija strauji attīstās, tostarp lieli plāni ir LLU, kas plāno būvēt gan konferenču centru, gan koncertzāli. Līdz ar to ir jādomā, kā palielināt Vienības gatves kapacitāti, un jāvērtē, vai ir atstājams vēsturiskais apaļā bruģa segums. Par šo jautājumu ir jādiskutē ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Manuprāt, apaļais bruģis uz noslogotas maģistrālās ielas nav piemērotākais risinājums, jo nav pietiekami komfortabls braucējiem. Es vēlos uzsvērt, ka arī tad, ja bruģis tiek noņemts, tas neiet zudībā, bet gan tiek ieklāt uz mazajām ielām ar zemu satiksmes intensitāti. Piemēram, bruģis, ko noņēmām no Barona ielas velojoslas, tiks ieklāts Lenču un Ganu ielā.
Uzmanības lokā ir arī Brasas tilta remonts - ceram jau šogad sākt projektēšanu, kā arī Daugavas stadiona pārbūves projekta ietvaros tiks atjaunotas vairākas mazās pieguļošās ieliņas.
Dienas kārtība ir arī VEF tilts, kur līdzīgi kā Vienības gatves gadījumā norit diskusija, vai ir lietderīgi atstāt esošo bruģa segumu, vai tomēr satiksmes drošības un organizēšanas uzlabošanai to aizstāt ar asfaltu. Gala lēmuma vēl nav.
Arī Vanšu tiltam drīz būs vajadzīga rekonstrukcija. Jāturpina arī Salu tilta pārbūve, tostarp jāsakārto visas nobrauktuves un jārada apstākļi, lai optimāli organizētu satiksmes plūsmu un novērstu sastrēgumu veidošanos.
- Ja mēs runājam par Vienības gatvi, tad jāņem vērā arī iespējamā Rīgas starptautiskās autoostas pārcelšana uz Torņakalnu. Vai ir pieņemti galējie lēmumi?
- Šis jautājums tiek skatīts Rīgas domes Attīstības departamentā. Pagaidām lēmuma vēl nav, jo šī iecere cieši saistīta ar Rail Baltica projektu - līdz šim nav saņemta precīza atbilde, vai Torņakalnā būs Rail Baltica stacija vai nebūs. No šī jautājuma izriet arī jautājums par lielās autoostas atrašanās vietu. Neatkarīgi no tā pilsētas attīstības plāna iecere paredz sabiedrisko transportu, kas ienāk no Kurzemes un Zemgales puses, novirzīt uz Pārdaugavas autoostu, lai lielajiem autobusiem nebūtu jāšķērso tilti, bet pasažieri tālāk varētu braukt ar autobusiem, trolejbusu vai tramvaju, iespējams, arī vilcienu. Kompleksi jārisina arī Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojuma pārbūve.
- Šodien visvairāk runājam par Pārdaugavas pusi, tāpēc īsti vietā ir jautājums par Dienvidu tilta ceturto kārtu, kas savienotu Bauskas šoseju ar Jelgavas šoseju. Kādas ir aplēses? Sagaidīsim?
- Rīgas dome ir lēmusi uz laiku atlikt Ziemeļu koridora jeb Brīvības ielas dubliera projekta realizāciju tā dārdzības dēļ. Šobrīd pašvaldība to nevar atļauties, tāpēc pēc daudzām un dažādām diskusijām ar Satiksmes ministriju un valdību Dienvidu tilta 4. kārtai tiks novirzīts ES fondu finansējums 22 miljonu eiro apmērā. Oficiāli šis projekts ir nosaukts: Zemgales virziena maģistrālā mezgla būvniecība. Jau šomēnes plānojam izsludināt projektēšanas iepirkuma konkursu. Ceram, ka kopā ar projektēšanu un būvniecību Dienvidu tilta 4. kārta varētu iekļauties 50 līdz 60 miljonos eiro. Atzīmēšu, ka tās skices realizācija, kas tika radīta pirmskrīzes laikā, izmaksātu ap 100 miljoniem eiro, kas ir pārāk dārgi. Lai samazinātu izmaksas, vērienīgie divu un trīs līmeņu krustojumu risinājumi tiks aizstāti ar vienkāršākiem, saglabājot savu funkcionalitāti. Mēs ceram, ka jau nākamajā gadā varēsim sākt būvniecību.