Jakrins: neviens nav taisījies pārvietot vai iznīcināt kapličas vai kapu pieminekļus

Emīls Jakrins ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs un vienlaikus SIA Rīgas satiksme (RS) valdes loceklis. Pēc Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) iesnieguma KNAB janvārī ierosināja pārbaudi par to, vai līdz ar Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts. KNAB nesen sniedza atbildi, ka interešu konflikta nav. Intervija ar Emīlu Jakrinu par politisko partiju «būšanām» un Skanstes tramvaja līniju, par Konkurences padomes pielemto sodu divu miljonu eiro apmērā un par Krišjāņa Barona ielas bruģi.

- Jūs esat ierēdnis. Un jums kā ierēdnim neklātos būt aktīvi saistītam ar politiskajām partijām. Kādas ir jūsu šābrīža attiecības ar tām?

- Amats, ko patlaban ieņemu, paredz politisku neitralitāti, sevišķi tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Skaidrs ir tas, ka Rīgas domes vadībai ir konkrēti uzstādījumi un redzējums attiecībā uz pilsētas transporta sistēmas un ielu tīklu attīstību, un šis redzējums mums sakrīt.

- Gribat teikt, ka neesat nevienā partijā?

- Daudzus gadus esmu bijis TB/LNNK biedrs, bet pirms Saeimas vēlēšanām, kas notika 2010. gadā, no otra apvienības partnera - no partijas Visu Latvijai! - bija iebildumi pret manu kandidēšanu. Bet man nebija iespēju «izkāpt» no vēlēšanām, jo deputāta kandidātu saraksti jau bija iesniegti. Raivis Dzintars Vidzemes apgabala sarakstā bija pirmais numurs, es - otrais. Viņa viedoklis bija: jāsasauc preses konference un visiem jāpaskaidro, ka - ja es tikšu ievēlēts, tad nolikšu mandātu. No ētiskā aspekta - tāda mana rīcība arī varētu sekot, bet secība, domāju, nebija pareiza. Līdz ar minēto notikumu mana aktīvā darbība šajā organizācijā beidzās, kaut gan formāli es vēl paliku TB/LNNK biedrs. Pēc sarunas ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu mēs draudzīgi šķīrāmies. Taču 2013. gadā Edgars Jaunups un Baiba Fromane mani uzaicināja piedalīties nacionāli konservatīvas partijas veidošanā, un tā vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu Latvijas attīstībai. Manuprāt, bija nepareizi piedalīties jauna politiska spēka veidošanā, atrodoties - kaut arī tikai formāli - citā politiskajā spēkā. Savukārt partijas Latvijas attīstībai kontekstā gribu teikt: Einara Repšes laikā šīs partijas virziens bija konservatīvs kapitālisms, tagad tas ir pārtapis par liberālu kapitālismu, un man kā konservatīvam cilvēkam šis aspekts palīdzēja izšķirties par dalības pārtraukšanu šajā politiskajā spēkā. Bet galvenais: vadošajiem ierēdņiem jāsaglabā bezpartijisks statuss. Manuprāt, tas ir tikai korekti.

- Kāpēc tieši tagad izdomājāt, ka jāvieš skaidrība par savu politisko neitralitāti?

- Ik pa brīdim gan mediju, gan sociālo tīklu telpā izskan spekulācijas par manām attiecībām ar partijām, bet man ir svarīgi uzsvērt, ka gan vienas, gan otras partijas gadījumā lēmumu par izstāšanos esmu pieņēmis pats, izsverot tā brīža situāciju. Šīs šķiršanās ir bijušas pragmatiskas, mierīgas, bez emocijām.

- Varbūt īstais iemesls ir tas, ka jūsu priekšniecība - Rīgas domes valdošā partija Saskaņa - izrādīja nepatiku, ka esat saistīts ar partiju Latvijas attīstībai - vienalga, konservatīvu vai nu jau liberālu partijveidojumu?

- Par šo tēmu ar Rīgas domes vadību neesmu runājis. Kad tiku uzrunāts amatam, Rīgas mērs noteikti zināja, ka esmu partijas Latvijas attīstībai rindās, bet - kā jau es teicu - kopš partijas vadības un partijas kursa maiņas neesmu tur veicis aktīvu darbību, jo galēji liberālas vērtības man nav tuvas.

- Runājot par Rīgas transporta sistēmas attīstību, jūs vienmēr piekrītat Rīgas domes vadības uzstādījumiem?

- Strīdi mums nav bijuši, turklāt periods, kad atrodos Rīgas satiksmes valdē, nav pārāk garš. Strīdi varētu rasties budžeta veidošanas laikā, bet kopumā mans darbs lielā mērā pamatojas deputātu pieņemto lēmumu pildīšanā. Savukārt Satiksmes departamenta funkcija ir iekļaut darba kārtībā priekšlikumus, tos argumentēt, saņemt akceptu un izpildīt nolemto. Politiķu varā ir šos priekšlikumus mainīt, kā viņi uzskata par nepieciešamu.

- Kādā stadijā šobrīd atrodas Skanstes tramvaja projekts? Kāds ir jūsu skatījums uz to?

- Es atbalstu šo projektu. Satiksmes nozarē darbojos jau gadus desmit, un šis projekts man ir zināms jau ilgāku laiku. Tas tika apspriests jau tad, kad strādāju Satiksmes ministrijā. Ir skaidrs, ka pilsētā vajadzīga apļveida kustība, tāda ir daudzviet Eiropas galvaspilsētās, un atzari no šī apļa ir pat vēlami. Uz šādu sistēmu Rīga patlaban iet.

- Ne visai liels tas aplītis sanāk.

- Nē, kilometru ziņā pietiekams. Tramvajs ir transporta līdzeklis, kura misija ir pārvadāt pasažierus ne tikai garus gabalus, bet arī dažas pieturas. Šī ir iespēja uzlabot tramvaju infrastruktūru Rīgā. Tramvaju kustībai ir tendence augt visā Eiropā. Celt metro Rīgas gadījumā būtu neracionāls lēmums, tāpēc lieliska alternatīva ir tramvajs - kluss, pārvietojas bez sastrēgumiem, nerada piesārņojumu.

- Citās domās ir sabiedriskā kopa Lielo kapu draugi, kas uzskata, ka Skanstes tramvaja līnija izpostīs Lielos kapus.

- Esmu ticies ar Lielo kapu draugiem vairākos formātos: Saeimas sēdēs, TV tiešraidēs, publiskās diskusijās. Diskusijās bija pārāk daudz emociju, jo nevienā brīdī neviens nav taisījies pārvietot vai iznīcināt kapličas vai kapu pieminekļus. Šobrīd Skanstes līnijas jautājums ir slēgts no trim pusēm: pirmkārt, bija mēra rīkojums Rīgas satiksmei neiziet ārpus Senču ielas esošā platuma, otrkārt, ir Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas tehniskie noteikumi, kas paredz tieši minēto platumu, treškārt - tiek virzīts likumprojekts, kas aizliedz jebkāda veida būvniecību vēsturiskajās kapu un parku teritorijās. Paredzētā tramvaja līnija ies pa Senču ielu gar Lielajiem kapiem - tāpat kā 11. tramvajs, kas jau gadiem kursē gar sešiem kapiem, vai kā 4. tramvajs - gar Mārtiņa kapiem. Šobrīd iepriekšminētie tramvaji kursē dažu metru attālumā no apbedījumiem, bet, piemēram, no Senču ielas līdz Krišjāņa Barona kapavietai būs gandrīz 500 metru.

- Jūs pieminējāt metro. Viens otrs šodien gaužas: cik žēl, ka tie Atmodas «jefiņi» nogremdēja Rīgas metro. Ja 1988. gadā būtu uzsākta tā būvniecība, visas transporta problēmas būtu atrisinātas!

- Tas nav racionāli. Speciālistu aplēses liecina: Rīgas metro izmaksātu vismaz divus miljardus eiro. Šādu naudu - ja tāda atrastos - varētu izmantot daudz lietderīgāk, sasniedzot ievērojamu efektu. Vēl jāņem vērā, ka Rīgā šobrīd ir mazāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Un īstu sastrēgumu Rīgā arī nav.

- Konkurences padome piespriedusi uzņēmumam Rīgas satiksme 2,1 miljona eiro sodu par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012. gadā. RS ierobežoja konkurenci?

- Rīgas satiksme šo sodu pārsūdzēs. RS un Rīgas domes izpratnē ir viens likums, kas regulē sabiedriskā transporta jomu. Tas paredz, ka jebkurai pašvaldībai (tostarp arī Rīgas pašvaldībai) ir iespējams deleģēt sev piederošam uzņēmumam iespēju veikt konkrētu pakalpojumu, pirms tam nerīkojot uz to konkursu. Plus vēl ir iespēja līdz 35% piesaistīt apakšuzņēmēju kaut kādu konkrētu pārvadājumu veikšanai. Tas varētu jebkurš apakšuzņēmējs, šajā gadījumā tā ir pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Pēc visiem vēsturiskajiem skandāliem, kad mistiski biznesmeņi brauca ar dzelteniem busiņiem, nemaksājot nevienu nodokli, 2012. gadā tika pieņemts attiecīgs lēmums, piesaistot konkrētu apakšuzņēmēju. Rīgas satiksmei ar Rīgas pilsētu vienīgajai ir pakalpojumu līgums par pasažieru pārvadāšanas nodrošināšanu, un tas paredz vienotus nosacījumus visiem līguma dalībniekiem, tātad arī apakšuzņēmējs darbojas šīs pašas juridiskās konstrukcijas ietvaros. Nepiekrītot Konkurences padomei, mēs vērsīsimies tiesā, vienlaikus prasot skaidrojumu Eiropas Komisijai, jo minētais likums ir tapis pēc EK regulas parauga, bet tagad Konkurences padome ievieš savu interpretāciju, kas ir pretrunā ar šo regulu.

- Kas notiks, ja Rīgas satiksmei tomēr nāksies samaksāt piespriesto sodu?

- Manuprāt, tomēr nenāksies samaksāt. Kā jau minēju, Rīgas satiksme darbojās pēc Eiropas Komisijas regulas ieviesta likuma, ko Konkurences padome nav ņēmusi vērā.

- Dzirdēts, ka tiks renovēts Rīgas centrs.

- Šogad renovēsim Merķeļa, Dzirnavu, Stabu, Valdemāra, Elizabetes un Brīvības ielu, Salu tiltu...

- Tas nozīmē, ka pa Rīgu pabraukt nevarēs. Renovēšana notiks vienlaikus?

- Vienlaikus, jā. Bet iepriekšējo gadu kļūdas netiks pieļautas, plānosim darbu daudz rūpīgāk. Esam piesaistījuši atzītu arhitektu, skices jau ir gatavas. Esam izvēlējušies piezemētu Ziemeļeiropas stila dizainu.

- Krišjāņa Barona ielas remonta brāķa bildes internetā parādās teju katru dienu.

- Būvniekam ir pienākums vēl divus gadus novērst visus radušos defektus, ko arī izmantosim. Visi defekti tiks novērsti.

- Kur pēc remonta palika vecie, apaļie bruģakmeņi?

- Katrs bruģakmens ir uzskaitīts un nolikts glabātavā. Izskatījām iespēju tos izmantot jaunajos plānos, tomēr īsti to neieraudzījām. Taču skaidrs, ka Rīgai tie noderēs.