Rīgas domes prezidijs šodien nolēma virzīt izskatīšanai Rīgas domē Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojumu, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves saistošos noteikumus.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada novembrī notika Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojuma pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, kuras laikā tika saņemti vairāki desmiti atsauksmju.
Pie Latviešu strēlnieku laukuma un Akmens tilta plānoti jauni satiksmes risinājumi, liecina arhitektu biroja SIA "Nams" izstrādātais teritorijas detālplānojums.
Detālplānojumā paredzēta teritorijas attīstība trijos posmos. Pirmajā posmā plānota jau iesākto darbu pabeigšana - padomju režīma upuru piemiņas memoriāla izveidošana un Okupācijas muzeja rekonstrukcija.
Kā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iepriekš norādīja arhitekts Sergejs Ņikiforovs, padomju režīma upuru piemiņas memoriālam patlaban tiek izstrādāts tehniskais projekts, bet Okupācijas muzejam - skiču projekts. "Abi projekti gaida, kad tiks pabeigts detālplānojums," norādīja Ņikiforovs.
Pēc arhitekta teiktā, 11.novembra krastmalā starp Akmens tiltu un Strēlnieku laukumu paredzēti vairāki satiksmes risinājumi, no kuriem galīgais variants tikšot izvēlēts vēlāk.
Piemēram, 11.novembra krastmalā transportlīdzekļu satiksme varētu tikt organizēta gan virszemē, gan arī pazemē - pa tuneli -, atstājot virszemē tikai tramvaju un gājēju satiksmi.
Zem Strēlnieku laukuma paredzēts izveidot pazemes autostāvvietu, bet no laukuma uz Akmens tiltu izveidot gājēju pāreju, norādīja Ņikiforovs.
Detālplānojuma izstrādes mērķis ir iekļaut teritoriju starp Rātslaukumu un 11.novembra krastmalu Vecrīgas kompozicionālajā struktūrā, harmonizējot apbūvi, kas veidojusies viduslaikos, ar to, kas radusies pēc Otrā pasaules kara.
Detālplānojums, ievērojot teritorijas atļauto izmantošanu, nosaka atšķirīgas funkcionālās zonas gan virszemes, gan pazemes līmenī. Publiskās apbūves teritorijai ir noteiktas trīs izmantošanas zonas - Okupācijas muzeja teritorija, pārvaldes, izglītības un kultūras iestāžu teritorija, kā arī teritorija, kur paredzēta piemiņas memoriāla izveide.
LETA jau ziņoja, ka ideju konkursā Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas attīstībai pirmā vieta netika piešķirta. Otro vietu ieguva arhitektu biroja "Sestais stils" darbs, bet trešo vietu - arhitektu Kaspara Endola, Maksima Šenteļeva, Aigara Kušķa un Annas Rakes kopīgi izstrādātais mets. Pavisam konkursā piedalījās seši dalībnieki.
Ar 2. un 3.vietas ieguvējiem tālāk tika risinātas pārrunas par teritorijas detālplānojuma izstrādi. "Sestais stils" no detālplānojuma izstrādes atteicās, tādēļ sarunas veiktas ar trešās vietas ieguvējiem, kas darba veikšanai piesaistīja arhitektu biroju "Nams".
2008.gada septembrī Pilsētas attīstības departaments, izmantojot sarunu procedūru, noslēdza līgumu par detālplānojuma izstrādi ar "Namu", paredzot līgumcenu 97 800 lati bez pievienotās vērtības nodokļa.
Minētajā teritorijā 20.gadsimta laikā vairākkārt sākti radikāli pārveides darbi, katru reizi minimāli respektējot iepriekšējos projektus, tādējādi Latviešu strēlnieku laukumu veido 19.gadsimta apbūve, tā sauktā Staļina laikmeta Rīgas Tehniskās universitātes ēka un internacionālā modernisma ietekmētā Latvijas Okupācijas muzeja ēka.