Pūlas reanimēt veco ideju par maksas iebraukšanu Rīgā

MAKSAS RĪGA? Maksa par Rīgas centra šķērsošanu ir bijusi diskusiju objekts jau kopš šā gadsimta sākuma un atkal aktualizēta arī pirms šā gada pašvaldību vēlēšanām. Idejas autori pamato, ka Rīgas mazajā centra lokā gandrīz trešdaļa – 29 procenti – mājokļu ir neapdzīvoti, bet pārējās Rīgas apkaimēs šis rādītājs ir divas reizes mazāks. Kādreizējie rīdzinieki dodas dzīvot uz Rīgas pievārtes pašvaldībām, taču turpina izmantot Rīgas infrastruktūru, jo visbiežāk strādā Latvijas galvaspilsētā. Lai iegūtu līdzekļus Rīgas ielu remontam, varētu ieviest maksu par pilsētas centra šķērsošanu © F64

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, ar ierosinājumu ieviest maksu par iebraukšanu Rīgas centrā klajā nākusi domubiedru grupa, kas apvienojusies ar nosaukumu Pilsēta cilvēkiem.

Savā uzsaukumā Mums ir plāns labākai Rīgai viņi pamato, ka pilsētas centrā iedzīvotāju skaits sarūk, taču gaiss tiek piesārņots, jo no Rīgas savulaik aizmukušie iedzīvotāji tagad dodas uz Latvijas galvaspilsētu strādāt vai ved bērnus uz skolām vai bērnudārziem. Lai mazinātu gaisa piesārņojumu (jo rīdzinieki varot pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem), idejas autori nolēmuši ar vēlēšanās kandidējošām lielākajām partijām pārrunāt 39 priekšlikumus un aicināt partijas [savās topošajās priekšvēlēšanu programmās iekļaut pēc iespējas vairāk Rīgas attīstībai ļoti nepieciešamu punktu». Viens no priekšlikumiem ir: likvidēt autotransporta sastrēgumus, Rīgas dzelzceļa lokā ieviešot maksas iebraukšanu. Pašlaik ierosinājums likt maksāt par Rīgas centra šķērsošanu drīzāk uztverams kā cilvēku tracināšana.

Taisnības labad jāpiebilst, ka šis piedāvājums ir sajūgts ar vēl citiem, piemēram, visas Rīgas mazā centra loka ielu autostāvvietas pārveidot par maksas autostāvvietām un ar cenu regulēšanu nodrošināt pietiekamu brīvu vietu skaitu īslaicīgai automašīnas novietošanai Rīgas centrā tuvu nepieciešamajam objektam. Uz problēmas kompleksu risinājumu norāda arī Neatkarīgās aptaujātie satiksmes eksperti, bet līdz šim ierosinājumi tikai par iebraukšanas maksas noteikšanu Rīgā nav guvuši atsaucību, kur nu vēl īstenoti.

Kādreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs šā gadsimta sākumā nāca klajā ar piedāvājumu, kā risināt Rīgas sastrēgumu problēmu un kā iegūt papildu finansējumu transporta infrastruktūrai, proti, ieviešot maksu par iebraukšanu galvaspilsētā tiem transporta līdzekļiem, kuru īpašnieki ir deklarējuši savu dzīvesvietu ārpus Rīgas un iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā Rīgā. Arī viņš piedāvāja maksas iebraukšanu ieviest noteiktā Rīgas teritorijā, bet tas gan, visticamāk, bija saistīts ar galvaspilsētas un tās pievārtes pašvaldību attiecībām. G. Bojāra ierosinājums izčākstēja.

Transporta eksperts Tālis Linkaitis aicina izvērtēt, kāpēc cilvēki brauc uz centru. «Tāpēc, ka galvenās centra ielas ir transporta maģistrāles, jo no Pierīgas vienas puses uz otru citādi aizbraukt nevar. Ziemeļu šķērsojums ir uz ilgu laiku atlikts, bet cilvēkiem ir jātiek no vienas puses uz otru, un likt par to maksāt - tā ir cīņa nevis ar cēloņiem, bet sekām.» Viņš uzskata, ka par iebraukšanas maksu Rīgas centrā varētu diskutēt tad, ja būtu izveidotas novieto un brauc stāvvietas, kā arī būtu atrisināta auto novietošana pilsētas centrā, sakārtota tramvaja satiksme uz tām Rīgas teritorijām, kur ir lielāka pasažieru plūsma. «Tad tam būs loģisks labums, bet citādi - cilvēku tracināšana,» secina T. Linkaitis.

Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis atgādina, ka arī «Šlesera kungam bija ideja par maksas šosejām, bet vienīgā vieta, kur to varētu ieviest, ir Rīga-Sigulda, citur nav ekonomiska pamatojuma». Pasaulē idejas par maksas ieviešanu pilsētu centros nav nekas jauns un neparasts, citviet gaisa piesārņojuma problēmu risina dažādi, piemēram, ar ekoloģiskām prasībām auto dzinējam. J. Zvirbulis uzsver, ka jautājumi par to, kā Rīgas centru padarīt iedzīvotājiem pievilcīgāku, ir jārisina kompleksi, nevis tikai ar iebraukšanas maksu. Nebūs stāvvietu vai saprātīgu apbraukšanas iespēju, nebūs jēgas ieviest maksu par Rīgas centra šķērsošanu.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais