Rīgas domē sāk izskatīt jautājumu par namu pārvalžu apvienošanu. Tas nozīmē, ka turpmāk pašvaldības ēkas apsaimniekos viena liela SIA, nevis 15 kā tagad. Kā viens no ieguvumiem tiek izspēlēta administratīvo izmaksu samazināšana, tādējādi iedzīvotājiem to vajadzētu ieraudzīt savos rēķinos.
Lēmumprojekta sagatavotāji norādījuši, ka turpmāk būs iespējams samazināt attiecīgo apsaimniekošanas maksas daļu, vairāk līdzekļu novirzot māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Jāpaskaidro, ka apsaimniekošanas maksā iekļauts arī tā dēvētās namu pārvaldes administrācijas atalgojums. Teorētiski – jo mazāk darbinieku administrācijā, jo mazāka apsaimniekošanas maksa.
Pašlaik dzīvojamā fonda pārvaldīšanas un apsaimniekošanas process Rīgā netiek organizēts pilnībā vienoti, bet reorganizācijas rezultātā varētu precīzāk kontrolēt no iedzīvotājiem iekasētās naudas plūsmu. Piemēram, pašlaik namu apsaimniekošanas uzņēmumi izmanto dažādu darba metodiku, tāpēc iedzīvotājiem nereti nav skaidrs, kā tiek noteikta apsaimniekošanas maksa vienas sērijas mājās. Neatkarīgā jau rakstīja, ka divas pašvaldības namu apsaimniekošanas SIA, aprēķinot maksu par vienu un to pašu pakalpojumu, izmanto dažādu metodiku. Piemēram, Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) siltuma (siltumapgādes) sistēmas apkopē ierēķina visu dzīvojamo platību, ieskaitot balkonu vai lodžiju, savukārt Zemgale – ne. Metodikas precizēšana laikrakstam prasīja vairākas nedēļas, saņemot no domes institūcijām kardināli pretējas atbildes. Rīgā vairāki namu apsaimniekotāji prasījuši veikt arī avansa maksājumu par apkuri, un cilvēkiem nav skaidrs, vai tas ir bijis likumīgi. Daži apsaimniekotāji savukārt bija izdomājuši solidāri uz visiem iedzīvotājiem sadalīt arī balkonu skaitu, lai varētu iekasēt naudu par to apsaimniekošanu, kaut arī dažiem dzīvokļiem balkona nav un nekad arī nav bijis. Ir bijuši gadījumi, kad mājā bez lifta noteikta samaksa par to vai paredzēta krūmu griešana, lai gan mājas pagalmā tādu nemaz nav. Tātad vienas mājas iedzīvotāji apmaksā kādas citas ēkas iedzīvotāju patiesos rēķinus.
Daļai apsaimniekojamo māju, piemēram, KNA, šobrīd netiek veidoti uzkrājumi remontdarbiem un renovācijai, kas palielina ēku fiziskā un morālā nolietojuma risku. Taču vienas mājas uzkrājumus nedrīkst izmantot citas ēkas problēmu risināšanai, ja, piemēram, nepieciešams steidzami labot jumtu. Tāpēc namu pārvalžu reorganizācijas mērķis būtu vienkāršot un efektīvāk organizēt pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, kā arī šim mērķim paredzēto līdzekļu plūsmas plānošanu un izlietojuma kontroli.
***
UZZIŅAI
Rīgas pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā 2010. gada sākumā bija 4193 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību vairāk nekā astoņi miljoni kvadrātmetru, kuras pārvalda un apsaimnieko 15 namu apsaimniekošanas uzņēmumi.