No runām pie darbiem – Rīgas Centrāltirgus mainās

Dažus mēnešus pēc apstiprināšanas amatā Neatkarīgās intervija ar SIA Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Andri Morozovu.

- Kopš esat apstiprināts Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatā, ir pagājuši trīs mēneši. Vai šajā laikā ir izdevies iejusties amatā? Varbūt ir radušās jaunas idejas par turpmāko tirgus attīstību?

- Esmu paspējis iejusties, jo jau pirms tam divus mēnešus biju valdes locekļa pienākumu izpildītājs. Tā bija iespēja iepazīt tirgus darba ikdienu un problēmas. Protams, ir arī idejas, jo priekšsēdētāja amatam rīkotajā konkursā vajadzēja iesniegt arī savu redzējumu par tirgus attīstību. Nenoliedzami - divu mēnešu pieredze un prakse bija priekšrocība, lai konkursam sagatavotu un iesniegtu detalizētu un konstruktīvu redzējumu, ko, apstiprinot mani šim amatam, Rīgas domes vadība novērtēja atzinīgi.

Jāatzīst, ka izprast tirgus darbību ikdienā un plānot nākotni var tikai tad, ja esi cieši ar to saistīts, - cilvēkam no malas tas ir grūti izdarāms. Man daudz palīdz komanda - cilvēki, kuri šeit strādā jau daudzus gadus un zina visu par visu. Tādējādi man vienmēr ir ar ko dalīties viedokļiem un diskutēt, kā un kāpēc mainīt vienu vai otru lietu, kādus rezultātus dos tas vai cits pārmaiņu process.

- Kas, jūsuprāt, ir aktualitāte numur viens?

- Vispirms ir jāmainās gan fiziskajai, gan sociālajai videi, kas ir vienīgais ceļš, lai mainītos cilvēku stereotipi par tirgu, jo vēl arvien daudziem tirgus saistās ar ne tām pozitīvākajām lietām. Daudzi no stereotipiem jau sen ir vēsture, bet cilvēku apziņā tie iesakņojušies. Tāpēc vairāk uzmanības veltīsim arī informācijai par un ap tirgu.

Taču, kā jau teicu, vispirms ir jāsakārto vide - jānomaina āra tirdzniecības laukumu segums, jāremontē paviljoni, jārada pievilcīgs vizuālais noformējums un jāatjauno tirdzniecības galdi.

Faktiski darbi jau ir sākušies - no oktobra līdz novembra vidum noritēja Nēģu laukuma rekonstrukcija. Ir iekārtota lietus notekūdeņu savākšanas sistēma un uzlabotas arī citas komunikācijas, kā arī uzklāts bruģis, kas vidi padara apmeklētājiem un tirgotājiem daudz patīkamāku. Pavasarī āra teritorijas sakārtošana turpināsies un arī Prāgas iela jeb teritorija starp gaļas un piena paviljoniem iegūs jaunu klājumu.

- Šaubos, vai ar āra teritorijas sakārtošanu pietiks, lai mainītos cilvēku stereotipi...

- Piekrītu - manis pieminētā āra tirdzniecības laukumu sakārtošana ir tikai viens no projektiem, kas tuvākajā laikā jārealizē. Nevar noliegt, ka daudzviet tirgus infrastruktūra tā arī palikusi deviņdesmito gadu līmenī - tas ir jāmaina, lai tirgus būtu mūsdienīga un savā ziņā pat prestiža iepirkšanās vieta, kā tas bija pirmajā Latvijas neatkarības laikā - trīsdesmitajos gados. Pagaidām daudzi uz tirgu nenāk tikai vides dēļ, kas neraisa uzticību arī piedāvājuma kvalitātei. Jāteic gan, ka piedāvājums ir ļoti plašs un atbilst dažādām iedzīvotāju grupām, - var atrast gan lētākus, gan augstas kvalitātes, attiecīgi arī dārgākus produktus, tostarp tādus, ko citviet vispār nevar nopirkt.

Es uzskatu, ka, mainoties fiziskajai videi, mainīsies gan tirgotāju, gan apmeklētāju attieksme, - pieaugs tirgus popularitāte un nozīmība kopējā pilsētas mazumtirdzniecības struktūrā.

- Tirgus infrastruktūru ietekmēs arī Rail Baltica projekta attīstība. Vai dzirdams kas jauns?

- Īstas un konkrētas skaidrības vēl nav, bet projekts noteikti būs un atsauksies arī uz Centrāltirgus infrastruktūru. Mēs esam gatavi sadarboties ar projekta attīstītājiem, ciktāl tas skar tirgus teritoriju, lai ieguvēja būtu visa pilsēta. Protams, tas mums uzliek papildu darbu, kura jau tā ir pārpārēm.

Spēkā ir arī kanālmalas rekonstrukcija, ko virza Rīgas domes Attīstības departaments. Šajā projektā mēs esam atbildīgi par pagrabstāvu atjaunošanu un infrastruktūras sakārtošanu piegulošajā teritorijā. Tā ieplānota jau 2018. gadā, tāpēc mums ir ļoti maz laika dokumentācijas un projektu kvalitatīvai sagatavošanai.

- Šobrīd uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts gastronomijas paviljons, kas, manuprāt, bija visizteiksmīgākais deviņdesmito gadu pseidokultūras piemineklis. Vai paviljons mainīsies ne tikai vizuāli, bet arī saturiski?

- Pavisam noteikti saturs būs cits. Mēs tur vairs neredzēsim rūpniecības preču būdas jeb tā saukto Šanhaju. Paviljonu pilnībā aizņems gastronomijas preces, turklāt uz vietas ražoti produkti. Patlaban runājam ar uzņēmējiem, kuri varētu ieviest jaunus pakalpojumus un produkcijas veidus.

Paviljonu rekonstrukcija nav tikai kosmētiskais remonts un interjera nomaiņa - tas ir ļoti plašs darba lauks. Uzsākot rekonstrukciju, atklājās vairākas lietas, ko pirms darbu sākšanas nevarēja pamanīt. Mēs vēlamies darbus veikt tādā kvalitātē, lai vairākus gadu desmitus par to vairs nebūtu jādomā. Daudz darba jāiegulda gan metāla konstrukciju stiprināšanā, gan iekšējā jumta seguma atjaunošanā, gan pamatu renovācijā. Šobrīd norit grīdas seguma nomaiņa - redzam, ka tas prasīs lielāku ieguldījumu, nekā tika plānots. Līdz ar to mums grūti prognozēt precīzu rekonstrukcijas pabeigšanas laiku, bet atjaunotais paviljons noteikti būs atvērts jau nākamgad.

- Skatoties no malas, šķiet, ka rekonstrukcija nepieciešama visiem paviljoniem, vienīgi dārzeņu paviljons ir apmierinošā stāvoklī. Kuru paviljonu rekonstruēsiet pēc gastronomijas paviljona pabeigšanas?

- Plāns ir sastādīts atkarībā no paviljonu fiziskā stāvokļa. Kā nākamais projekts ir ieplānots piena paviljona remonts, tad gaļas un zivju paviljoni. Gribu atzīmēt, ka paviljonu rekonstrukcija ir sarežģīta ne tikai no tehniskā viedokļa, - problemātiski ir saskaņot būvdarbu un tirdzniecības laikus, lai pēc iespējas mazāk ciestu pārdevēji un apmeklētāji, bet būvdarbi noritētu ritmiski. Domāju, ka ir vērts pieciest neērtības, jo pēc darbu pabeigšanas ilgus gadus būs prieks par izdarīto.

- Pēdējo mēnešu laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis Āgenskalna tirgus. Kāda ir šī tirgus attīstības perspektīva?

- Arī Āgenskalna tirgus ilgtermiņa nomas līgums ir beidzies, un to pilnā apsaimniekošanā atkal ir pārņēmis SIA Rīgas Centrāltirgus. Tas nozīmē, ka varam veikt investīcijas, lai sakārtotu arī šo vēsturisko ēku un iecienīto iepirkšanās vietu. Pakāpeniski esam pārkārtojuši tirgus iekštelpas un izveidojuši komunikācijas, atbrīvojot vietu arī dārzeņu tirdzniecībai. Līdz ar to varējām slēgt piebūvi, kura neatbilst nekādiem kritērijiem. Nule kā izgatavoti jauni dārzeņu tirdzniecības galdi, kas tirgus iekštelpas padarīs vēl pievilcīgākas.

Nākamgad paredzēta pieminētās dārzeņu tirdzniecības piebūves demontāža, kā arī plānots likvidēt neizmantotās tirdzniecības būdas tirgus āra teritorijā. Tādējādi radīsies vieta stāvlaukumam, kā arī vide iegūs sakārtotu un pievilcīgu veidolu. Uzlabojot vidi, uzlabosies arī mikroklimats un pieaugs apmeklētāju un tirgotāju skaits.

- Rūpju bērns ir arī Vidzemes jeb Matīsa tirgus. Kā sekmējas šā tirgus sakārtošana?

- Tas ir vēl viens ļoti sarežģīts jautājums, jo tirgus teritorijā ir juridiski apgrūtinājumi, ko nu jau sešus gadus nevaram atrisināt. Taču esmu optimists un domāju, ka ar laiku mums viss izdosies - vajag tikai darīt. Matīsa tirgus vēsturiskais paviljons arī ir pērle, ko vajag saglābt un uzspodrināt. Tas prasīs lielas investīcijas, bet, kā jau teicu, viss ir izdarāms. No darba mēs nebaidāmies!

- Kādi ir SIA Rīgas Centrāltirgus provizoriskie apgrozījuma aprēķini? Vai rekonstrukcijas to ir būtiski iespaidojušas?

- Neraugoties uz remontdarbiem un neērtībām gan tirgotājiem, gan pircējiem, kopējais apgrozījums šogad būs lielāks par plānoto, vienlaikus lielāks par iepriekšējā gadā sasniegto. Gribu piebilst, ka ne visi nomnieki rīkojas godprātīgi, - ir arī parādnieki. Ja visi apmaksātu nomas līgumos paredzētās summas, tad plusi šī gada apgrozījumā būtu vēl lielāki.

- Decembris jau otrajā pusē, un pie durvīm ir Ziemassvētki, kas mūsu tautai saistās ar bagātīgi klātiem galdiem un izrotātām telpām. Ko piedāvā tirgus?

- Jau no 8. decembra tirgū valda Ziemassvētku noskaņa. Kulminācija būs Ziemassvētku gadatirgus, kas šogad noritēs no 21. līdz 23. decembrim. Laipni aicināti ir gan apmeklētāji, gan tirgotāji ar savu piedāvājumu. Uzskatām, ka mājražotājiem šī ir lieliska iespēja pārdot gan garšīgas, gan noderīgas un skaistas lietas. Pieejamas ir gan āra tirdzniecības vietas, gan telpās. Tirgošanās vietas cena - sākot no 1 eiro par metru tirdzniecības platības, tāpēc aicinām nebaidīties: nāciet un jautājiet - risinājumu atradīsim. Savukārt apmeklētājiem tirgus piedāvājums ir pietiekami plašs, lai ne tikai uzklātu bagātīgu svētku galdu, bet arī sarūpētus dāvaniņas tuvajiem cilvēkiem.

- Ko jums pašam nozīmē Ziemassvētki, un kas ir uz jūsu svētku galdā?

- Mēs esam tradicionāla latviešu ģimene ar tradicionālajām vērtībām. Ziemassvētkos visi radi pulcējamies vienuviet un sēžamies pie bagātīgi klāta galda. Tā ir lieliska sajūta, kad blakus ir mīļi cilvēki, kuriem ikdienas steigā reizēm nepietiek uzmanības. Noteikti apciemošu arī vecmāmiņu, tikšos ar vecākiem. Novēlu viņiem veselību un dzīvesprieku! Arī visiem Latvijas cilvēkiem vēlu sirsnīgus un ģimeniskus Ziemassvētkus!