Tiek īstenots starptautisks bērnu valodas pētījumu projekts LAMBA
Jau vairākkārt ir rakstīts par bērnu valodas un runas problēmām. 2015. gadā latviešu un norvēģu zinātnieki uzsāka ļoti apjomīgu un Latvijā pirmreizēju pētījumu Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums (LAMBA).
Paveiktais
Jau veikti 3-6 gadus vecu monolingvālu latviešu un krievu bērnu un bilingvālu bērnu ar krievu valodas dominanti runas ieraksti un to vērtēšana, tiek veidots pirmais latviski runājošu bērnu runas korpuss, pētīts, kā bērni apgūst valodas skaņas un formas, noteikts kļūdu līmenis un kļūdu veidi. Ir izstrādāti vecāku aptaujas rīki bērnu agrīnās komunikatīvās attīstības novērtēšanai, un notiek vairāku tūkstošu latviski runājošu monolingvālu bērnu vecāku aptauja. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai izstrādātu valodas attīstības rādītājus un izveidotu elektronisku sistēmu, kuru pedagogi, vecāki un citi interesenti varēs izmantot, lai sekotu bērnu valodas attīstībai.
Svarīga vecāku iesaiste
Projekta zinātniskās vadītājas, vadošās pētnieces Dace Markus un Anna Vulāne sirsnīgi pateicas studentiem, vecākiem un pirmsskolas izglītības iestādēm, kas jau atbalstīja iepriekšējās aptaujas un bērnu runas ierakstus, kā arī aicina aktīvi piedalīties nākamajā posmā, ielūkojoties adresē www.cdi.lamba.lv, un sniegt ziņas par 8 mēnešus līdz 3 gadus vecu bērnu valodas attīstības jautājumiem. Apgalvojumus par bērnu valodas attīstību nevar balstīt uz dažu bērnu runas pārbaudi - statistiski ticamus rādītājus iespējams iegūt tikai apjomīgā pētījumā. Tas, vai varēsim pilnvērtīgi izmantot iespēju iegūt pēc iespējas plašāku materiālu, šobrīd lielā mērā ir atkarīgs arī no bērnu vecākiem - cik aktīva būs piedalīšanās aptaujā.
Dalība konferencēs
Pētnieki šajā gadā aktīvi piedalījušies dažādās konferencēs Latvijā un ārzemēs, publicējuši zinātniskus rakstus. Projektā strādājošie Latvijas pētnieki kopā ar iesaistītajiem maģistrantiem un doktorantiem augustā publicējuši starptautiski anonīmi recenzētu periodisku izdevumu Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā, II. Tajā ievietoti 14 zinātniskie raksti. Par bērnu vārdu krājuma un komunikācijas jautājumiem ieteicams A. Vulānes, A. Tauriņas, T. Zīriņas raksts Aptaujas metodes izmantojums bērna vārdu krājuma izzināšanā, Ingas Stangaines raksts Pirmsskolas vecuma bērna valodas apguves nozīme komunikācijā, Daces Markus un Tijas Zīriņas raksts Bērnu komunikācijas prasme, Vladislavas Uršuļskas un Rasmas Purmales raksts Bērna radošuma izpausme valodā. Inese Freiberga rakstā Dzimtās valodas apguve 3. dzīves gadā lingvistiskā un pedagoģiskā skatījumā un Agrita Tauriņa rakstā Pirmsskolas vecuma bērna skaņu izrunas un vārdu krājuma noteikšanas un pilnveides paņēmieni pievērš uzmanību bērnu izrunas problēmām. Ilze Auziņa, Guna RābanteBuša un Roberts Darģis rakstā Bērnu runas korpusa ortogrāfiskās marķēšanas principi skaidro korpusa veidošanas jautājumus, bet par bērnu runas neprecizitāšu cēloņiem stāsta Lidija Leikuma, Dace Markus un Evija Usāne rakstā Dialekta ietekme vai tomēr izrunas grūtības?
Nozīmīgs projekts
Liene Kalviša un Lidija Leikuma rakstā Onomatopoētismi jaunākajā latviešu bērnu literatūrā un bērnu runā un Viktorija Kuzina rakstā Bērnu runas attīstību stimulējošie faktori ielūkojas bērniem domātajā latviešu literatūrā un skolotāju atziņās. Vairāki raksti veltīti bilingvālu bērnu valodas aprakstam, tādi ir Zentas Anspokas un Ingas Stangaines raksts Divvalodīga bērna ieguvumi: teorija un prakse, Ingēras TommesJukēvicas un Annas Vulānes raksts Valodas vides nozīme pirmsskolas vecuma rusofono bērnu vārdu krājuma apguvē: leksiski fonoloģiskais aspekts un Vladislavas Uršuļskas un Ineses Eglītes raksts Mazākumtautību pirmsskolas vecuma bērnu iespējas apgūt latviešu valodu, savukārt Dace Markus rakstā Latviski runājošu bērnu valodas sistēmas izpratne salīdzina latviski runājošu bērnu pētījumu rezultātus un citu valodu pētījumos gūtās atziņas par bērnu cenšanos sakārtot valodas sistēmu atbilstoši savai izpratnei, valodā pastāvošiem paraugiem un paša bērna valodas attīstības posmam. Viņa raksta: «Bērns dzīvo sabiedrībā, viņš grib runāt un saprast, ko runā pārējie. Viņš gribētu saprast, ko domā arī sunītis un kaķītis, puķes un koki, bet vismaz - ko runā cilvēki, tomēr ceļš līdz abpusējai sapratnei ir pakāpenisks, tajā nozīmīga loma ir vecākiem, audzinātājām, skolotājiem, logopēdiem un pārējiem sabiedrības locekļiem.» Piedalīšanās mūsu bērnu valodas izpētes projektā ir svarīgs uzdevums!
Projekts saņem EEZ un Norvēģu finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar līgumu NFI/R/2014/053.