Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākuši pirmie pludmalēs atrastie roņu mazuļi, kuriem bijusi nepieciešama palīdzība, aģentūru LETA informēja Zooloģiskajā dārzā.
Nedēļas sākumā no Kalngales piekrastes uz Rīgas Zooloģiskajā tika nogādāts ronēns ar ļoti daudzām un dziļām strutojošām rētām uz visa ķermeņa. Mazuli nācās iemidzināt.
Otrdienas vakarā no Vecāķu pludmales nogādāts novārdzis, nepilnus desmit kilogramus smags ronēns.
Kā skaidro Zooloģiskā dārza speciālisti, tuvākajās nedēļās cilvēkiem pludmalēs sastapšanās ar šiem jūras iemītniekiem varētu kļūt biežāka, tāpēc aktuāls jautājums ir pareiza cilvēku rīcība, ieraugot mazu un baltu vai puspelēku ronēnu jūras krastā.
Ikviens, kurš pludmalē atrod roņu mazuli, tiek aicināts nedzīt viņu ūdenī, nekaitināt un nebaidīt. Savukārt suņi, vedot tos pastaigā gar jūru, jāved pavadās, jo nereti zoodārzā nonāk roņu bērni ar kostām un plēstām brūcēm. Par sastapšanos ar roņu mazuli jūras krastā jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem pa telefonu 29198590. Viņi sazināsies ar reģionālajiem vides inspektoriem, kuri pieņems lēmumu, ko darīt tālāk - atstāt piekrastē vai nogādāt zoodārzā.
Gandrīz katru gadu Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiek nogādāti Latvijas piekrastē nokļuvušie roņu mazuļi, galvenokārt pelēko roņu mazuļi. Pērn tie bija seši pelēkie roņi un viens pogainais ronis. Ir bijuši gadi, kad Zooloģiskajā dārzā atvesti 12 līdz 16 roņu mazuļi. Pārsvarā tie bija novārguši vai savainoti. Pateicoties zoodārza darbinieku pūlēm, lielu daļu izdodas izbarot mākslīgi. Daļa izaugušo roņu nonāk citos zooloģiskajos dārzos vai okeanārijos, savukārt pārējie tiek atlaisti brīvībā Baltijas jūrā.
Trīs pagājušajā gadā zoodārzā uzņemtie pelēkie ronēni devās uz Maskavas zoodārzu, divus pelēkos ronēnus izlaida Baltijas jūrā, bet viens pogainais ronēns aizbrauca uz Poliju.
Baltijas jūrā mīt trīs sugu roņi, no kurām divas ir satopamas arī Latvijas piekrastē. Visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis. Tas ir augumā lielākais Baltijas jūras ronis. Aukstās ziemās mātītes mazuļus laiž pasaulē uz ledus. Tur tiem ir liela platība un maza savstarpējā konkurence. Mazos nomaldījušos ronēnus šādos gados ļoti reti var sastapt Latvijas piekrastē no Kolkas līdz Papei, kā arī tālāk uz dienvidiem Lietuvas teritorijā. Rīgas līcis parasti ir aizsalis. Siltās ziemās, kad ledus ir maz un līcis nav aizsalis, roņu mātēm mazuļi jālaiž pasaulē Igaunijas neapdzīvotajās salās vai uz tuvumā esošā ledus. Tur konkurence ir lielāka ierobežotās platības dēļ. Pūšot spēcīgiem ziemeļu vējiem, mazie ronēni nonāk līča piekrastē no Ainažiem līdz Kolkai.
Retāk sastopams Baltijas jūrā ir augumā vismazākais - pogainais ronis. Šī suga vairāk uzturas jūras ziemeļu daļā. Mazuļi dzimst uz ledus vai arī piekrastē. Savukārt trešā suga ir plankumainais ronis, kas uzturas Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. Latvijā novēroti tikai divas reizes.
Lai skaidrotu, kā rīkoties, jūras krastā sastopot izskalotu roni, rīt, 24.martā, plkst.12 Zooloģiskajā pie roņu baseina notiks improvizēta preses konference. Pasākumā piedalīsies Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektores vietniece Gunta Gabrāne, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Sintija Martinsone, kā arī Zooloģiskā dārza speciālisti un protams, arī paši roņi.
Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi arī infografiku, kas var būt palīgs, lai uzzinātu, kā vispareizāk rīkoties, sastopot ronēnu pludmalē.