Naktī uz 8. martu Rīgā, Dzelzavas ielā 35, kāda dzīvokļa īpašnieks ievēroja, ka balkona plātne ir bīstami sasvērusies. Lai vismaz 250 kilogramu smago plātni noņemtu, tika izsaukta gan policija, gan DzĪKS Purvciems pārstāvji. Nokrist nekas nenokrita. Var teikt, ka šis balkons neizturēja ilgo birokrātisko procedūru, kuru nevar apiet, lai noņemtu vai izremontētu balkonu. Turklāt izrādās, ka naktī lielā augstumā drīkst strādāt tikai dažas firmas, kas var demontēt balkonu vai tā daļu.
DzĪKS Purvciems pārvaldnieks Aivars Sjademe stāsta, ka Dzelzavas ielā bīstamo balkonu epopeja ilgst kopš 2014. gada. Turklāt balkons, kam nobruka betona plātne, nebūt nav visbīstamākais. Šajā dzīvokļu kooperatīvā dzīvokļu īpašnieki tomēr spēja vienoties par to, ka balkoniem veicama tehniskā ekspertīze, un piekrita šim mērķim atvēlēt naudu. Piekrita arī tie, kuru dzīvokļiem balkona nav. Ko darīja DzĪKS? Vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē ar jautājumu par balkonu renovāciju un kārtību, kādā tā veicama. Saņemtajā atbildē teikts, ka būvvaldei nav tiesību veikt būvju tehnisko apsekošanu. Tāpēc tika izvēlēts neatkarīgs būveksperts Juris Biršs un sertificēts būvinženieris Dzintars Gailītis. Viņi tehniskās ekspertīzes atzinumā rekomendējuši pasūtīt darba organizācijas projektu, lai varētu remontēt balkonus. Tas ir izdarīts. Visbeidzot – arhitektei jāizstrādā ainaviskais un vizuālais projekts, kā izskatīsies māja, ja tai būs jānoņem nevis divi bīstamākie, bet visi balkoni. Tagad atkal jāgaida atbilde no būvvaldes, vai šāds projekts tiks akceptēts.
Cik maksā?
A. Sjademe informē, ka aptaujāti vairāki būveksperti, lai apsekotu balkonus, un tie prasījuši ļoti dažādas summas, kas pat divreiz pārsniegušas samaksu – 590 eiro – DzĪKS visbeidzot nolīgtajiem ekspertiem. Ēkai Dzelzavas ielā 35 ir 61 dzīvoklis. Tika apsekots 21 balkons. Turpmāk – izraksts no tehniskās ekspertīzes atzinuma.
Paši atļāva rūsēt
Daudzstāvu dzīvojamā māja Dzelzavas ielā 35 ir padomju laikā būvēta 602. sērijas deviņstāvu lielpaneļu māja. Ēkai ir ārēji balkoni, ar kuriem aprīkota tikai daļa no ēkas dzīvokļiem. Gadu gaitā balkona konstrukcijas ir spēcīgi korodējušas un daļa no balkoniem apsekošanas laikā ir avārijas stāvoklī. 602. sērijas ēkas Rīgā cēla, sākot no 1971. gada, un turpināja līdz 80. gadiem, tikai vēlāk balkonu vietā tika veidotas lodžijas. Vairāku desmitu gadu laikā netika veikta pretrūsas profilakse un krāsošana, nav izveidota pareiza mitruma novade un balkona platformu virmas hidroizolācija. Metāla rāmji tagad ir pārvērtušies par rūsas saēstām metāla konstrukcijām, kas tikai daļēji spēj izturēt paredzētās balkona slodzes. Dzelzavas ielā 35 praktiski neviens dzīvokļa īpašnieks nebija veicis pretkorozijas pasākumus.
Var sabrukt jebkurā brīdī
Eksperti veica balkonu vizuālu apskati, fiksēja defektus un būtiskus bojājumus, izvērtēja balkona tehnisko stāvokli. Ēkā Dzelzavas ielā 35 konstatēts, ka divu balkonu konstrukcijas ir īpaši apdraudētā tehniskā stāvoklī un pilnībā atbilst avārijas stāvoklim: abu balkonu platformu dzelzsbetona daļas ir betona un metāla korozijas rezultātā sagrautas līdz pilnīgai perforācijai. Tas nozīmē, ka balkons ir caurs kā siets. Metāla daļas ir izrūsējušas tik ļoti, ka rūsa saēdusi jau 20 procentus. Atdalošā betona plātne, kas norobežo abus balkonus, atrodas atrautā stāvoklī no ēkas sienas un ir iekārta pagaidu atsaitēs.
Eksperti secina, ka abu balkonu virsmas var sabrukt neprognozējami, tās nekavējoši jādemontē un jāaizstāj ar franču tipa balkonu margām durvju vietā. Pagaidām DzĪKS aplēses liecina, ka abu balkonu demontāža izmaksās 4300 eiro. DzĪKS divus bīstamos balkonus demontēs par uzkrājumiem, dzīvokļu īpašnieki ir piekrituši. A. Sjademe stāsta, ka tagad jāveic iedzīvotāju aptauja par naudas uzkrājumu veidošanu balkonu problēmas risināšanai, jo, visticamāk, nepaies ilgs laiks, kad vēl kāds balkons būs jādemontē.
Ekspertu ieteikumi – noderīgi arī citiem
Eksperti arī secinājuši, ka būtiski bojātas balkonu konstrukcijas piecos citos balkonos. Līdz remonta veikšanai uz tiem uzturēties nav ieteicams. Pērn septembrī rakstītajā atzinumā teikts, ka šo balkonu stāvoklis pēc viena gada būs vērtējams kā avārijas stāvoklis. Laika vairs nav daudz. Ir balkoni arī ar vidēji bojātām konstrukcijām. Diemžēl 602. sērijas mājām nav dokumentu, kuros fiksēts, kā konstruēts balkons. Ir skaidrs, ka balkons neturas uz vienlaidu paneļa, kas sākas no dzīvojamās telpas. Tāpēc, piemēram, piecstāvu mājās balkoni ir daudz drošāki, jo tos ar dzīvojamo telpu savieno vairākas stiegras un notur konstrukciju.
Abu ekspertu padomiem var sekot arī citi balkonu īpašnieki. Viņi iesaka pēc remonta uz visiem balkoniem novietot ūdensizturīgu krāsotu saplāksni ar ģeomembrānas pamatni, lai nodrošinātu elpojošu un sausu betona virsmu, kā arī dzīvokļu īpašniekiem – apstrādāt ar pretkorozijas līdzekli metāla daļas. Apsaimniekotājam ieteikts uzstādīt ūdens novadīšanas sistēmas uz balkona grīdas.