Kad Rīgas pašvaldība izsludināja konkursu kultūras pieminekļu īpašniekiem līdzfinansējuma saņemšanai, netika prognozēts, cik liela varētu būt atsaucība. «Pirmais gads vienmēr ir pārbaudes gads. Mūs interesē, kā īpašnieki reaģē uz šo programmu,» Neatkarīgajai atzina Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs.
Pirms dažām dienām noslēdzās konkurss Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai 2016. gadā. Citur Latvijā šādu vai līdzīgu programmu jau īsteno, bet Rīgā tā notiek pirmo gadu. Īpašuma departamenta izmestā makšķere šķitusi vilinoša – kopumā saņemti 55 pieteikumi. Tik liela atsaucība neesot prognozēta, saka O. Burovs. Lai gan, kad pašvaldība organizēja semināru par šāda finansējuma saņemšanu, ieradušies vairāk nekā 60 cilvēku. Departamenta darbinieki aptuveni mēnesi ne tikai pieņēma pieteikumus, bet arī konsultēja to iesniedzējus, kas bija papildu darbs. Tā kā programma ir tikai uzsākta, saprotams, ka visi pieteikumu iesniedzēji nav tik zinoši, lai saviem spēkiem ar visu tiktu galā.
«Pieteikumus esam saņēmuši gan no fiziskām personām, gan no dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Tas ir pozitīvi. Tas pierāda, ka vairāki īpašnieki spēj vienoties un atrast kopīgu viedokli, lai saņemtu naudu,» vērtē O. Burovs. «Pozitīvi ir arī tas, ka šo iespēju aktīvi izmantoja baznīcas – katoļi un baptisti. Labi, ka tiks sakārtotas publiskas ēkas.» Finansējuma saņemšanai Latvijas Baptistu draudžu savienība pieteikusi divus, bet Romas Katoļu baznīca – četrus objektus.
Pašlaik kultūras pieminekļu atjaunošanai pašvaldība atvēlējusi 300 000 eiro, tomēr, ja atsaucība no īpašnieku puses būs lielāka, Īpašuma departaments varēs lemt par papildu līdzekļu atrašanu pilsētvides sakārtošanai. O. Burovs uzreiz pēc pieteikumu atvēršanas piebilda, ka vēl ir pāragri runāt par galīgo summu, kādu no pašvaldības vēlas iegūt īpašnieki. No 55 pieteikumiem 33 pretendē uz līdzfinansējumu 14 000 eiro. Pārējie 22 pieteicēji pretendē uz 5000 eiro līdzfinansējumu, taču starp tiem ir arī pieteikumi, kuros kā vēlamā summa norādīti tikai līdz 1000 vai līdz 3000 eiro. Kad būs pārbaudīts, vai pieteikumi atbilst konkursa prasībām, tiks apkopota galīgā summa.
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu Rīgas pilsētā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu (ēku), kā arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas koka apbūves teritorijā un Pārdaugavas apbūves fragmenta teritorijā esošo ēku restaurācijai un konservācijai vai arī kultūras pieminekļu daļu (oriģināli logi, durvis, dekoratīvās vai funkcionālās būvdetaļas un tamlīdzīgi izstrādājumi) restaurācijai. Līdzfinansējums tiks piešķirts 50 procentu apmērā no kultūras pieminekļa vai izstrādājuma saglabāšanai nepieciešamās kopējās tāmes, bet ne vairāk kā 14 000 eiro kultūras pieminekļa restaurācijai un konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro – izstrādājuma restaurācijai. O. Burovs saka – pašvaldība ar dažādām metodēm panāk īpašumu sakārtošanu. Viena lieta, ka tiek paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme graustiem, nepieciešams arī nākt pretim tiem īpašniekiem, kuri ir gatavi sakārtot un atjaunot savus īpašumus. Līdzfinansējumu kultūras pieminekļu atjaunošanai viņš vērtē kā nozīmīgu progresu. Nākamā pašvaldības iniciatīva varētu būt plašāka – rosināt, lai uz vienas ielas tiek sakārtota nevis viena ēka, bet vairākas vienuviet. Šāda iniciatīva aizsākta un turpinās Kalnciema ielā, pateicoties brāļiem Dambergiem. Tagad pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai ir pieteiktas arī vairākas ēkas Kalnciema ielā. O. Burovs ir pārliecināts: «Mums vajadzētu viņiem pateikt paldies.» Ja iesniegtie pieteikumi atbildīs konkursa noteikumiem, tad O. Burovs neredz iemeslu kādam atteikt tikai tāpēc, ka firmai vai uzņēmējam ir līdzekļi, lai ēku atjaunotu par savu naudu.
Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijai līdz 1. aprīlim jāpieņem lēmums par finansējuma piešķiršanu, taču tas īpašniekam tiks piešķirts tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas.