Ukrainas kara 463. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:13]

© Pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 1. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:13 Īlona Maska kompānija "SpaceX" parakstījusi līgumu ar Pentagonu par Starlink satelītu platformu uzturēšanu Ukrainā.

21:19 Melnajā jūrā ienaidnieks pastiprinājis jūras spēku grupu ar fregati "Admiral Essen", uz kuras klāja atradās "Calibr".

Kā ziņots operatīvajā pavēlniecībā "Dienvidi", tagad Krievijas kuģu grupa ir palielināta.

"Fregate Admiral Essen devās jūrā. Pulksten 18:00 jūrā atrodas divi virszemes un divi zemūdens raķešu nesēji. Kopējais zalvju daudzums var sasniegt 24 Kalibr raķetes. Raķešu draudu līmenis joprojām ir ārkārtīgi augsts," teikts pavēlniecībā.

20:25 Ukrainas Bruņoto spēku 5.atsevišķā uzbrukuma pulka jaunākais seržants-granātmetējs Jurijs Sirotjuks "Mamai" sacīja, ka pēdējās nedēļas laikā situācija ap Bahmutu nav mainījusies.

"Pēdējās dienās lija lietus, bija pērkona negaiss, tranšejas bija applūdušas, tāpēc fiziska kustība šeit faktiski nebija iespējama. . Tagad mēs atrodamies pozīcijās, kas vēl nesen piederēja ienaidniekam," ēterā sacīja aizsargs-granātmetējs.

Viņš piebilda, ka visa apkārtne ir piekaisīta ar iznīcinātu ienaidnieku līķiem, no kuriem izplatās smaka.

19:50 Aizsardzības spēku vienības diennakts laikā Austrumu frontē atvairīja 19 ienaidnieka uzbrukumus. Par to vakara kopsavilkumā ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Kā minēts, ienaidnieks turpina galvenos spēkus koncentrē uz mēģinājumiem pilnībā ieņemt Luhanskas un Doņeckas apgabalus.

Tiek ziņots, ka Kupjanskas virzienā ienaidnieks diennakti veica neveiksmīgas ofensīvas operācijas uz Rietumiem no Masjutovkas Harkovas apgabalā. Limanas virzienā neveiksmīgi veica ofensīvas operācijas Belogorovkas apgabalā, Luhanskas apgabalā un strīdīgajā Doņeckas apgabalā.

18:50. Ukraina ir gatava īstenot veiksmīgu pretuzbrukumu Krievijai, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs."Esmu pārliecināts, ka Ukrainas spēkiem tagad ir jaudas, kas viņiem ir nepieciešamas, lai atbrīvotu okupēto zemi," preses konferencē Oslo sacīja Stoltenbergs.

NATO ir jāturpina atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, uzsvēra alianses vadītājs, norādot, ka Ukrainai tiek gatavota daudzgadu finansējuma un militārās palīdzības pakete. "Tādējādi ilgtermiņā tiks nodrošinātas Ukrainas rīcībā esošās atturēšanas jaudas un aizsardzība," viņš sacīja.

18:22. Ukrainai ir jāpiedāvā kompensācija par NATO pašreizējo nespēju uzaicināt Kijivu kļūt par pilntiesīgu alianses dalībvalsti, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs daudzreiz esam teikuši, ka nav iespējams atkārtot tās tukšās formulas par NATO atvērtajām durvīm," Nausēda teica žurnālistiem Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā, piebilstot, ka "mums ir jāatrod kaut kas, lai kompensētu mūsu nespēju pašlaik garantēt pilntiesīgas dalībvalsts statusu Ukrainai".

Kā pauda Lietuvas prezidents, "visi saprot, ka pašlaik būtu ārkārtīgi grūti atrast risinājumu par pilntiesīgu dalību, jo valstī plošās karš, tomēr mums ir jāatrod drošības garantijas un vispirms militārais un politiskais atbalsts Ukrainai, kam seko institucionāls plāns ciešākai Ukrainas un NATO sadarbībai".

"Ir svarīgi saprast, ka karš beigsies un uzvara būs Ukrainas uzvara, bet kas notiks tālāk?" jautāja Nausēda. Lietuvas prezidents teica, ka šie jautājumi būs Viļņā jūlijā gaidāmā NATO samita darba kārtībā. Viņaprāt, samits būs iespēja runāt par Polijas un Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.

"Situācija ir ļoti nopietna, un diemžēl situācija pasliktinās, jo īpaši zinot, ka Baltkrievija ir ļoti iesaistījusies šajā konfliktā un Baltkrievija ir pilnībā pieejama pat taktisko kodolieroču izvietošanai," atgādināja Nausēda.

16:53. Bahmutas virzienā Krievijas armija pārgājusi aizsardzībā, pavēstīja Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis.

"Ienaidnieks pārgājis aizsardzībā. Tiek novērota būtiska visu ienaidnieka aktīvo darbību samazināšanās, palielinoties apšaužu skaitam ar smagajiem ieročiem, pamatā ar artilērijas ieročiem un mīnmetējiem. Aizsardzības spēki strādā," platformā "Telegram" norādīja Sauszemes spēku komandieris. Sirskis arī publiskojis video, kurā redzams, kā šajā virzienā notiek atsevišķā triecienbataljona "Aidar" aeroizlūkošana.

Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins 25.maijā pavēstīja, ka tiek sākta vagneriešu izvešana no Bahmutas. Ukrainas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka piepilsētā šīs vienības jau aizstāj Krievijas armijas karavīri, tomēr pašā pilsētā vagnerieši vēl palikuši.

Trešdien Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara apliecināja, ka Aizsardzības spēki kontrolē Bahmutas dienvidrietumu nomales. Ukrainas aizstāvji arī kontrolē ieeju pilsētā. Atbilstoši Maļaras teiktajam, Ukrainas karavīri visādi traucē okupantiem pārgrupēties un nomainīt vagneriešus ar armijas regulārajām daļām.

15:51. Piedņestras problēma netraucēs Moldovai ceļā uz Eiropas Savienību (ES), ceturtdien apliecināja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

"Moldovas kustība ES virzienā nav atkarīga no Piedņestras," ierodoties Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā, sacīja ES augstākais diplomāts. Borels atgādināja, ka Kipra varēja pievienoties ES, kaut arī tai ir neatrisinātas teritoriālas problēmas. "Arī Moldova var to izdarīt," uzsvēra diplomāts. Vienlaikus viņš norādīja, ka Moldovai jāturpina īstenot reformas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas arī ieradies uz samitu Moldovā, paziņoja, ka Ukraina un Moldova ES iestāsies kopā. Atbildot uz jautājumu par Moldovas iespēju pievienoties ES līdz 2030.gadam, Eiropas parlamenta spīkere Roberta Metsola sacīja, ka ES "būs gatava, kad Moldova būs gatava". Moldovas prezidente Maija Sandu nesen izteicās, ka Moldova grib iespējami drīz pievienoties ES, lai būtu pasargāta pret Krievijas draudiem.

14.57. Eiropas Parlaments (EP) šodien atbalstīja likumprojektu par munīcijas un raķešu ražošanas jaudas palielināšanu Eiropā.

Munīcijas ražošanas atbalsta akta (ASAP) mērķis ir paātrināt munīcijas un raķešu piegādi Ukrainai un palīdzēt dalībvalstīm papildināt to arsenālus. Ieviešot mērķtiecīgus pasākumus, tostarp finansējumu 500 miljonu eiro apmērā, ASAP mērķis ir palielināt Eiropas Savienības (ES) ražošanas jaudu, lai novērstu pašreizējo aizsardzības ražojumu, jo īpaši zeme-zeme un artilērijas munīcijas, raķešu un to sastāvdaļu, trūkumu.

14.38. NATO nevar diskutēt par tādu jaunu dalībvalstu uzņemšanu, kas ir kara vidū, ceturtdien paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara dēļ sadarbība NATO un Ukrainas starpā ir kļuvusi vēl intensīvāka, sacīja ministre, uzsverot, ka alianse ievēro jaunu biedru uzņemšanas atvērto durvju politiku.

Tas, ka alianse nule uzņēmusi Somiju un, "cerams, ļoti drīz" uzņems Zviedriju, apliecina šo principu, norādīja Bērboka, kas piedalās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Oslo.

"Tajā pat laikā ir arī skaidrs, ka kara vidū mēs nevaram runāt par jaunu biedru uzņemšanu," sacīja ministre, šādi izsakoties par Ukrainas pieteikumu dalībai aliansē.

13.57. Kopīgā paziņojumā 20 valstu, to vidū Latvijas, parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji ceturtdien aicināja NATO un tās dalībvalstis Viļņas samitā jūlijā sniegt skaidras vadlīnijas Ukrainas ceļam uz dalību aliansē.

Ukraina kā NATO dalībvalsts būtiski palielinās alianses drošību un palīdzēs Krievijas sabiedrībai atbrīvoties no imperiālistiskiem sapņiem, pausts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka svarīgi ir pilnībā izpildīt Bukarestes samita lēmumus par Ukrainas iestāšanos NATO kā mērķi, kā arī pilnībā novērst pelēkās zonas Eiropas drošībā un pašreizējā neskaidrībā par Ukrainas uzņemšanu aliansē.

12.55. Ceturtdien izskan pretrunīgi ziņojumi par apšaudēm un kaujām Krievijas Belgorodas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, vēsta "Radio Brīvība".

Platformā "Telegram" vairākos kanālos, arī prokremliskos, jau agrā rītā parādījās ziņojumi par it kā notikušu tanku uzbrukumu robežas kontrolpunktam pie Šebekinas, kas jau iepriekš tika apšaudīta. Krievu Brīvprātīgo korpusa (RDK) karotāji, kas cīnās Ukrainas pusē un nule kā uzņēmušies atbildību par neseno reidu Belgorodas apgabala Graivoronas rajonā, publicējuši video, kurā ziņo par otro fāzi uzbrukumam Krievijas teritorijā.

Tiesa gan, nav skaidrs, kur video uzņemts, norāda "Radio Brīvība". Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvo, ka Ukrainas karavīru apgabalā šobrīd nav, bet apšaudes turpinās. To veikšanā Krievijas varas pārstāvji vaino Ukrainu.

12.20. Latvija par 2 miljoniem eiro iesaistīs uzņēmējus Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā Ukrainā, izriet no Ārlietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

12.13. Latvijas valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

12.04. Japānas videospēļu kompānija "Nintendo Co." paziņojusi, ka vairs nepārdos videospēles Krievijā, izmantojot savu interneta veikalu.

Par šīm izmaiņām uzņēmums pavēstīja trešdien, un tās jau stājušās spēkā. Klienti Krievijā joprojām var atkārtoti lejupielādēt iepriekš iegādātu saturu, taču vairs nav iespējams veikt jaunus maksājumus un izveidot jaunus kontus, skaidro "Nintendo".

11.24. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 208 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 460 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3804 tankus, 7478 bruņutransportierus, 3474 lielgabalus, 575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 333 zenītartilērijas iekārtas, 313 lidmašīnas, 298 helikopterus, 3131 bezpilota lidaparātu, 1107 spārnotās raķetes, 6239 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 458 specializētās tehnikas vienības.

10.55. Ukrainas prezidents Volodimis Zelenskis ceturtdien ieradies Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā.

Eiropas politiskās kopienas samitā pulcēsies 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un 20 ārpus ES esošo valstu un valdību vadītāji, lai pārrunātu sadarbību drošības, enerģētikas un savienojamības jomās.

10.19. Saeima šodien pieņēma lēmuma projektu par atbalstu Ukrainai NATO Viļņas samitā, kas paredz aicināt NATO pieņemt lēmumu par Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē. Latvija aicina formulēt konkrētus uzdevumus, ko nepieciešams veikt ātrai Ukrainas integrācijai NATO.

09.32. Krievija naktī uz ceturtdienu īstenoja raķešu uzbrukumu Kijivai, nogalinot trīs cilvēkus, tai skaitā vienu bērnu, un vēl 12 cilvēkus ievainojot, paziņoja pilsētas kara administrācija un policija.

Iepriekš tika ziņots par sešiem nogalinātajiem, taču tagad amatpersonas nogalināto skaitu precizējušas.

09.17. Krievija karā pret Ukrainu turpina terora taktiku, intervijā žurnālam "Ir" vērtējis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks pulkvedis Ēriks Naglis.

Pēc pulkveža vārdiem, šobrīd Krievijai ir divi galvenie mērķi, pirmais no kuriem ir turpināt terora taktiku. "Redzam, ka kaujas laukā nekas būtiski nemainās. Lai arī Bahmuta joprojām paliek karstais punkts, tā kara gaitu būtiski neietekmē. Tātad Krievijai nav citu variantu, kā turpināt terora taktiku, apšaudot Ukrainu gan ar raķetēm, gan ar droniem." Otrs krievu mērķis esot Kijivu intensīvi apšaudīt ar droniem un raķetēm, lai testētu ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas.

08.06. Krievija naktī uz ceturtdienu īstenoja raķešu uzbrukumu Kijivai, nogalinot sešus cilvēkus, tai skaitā vienu bērnu, un vēl 12 cilvēkus ievainojot, paziņoja Kijivas pilsētas kara administrācija.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba sniegtajām ziņām, uzbrukumā izmantotas desmit raķetes, kas palaistas no uz zemes bāzētajiem kompleksiem "Iskander", un tās visas notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība.

07.11. Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs trešdien paziņoja, ka lozungs "Slava Ukrainai!" esot ukraiņu šovinistu sauklis, un pielīdzināja to Otrā pasaules kara horvātu ustašu kustības sauklim "Za dom spremni!" ("Par dzimteni gatavi!")

Milanovičs, kurš pazīstams ar prokrieviskiem uzskatiem, nāca klajā ar šo paziņojumu pēc Zagrebas pilsētas sabiedrisko apbalvojumu piešķiršanas, ziņoja Horvātijas izdevums N1.

04.45. Krievija ceturtdienas rītā īstenoja gaisa uzbrukumu Kijivai, nogalinot vismaz trīs cilvēkus, tai skaitā divus bērnus, un vēl piecus cilvēkus ievainojot, paziņoja Kijivas pilsētas militārā administrācija.

Desņanskas rajonā gājuši bojā trīs cilvēki. Šajā rajonā un Dņipro rajonā ir ievainoti 14 cilvēki, no kuriem deviņi tika hospitalizēti, paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kličko un mediķi. Raķešu atlūzas nodarījušas bojājumus poliklīnikai Desņanskas rajonā, bet tuvumā esošam namam sprādziens izsita logus. Krītošās atlūzas Kijivā arī izraisījušas automobiļa aizdegšanos.

02.40. Doneckas apgabala Bahmutas pilsētā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma ir gājuši bojā vismaz 204 civiliedzīvotāji, tai skaitā četri bērni, intervijā ziņu aģentūrai "Ukrinform" paziņoja Bahmutas mērs Oleksijs Reva.

"Mēs, bahmutieši, esam daudz zaudējuši, bet visbriesmīgākie zaudējumi ir cilvēku dzīvības. Kopš kara sākuma ievainojumus no mīnu sprādzienu traumām ir guvuši 505 mūsu iedzīvotāji, starp tiem 17 bērni. Diemžēl, 204 cilvēki ir gājuši bojā, tai skaitā četri bērni," sacīja mērs, minot 29.maija datus.

00.10. ASV piešķirs Ukrainai jaunu militārās palīdzības paketi 300 miljonu dolāru vērtībā, un tajā cita starpā būs arī raķetes sistēmām "Patriot", pārnēsājamie zenītraķešu kompleksi "Stinger" un pretgaisa aizsardzības sistēmas "Avenger", trešdien pavēstīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.

Jaunās palīdzības ietvaros ASV pirmo reizi Ukrainai piegādās klases "gaiss-gaiss" raķetes AIM-7. Tiks piegādāta arī munīcija droniem. Šī ir jau 39 palīdzības pakete Ukrainai, ko apstiprinājusī šī ASV administrācija, sacīja Kērbijs. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV Kijivai piešķīrusi militāro palīdzību vairāk nekā 37,6 miljardu dolāru vērtībā.

Svarīgākais