Rīgas Austrumu izpilddirekcija šogad plānojusi labiekārtot vairākas teritorijas un gaida iniciatīvu arī no privātīpašniekiem īpašumu sakārtošanā.
Izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (attēlā) stāsta, ka šogad turpinās atjaunot un labiekārtot Ķengaraga promenādi, kur notiks dažādi kultūras pasākumi. Pērnā gada novembrī tika pabeigts 630 metru garš gājēju un veloceliņa turpinājums no Mazjumpravas muižas uz Dārziņu apkaimes pusi, šogad paredzēts atjaunot vēl 500 metru garu posmu. Darbu gaitā ir izbūvēti gājēju un veloceliņi, gājēju aizsargbarjeras, uzstādītas ceļa zīmes, nostiprinātas nogāzes, izvietoti soliņi, atkritumu urnas, veloturētāji. Tāda pati infrastruktūra tiks izveidota arī puskilometru garajā promenādes posmā šogad.
Plānots labiekārtot skvēriņu Kojusalas un Balvu ielas stūrī. Ar Latgales priekšpilsētas uzņēmēju finansējumu jau ir izstrādāts teritorijas labiekārtošanas projekts, būs zaļā zona, celiņi, apgaismojums, neliels rotaļu laukums un vingrošanas zona, tajā skaitā senioriem.
Pie sakārtotas atpūtas vietas tiks arī Dārziņu iedzīvotāji. Dārziņos pirms daudziem gadiem iekopts tā dēvētais Kudojara parks – kolorītais mākslinieks Vladimirs Kudojars pēc savas iniciatīvas veidoja visiem pieejamu atpūtas vietu ar bērzu birzi un dīķi. Līdz šim tā bija privāta teritorija, un pašvaldībai nebija juridiska pamata tur investēt savus līdzekļus. Tagad šis zemes gabals ir iegūts pašvaldības īpašumā un tiks labiekārtots. «Plānojam tur izveidot bērnu rotaļu laukumu, jo iedzīvotāji lūdza. Būs arī vingrošanas laukums,» saka D. Pavlovs.
Vēl viena atpūtas vieta taps zemes gabalā aiz Rīgas 72. vidusskolas. D. Pavlovs pieļauj, ka tur varētu izveidot kabatu automašīnu novietošanai, lai ērtāka piekļūšana. Šogad iecerēts saņemt vides objekta Vārnu ielas republika tehnisko projektu. Vides objekts atradīsies skvērā Terēzes, Zvaigžņu un Pērnavas ielas krustojumā un papildinās to skulptūru klāstu, kas Latgales priekšpilsētu padara patīkami atšķirīgu no citām Rīgas priekšpilsētām.
Turpinās iekšpagalmu ielu remonti Ķengaragā un Pļavniekos. D. Pavlovs norāda, ka, izvēloties, kuras ielas atjaunot, tiek ņemts vērā gan to tehniskais stāvoklis, gan iedzīvotāju blīvums, gan jau paveiktie darbi tuvākajos kvartālos.
Izpilddirektors uzteic iedzīvotāju iniciatīvu. Piemēram, pateicoties kādas Maskavas ielas nama mājas vecākās uzņēmībai, izpilddirekcija šogad atbalstīs pagalma labiekārtošanas projektu. Vispirms mājas vecākā izpilddirekcijā konsultējās, kas dzīvokļu īpašniekiem jādara, lai ieceri varētu īstenot, un pēc diviem gadiem atnāca vēlreiz – ar tehnisko projektu. «Mēs šogad šo projektu palīdzēsim realizēt ar līdzfinansējumu, jo teritorija ir pašvaldības īpašums. Iedzīvotāji ir izdarījuši pusi darba, spējuši vienoties par to, kāds ir visiem pieņemams risinājums, un izstrādājuši tehnisko projektu,» stāsta D. Pavlovs.
Ne tikai Latgales priekšpilsētas iedzīvotāju, bet arī citu Rīgas apkaimju iemītnieku vidū popularitāti ieguvis Avotu ielas krāmu tirdziņš, kura izveide ir privāta iniciatīva. Sākumā tam bija atvēlētas telpas koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga, bet nu tas laiku pa laikam meklē arvien plašākas telpas. Savukārt izpilddirekcija par saviem līdzekļiem pērn izstrādāja ēku fasāžu krāsu pases visām Lienes ielas ēkām posmā no Krāsotāju līdz Avotu ielai. «Tā veidojam sadarbības modeli ar privātīpašniekiem – ja gribēs sakārtot savu īpašumu, tad sākums jau ir. Lienes ielas posms ir sakārtots, tur ir jauns apgaismojums, salabotas ietves un brauktuve. Kad pašvaldība ir solīti paspērusi, tad mums ir tiesības prasīt, ko darīs privātais. Izsniedzām krāsu pases, februārī aicināsim ēku īpašniekus un noskaidrosim, kā varam palīdzēt, vai ir kādas problēmas, ko viņi plāno darīt ar īpašumiem,» informē D. Pavlovs.