Rīgas brīvostā ūdens līmenis krities par 16 centimetriem

© F64

Neskatoties uz atkušņa iestāšanos un intensīvo sniega kušanu, Rīgas brīvostas teritorijā šobrīd nav novērojama ūdens līmeņa celšanās, gluži pretēji - ūdens līmenis ir nokrities par 16 centimetriem, aģentūru LETA informēja ostā.

Uzņēmumā gan atzīst, ka parasti janvārī ziemas vētru vēju uzplūdu dēļ ūdens līmenis Rīgas brīvostā aug straujāk nekā parasti. Šādu situāciju radot ziemeļu vējš, kas Daugavas grīvā sapūš Rīgas jūras līča ūdens masas. Pēdējo reizi ūdens līmenis kritiskajam pietuvojās 2005.gada janvārī. Iespējamajos plūdos dažādā pakāpē applūšanai ir pakļautas Rīgas brīvostas teritorijā atrodošies trīs dabas liegumi - Krēmeri, Vecdaugava un Piejūras dabas parks, kā arī mikroliegumi, kas izveidoti sugu un dzīvotņu aizsardzībai.

Saskaņā ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumu bez padziļinātas izpētes neesot iespējams apgalvot, ka iespējamie plūdi apdraudētu īpaši aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos esošās sugas vai biotopus. Tomēr, ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes, kas paredz applūšanas varbūtības biežuma un apjoma pieaugumu, Rīgas brīvostas pārvalde esot veikusi virkni preventīvu pasākumu applūšanas radīto draudu risku mazināšanai.

Tiekot atjaunota ostas apziņošanas shēma, saskaņā ar kuru informācija par plūdu draudiem nekavējoties tiek nosūtīta ostas atbildīgajām amatpersonām, kas sasauc Rīgas brīvostas pārvaldes ārkārtas situāciju darba grupu. Rīgas brīvostas pārvaldes atbildīgie dienesti informē termināļu aizsardzības virsniekus par ūdens attīrīšanas iekārtu un nosēdaku iztīrīšanu, kā arī par naftas produktu savākšanas iekārtu pasargāšanu no applūšanas draudiem, tādējādi mazinot vides piesārņojuma riskus.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais