Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.
Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.
Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.
Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu "stāsts nebeidzas", pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons gan skaidroja, ka Būvniecības likums nenosaka, ka būvvaldei būtu saistošs pilsētas arhitekta atzinums lēmuma pieņemšanā. Būvvaldes pārstāvji šādu izteikumu noraidīja, aicinot "iepazīties ar regulējumu". VNĪ oponēja, ka likumā noteikts, ka šim atzinumam esot vien rekomendējošs raksturs.
Tāpat Blodons uzsvēra, ka kopš ieceres būvprojekta iesniegšanas VNĪ no būvvaldes neesot saņēmuši nevienu dokumentu, kurā būtu teikts, ka projekta iecerē veicamas noteiktas korekcijas, tādēļ VNĪ pārstāvji arvien gaidījuši, kad būvvalde izvērtēs viņu maijā iesniegto dokumentāciju.
Būvvaldes pārstāvji VNĪ oponēja, ka būvvalde nevar ieteikt, kādas tieši korekcijas būvprojektā jāveic, jo būvvalde nav projekta attīstītājs.
Blodons, vaicāts, vai VNĪ turpinās virzīt piebūves autora Gunāra Birkerta ideju pārbūvei, norādīja, ka tālākās darbības vispirms jāsaskaņo ar pašu muzeju un Kultūras ministriju (KM).
Vircavs arī pauda viedokli, ka pašreizējā situācijā Okupācijas muzejs "nonācis ķīlnieka lomā" VNĪ un KM vieglprātīgās attieksmes dēļ. Viņš atkārtoti akcentēja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, attīstītājiem nemaz nav ticis dots uzdevums uzprojektēt aktualizētās pārbūves ieceres tehniskos risinājumus, ievērojot Rīgas arhitekta kolēģijas iebildumus un sabiedriskas apspriešanas diskusijā, kas notika pērn decembrī, pausto. Vircavs uzsvēra, ka par muzeja pārbūves ieceri spriež jau kopš 2007.gada, un jau šajā laikā pilsētas arhitekts esot norādījis uz to, ka jāpanāk pilsētvidē iederīgs risinājums, vienlaikus nedegradējot esošo muzeja ēku - kultūrvēsturisko mantojumu.
Vircavs arī akcentēja pārbūves ieceres mainīgumu - pērn maijā būvvaldē iesniegts vienas ieceres būvprojekts, tad iecere vizuāli mainīta un apspriesta pērn decembrī publiskajā diskusijā, savukārt šogad janvārī Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā prezentēti vēl citi - pēc publiskās diskusijas precizētie muzeja rekonstrukcijas vizuālie risinājumi.
Valdība Okupācijas muzeja rekonstrukcijai VNĪ ir paredzējusi 4,5 miljonus eiro. Blodons aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām, kamēr nav pieņemts nekāds lēmums par projekta turpmāko likteni, nevarot spriest arī par to, kas notiks ar atvēlēto finansējumu. Lēmums par turpmāko rīcību tikšot pieņemts nedēļas vai divu nedēļu laikā, kad Kultūras ministrija un Okupācijas muzejs būs iepazīstināti ar būvvaldes šodien pieņemto lēmumu.
Kā ziņots, Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekts Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2015.gada 11.maijā, taču līdz šai dienai netika pieņemts nekāds Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums, bet arvien tika pagarināts tā pieņemšanas termiņš.
Pagājušā gada maijā VNĪ iesniedza būvvaldē būvniecības iesniegumu par būvniecības ieceri Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, ar lūgumu izsniegt būvatļauju ar nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Pērnā gada 9.jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde, atbildot uz iesniegumu, norādīja, ka iesniegtajos dokumentos ir trūkumi, un lūdza tos novērst. Tāpat būvvalde lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par VNĪ būvniecības ieceri un arī pagarināja būvvaldes lēmuma pieņemšanu līdz 10.septembrim, savukārt vēlāk lēmuma pieņemšanu pagarināja jau līdz šā gada 11.maijam, tādējādi atliekot lēmuma pieņemšanu par gadu kopš projekta iesniegšanas.
Ņemot vērā ilgstošo Rīgas pilsētas būvvaldes bezdarbību, Administratīvā rajona tiesa 2015.gada 25.novembra lēmumā konstatēja, ka lielāko pierādījumu kopumu Rīgas pilsētas būvvaldei jau ir bijusi iespēja izvērtēt, un noteikusi Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma izdošanas termiņu šā gada 25.janvāri.
VNĪ uzsver, ka viņu rīcībā nav oficiālu dokumentu no Rīgas pilsētas būvvaldes, kurā būtu norādīts, kādas izmaiņas ir veicamas 11.maijā iesniegtajā projektā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tādējādi VNĪ gaidījis būvvaldes lēmumu tiesas noteiktajā termiņā.
Muzeja ēkas piebūves uzlabošanas risinājumi neatbilst piebūves autora Birkerta koncepcijai, paudis pats arhitekts.