Pie Mākslas Akadēmijas parādīsies "Rīgas lauva"

© f64

Šodien Rīgas pilsētvidē tiks atklāti divi paliekoši mākslas objekti, kurus uzstādīs Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotās programmas "Māksla publiskā telpā" laikā.

Kā aģentūru LETA informēja fonda pārstāve Inga Vasiļjeva, no šodienas Viesturdārzā atradīsies Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts "Mala", bet Krišjāņa Valdemāra ielā pie Latvijas Mākslas akadēmijas - Lienes Mackus "Rīgas lauva".

Darbs "Mala" norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Savukārt "Rīgas lauvas" tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauvu glaudīs, jo spožāka kļūs zvēra spalva. Uz lauvas varēs arī sēdēt, jo tas ir savdabīgs soliņš, vēsta māksliniece Liene Mackus.

Programmu "Māksla publiskajā telpā" atklāja 2014.gadā ar jauno mākslinieku Zelčas-Aispures un Sanda Aispura mākslas objektu "Klusā daba", Ojāra Pētersona mākslas darbu "Lielā vāze" un Ērika Boža darbu "Soliņi". Šā gada oktobrī programmas laikā Vecrīgā tika atklāts Ievas Rubezes mākslas objekts "Rēgs".

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskajā telpā", kas aizsākās 2013.gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāka darboties 2014.gadā, kad Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir "Domātprieks", lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu ienest vairāk pozitīva pārsteiguma, paradoksa, pasaules elpas un domas klātbūtnes. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais