Tikai tāpēc, lai iegūtu pusmiljonu latu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ir gatavs mainīt likumu Par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu.
Nauda nepieciešama, lai Latvija maijā varētu piedalīties starptautiskajā izstādē World Expo 2010 Ķīnas pilsētā Šanhajā, bet likums nepieļauj tērēt ostas naudu šādu mērķu īstenošanai. Šis jautājums brīvostas valdes sēdē tiek izskatīts šodien.
Repše aizliedza, Repše atļaus
Valdība jau uzdevusi Finanšu ministrijai mēneša laikā sagatavot grozījumus attiecīgajā likumā. V. Dombrovskis vakar no rīta televīzijas raidījumā bija izbrīnīts, kāpēc valsts budžeta līdzekļu ziedojumu valsts budžetā varētu uzskatīt par valsts mantas šķērdēšanu. Uz to norādījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Silenieks (ZZS) nevainīgi atgādina, ka, tagadējam finanšu ministram Einaram Repšem (JL) kļūstot par premjeru, pirmais darbs bijis aizliegt ostu valdēm ziedot. "Nav slikti, ka cilvēks mācās, pieci gadi tomēr pagājuši," komentē V. Silenieks.
Tomēr viņš neslēpa skepsi, vai likumu grozīs un, ja tā, vai paspēs apmaksāt veicamos darbus, kas jau uzsākti. 500 000 latu avansu iemaksājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas noslēgusi 2,55 miljonus latu vērtu līgumu ar SIA Aerodium par Latvijas paviljona un vertikālā vēja tuneļa būvniecību. Kopējais finansējums dalībai izstādē ir 2 650 000 latu: valsts a/s Latvijas dzelzceļš vajadzētu maksāt 1 700 000 latu, Ventspils brīvostai – 450 000, Rīgas brīvostai – 500 000 latu.
Likumu interpretējot
2009. gada novembrī Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) aicināja Ģenerālprokuratūru sniegt atzinumu, vai brīvostas līdzekļu piešķiršana izstādei atbilst likumiem. Pēc publiski pieejamās informācijas, virsprokurors Juris Pēda norādījis, ka ostu pārvaldes finanšu līdzekļu izmantošanu reklāmai var uzskatīt par likumīgu. Tas ir pretrunā ar KNAB skaidrojumu, ka šāds ziedojums uzskatāms par pretlikumīgu. Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks Neatkarīgo informēja, ka J. Pēda nosūtījis atbildi Ekonomikas ministrijai (EM), bet laikrakstam sīkākus paskaidrojumus par tās saturu nesniegs. Gan EM, gan V. Silenieks apgalvoja, ka virsprokurora atbilde bijusi izvairīga – ja likums atļauj, tad ziedot drīkst, taču tikusi interpretēta citādi. Tāpēc ministri balsojuši, ka nauda jāpiešķir, pat nepārbaudot, vai tas iespējams. Pēc tās pašas publiski pieejamās informācijas, EM atbildes vēstulē A. Šleseram atbildējusi, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumu ostas finansējumu var izmantot reklāmai un ostas popularizēšanai.
Teorētiski EM ir taisnība, bet KNAB norāda uz būtisku niansi. "Ostu līdzekļus drīkst tērēt reklāmai un infrastruktūrai, bet iztērētajiem līdzekļiem jābūt samērojamiem ar sasniedzamo mērķi. Vai tad osta reklamēs savus pakalpojumus?" skaidro KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Nauda vai dalība?
V. Silenieks piekrīt, ka pusmiljons latu nav samērojams ar iespējamo reklāmas laukumu, uz kura brīvosta varētu izvietot savu informāciju izstādē. Šāda mēroga izstāde ir valsts seja, bet "Latvijas seja nav ne dzelzceļš, ne osta. Kādēļ lai Ķīnā parādītos šo uzņēmumu logo? To pašu vēlāk var pajautāt arī Valsts kontrole", viņš ir neizpratnē. V. Silenieks arī atgādina, ka Ķīna nabadzīgākajām valstīm piedāvājusi apmaksāt reklāmas stendus, tāpēc brīvostai pat formāli nav vajadzība tērēt 500 000 latu likumā pieļautajiem reklāmas pasākumiem. "Tad stāsts ir par naudu vai dalību izstādē?" zīmīgi vaicā V. Silenieks.