Apsver iespēju Gaismas pili pielāgot skeitbordistu vajadzībām

© F64

Reaģējot uz ekstrēmo sporta veidu cienītāju nodarītajiem bojājumiem Gaismas pils skvēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadība apsver iespēju ēkas ārējo infrastruktūru pielāgot skeitbordistu vajadzībām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts, dažādi bojājumi konstatēti gan trepju hromētā metāla margām, gan labiekārtojuma elementu dabīgā akmens segumam, gan atpūtas soliņu koka detaļām.

LNB ir sākusi sarunas ar ekstremālo sporta veidu organizācijām un urbānās pilsētvides arhitektiem par koncepcijas izstrādi, kā šos infrastruktūras elementus nostiprināt, padarīt turpmāk droši izmantojamus. "Arhitektu prakse apliecina, ka infrastruktūras izturības un funkcionalitātes paaugstināšana padara tās izmantošanu ilgtspējīgāku, turklāt arī izmaksu ziņā šāds variants ir izdevīgāks nekā sākotnējā kosmētiskā stāvokļa atjaunināšana," izteicās Zilberts.

Viņš norādīja, ka LNB vadības pārstāvji un inženieri vairākkārt ir tikušies ar jauniešiem skeitbordistiem, lai pārrunātu, ka sportošana pie bibliotēkas ir pieļaujama ar nosacījumu, ja apkārtne netiek bojāta.

"Mēs esam paļāvušies uz jauniešiem par šīs informācijas nodošanu arī saviem domubiedriem, draugiem. Diemžēl ne visus tā sasniedz vai netiek ņemta vērā, līdz ar to ir izveidojusies nopietna un nepatīkama situācija. Protams, LNB atbalsta aktīvu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu, it īpaši ņemot vērā faktu, ka šis ir veids, kā uzrunāt ļoti būtisku mērķauditorijas daļu - jauniešus, kuri patlaban mācās, studē un kuriem bibliotēkas saturs un pakalpojumi ir aktuāls izglītības nolūkos. Taču tīša infrastruktūras bojāšana nav pieļaujama, un šādā gadījumā situācijas risināšanai var tikt piesaistīta Rīgas Pašvaldības policija vai LNB apsardze," pauda LNB sabiedrisko attiecību speciālists.

Toties Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) preses pārstāve Inese Krieviņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka šogad nav saņemts neviens izsaukums, kas saistīts ar sūdzībām par skeitotājiem pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

2014.gadā esot bijuši četri šādi izsaukumi, no kuriem vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet trīs gadījumos RPP ar jauniešiem veikusi pārrunas. Pēdējais šāds izsaukums saņemts pērn augustā.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais