Jau šā gada novembrī ieplānota valsts prezidenta atgriešanās Rīgas pilī. Pilnsabiedrības SBRE (SIA Skonto Būve un SIA RE&RE), kas veic pils rekonstrukciju, vēsta, ka visi ieplānotie darbi tiks pabeigti paredzētajos termiņos.
Valsts prezidenta kancelejas telpās norit iekšējās apdares darbi, tajā skaitā krāsošanas darbi – tiek veikta logu vērtņu, iekšējo palodžu, durvju un parketa montāža.
Būvnieki norāda, ka mūsdienu administratīvo un biroja telpu kritēriji liek veikt dažas izmaiņas pils vēsturiskajā saturā, taču tās ir praktiski nepamanāmas un neatstāj iespaidu uz kopējo pils tēlu.
Savukārt pils Baltajā zālē ir pabeigta sienu un griestu apmetuma atjaunošana un griestu dekoratīvās ģipša apdares restaurācija un atjaunošana. Telpu dizains tiek atjaunots maksimāli tuvu tā sākotnējam izskatam – tamdēļ pirms darbu uzsākšanas ir veikta gan arhitektoniski mākslinieciskā, gan cita veida vēsturiskā izpēte. Iespēju robežās visi dekoratīvie koka un ģipša elementi tiek restaurēti, taču tie, ko atjaunot neizdodas, tiek izgatavoti no jauna, izmantojot pils būvēšanas laika tehnoloģijas. Pils greznākajās telpās ir uzsākti zeltīšanas darbi – vairākās vietās, piemēram, Baltajā zālē, tiek izmantots īsts zelts.
Pils iegūst arvien respektablāku izskatu – ir pabeigta restaurēto lustru montāža, un tiek veikta mākslīgā marmora pilastru uzstādīšana. Pilnsabiedrības pārstāve Ilga Sokolova atzīmē, ka, veicot padziļinātus izpētes darbus zem krāsojuma slāņiem, tika atklāts, ka Baltās zāles kolonnas un pilastri tika veidoti no mākslīgā marmora. Līdz ar to arī ir pieņemts lēmums veikt kolonnu un pilastru attīrīšanu un atjaunot tos vēsturiskajā veidolā, jo viens no galvenajiem pils restaurācijas uzdevumiem ir saglabāt tās autentiskumu. Sūtņu zālē ir pabeigta oriģinālā krāsojuma attīrīšana un krāsu slāņu nostiprināšana, kā arī virsmas sagatavotas krāsojuma rekonstrukcijas veikšanai.
Apjomīgs darba apjoms notiek arī Svētku zālē – ir pabeigta apmetuma atjaunošana, un vienlaikus notiek gan virsmu krāsošana, gan dekoratīvo elementu atjaunošana. Šobrīd tiek veikta gleznu rāmju, koka apšuvuma paneļu, dekoratīvo siju un akustisko ribu restaurācija. Ģerboņu zālē turpinās krāsošanas darbi, kā arī griestu rozešu un ģerboņu restaurācija.
Vaicāts, kurš process pils atjaunošanā pašiem būvniekiem šķitis visinteresantākais vai sarežģītākais, SIA Skonto Būve projektu vadītājs Egils Klēbergs teic: «Lielākais izaicinājums un vienlaicīgi sasniegums ir veiksmīgā ugunsgrēka seku novēršana īsā termiņā un vēsturisko vērtību atjaunošana. Sadarbībā ar Vācijas speciālistiem tika veikts sekmīgs un apjomīgs darbs, lai novērstu mitruma un baktēriju klātbūtni senajās mūra sienās. Lai gan arheoloģiski atradumi rekonstrukcijas laikā dažādos objektos nav nekas negaidīts, tie vienmēr zināmā mērā ir interesants pārsteigums. Arī Rīgas pils nav izņēmums – zem Austrumu piebūves ir atrasti pat 13. gs. priekšmeti.» Piebūvē, kur kādreiz atradās Ārzemju mākslas muzejs, atklāts 1682. gadā celtās Arsenāla ēkas grīdas bruģējums, kur uzieti militāras nozīmes priekšmeti. Atrastas arī Livonijas perioda monētas un svinaalvas sakausējuma sīkplastikas figūriņa – krustā sistā Jēzus tēls, ko arheologi iesaukuši par Jēzuliņu.
Pils rekonstrukcija ir ne tikai materiālo vērtību saglabāšana, bet arī jaunu vēstures liecību avots, kas būvniekiem uzliek milzīgu atbildību Latvijas sabiedrības priekšā.