Šogad Rīgas pašvaldība izīrējusi apmēram 500 dzīvojamo telpu pašvaldības dzīvokļu rindā gaidītājiem, un lauvas tiesa no tiem – 287 dzīvokļi – bijuši trīs jaunbūvētajās sociālajās dzīvojamās mājās Imantas 8. līnijā.
Rīdzinieki, kuri gaida rindā, lai saņemtu pašvaldības dzīvokli, drīz iegūs vēl pāris atjaunotus namus Ieriķu ielā 28 un Aglonas ielā 35/1 ar vienistabas un divistabu dzīvokļiem.
Mazina rindas
Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem galvaspilsētā vēl joprojām ir liels. Rindā gaida apmēram 5000 cilvēku. Šā gada 1. janvārī palīdzības saņemšanai rindā bija reģistrētas 5511 personu (ģimeņu), bet 30. oktobrī – 4730 personu (ģimeņu).
«Tāpēc pašlaik strādājam pie diviem jauniem dzīvojamo ēku projektiem. Aglonas ielā restaurēsim bijušo kopmītnes ēku, kas gadu gaitā ir izdemolēta un kurā ir reģistrēti vairāk nekā 20 ugunsgrēku. Pamestās telpas bendē bezpajumtnieki, tāpēc šis pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks projekts būs ieguldījums Maskavas priekšpilsētas sakārtošanā. Pirms mēneša noslēdzās konkurss par bijušā policijas iecirkņa pārbūvi par dzīvojamo namu. Tas atrodas pie Zemitānu tilta. Ja viss noritēs pēc plāna, tad nākamajā rudenī jurģus šajā mājā varēs svinēt vairāki desmiti ģimeņu. Ir padarīta darba sajūta,» atskatoties uz aizejošo gadu, saka SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) vadība.
Pēc policijas iecirkņa pārcelšanās uz citām telpām, trīsstāvu māju Ieriķu ielā 28 varēja pārņemt RPB un uzsākt ķieģeļu ēkas pārveidošanu par dzīvojamo namu. Ieriķu ielas māja ekspluatācijā nodota 1957. gadā un ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī. Nevar ne salīdzināt ar izdemolēto būvi Aglonas ielā 35/1. Bijusī policijas māja gan ir jāpārplāno, tajā jānomaina visas komunikācijas, bet pēc tam tur būs 45 dzīvokļi: 30 vienistabas un 15 – divistabu. Pirmajā stāvā seši dzīvokļi tiks pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Kādreizējā kopmītņu ēka Ķengaraga centrā, Aglonas ielā 35/1, ir izdemolēta un sliktā tehniskā stāvoklī. Rīgas pašvaldība plāno to pārbūvēt par sociālo dzīvojamo ēku. Tajā nolemts izveidot tikai vienistabas dzīvokļus, kopumā 186. Iespējams, dzīvokļu skaits var palielināties līdz 220, jo būvniecības laikā telpas tiks pārprojektētas tā, lai pēc iespējas lielākam skaitam iedzīvotāju sniegtu dzīvošanai nepieciešamo platību.
Vide un infrastruktūra
Līdztekus ēku būvniecībai un rekonstrukcijai tiek labiekārtota apkārtne un veidota infrastruktūra, lai iedzīvotājiem nevajadzētu pēc dažādiem pakalpojumiem doties uz pilsētas centru vai citu, attālāku, mikrorajonu. Piemēram, trīs sociālo dzīvokļu īres namu kompleksā Imantas 8. līnijā ir iekārtotas jaunas sociālās aprūpes un medicīnas centra telpas. Par šo pakalpojumu atzinīgi izsakās gan Imantas, gan Zolitūdes iedzīvotāji, kuriem līdz šim pie ārsta bija jādodas uz bijušo veselības centru, kas kopš padomju laikiem bija iekārtots daudzstāvu namā Imantā. Ir izbūvētas piebrauktuves un gājēju celiņi, autostāvvietas 80 automašīnām un novietnes 48 velosipēdiem. Dzīvojamo ēku teritorijā ir vairāki apzaļumoti atpūtas laukumi iedzīvotājiem, bērnu laukumi, kā arī suņu pastaigas laukums. Tiek labiekārtots arī Anniņmuižas mežs. Šis rajons tiks attīstīts kompleksi, ar laiku varētu palielināt arī sabiedriskā transporta reisu skaitu.
RPB sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats (GKR) informē, ka bijusī policijas iecirkņa ēka Ieriķu ielā 28 atrodas attīstītā mikrorajonā, netālu no tirdzniecības centra Domina, ar ļoti labu satiksmi un citu infrastruktūru. Tomēr pamestā būve nevieš drošības sajūtu tuvējo daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Kad šo ēku un apkārtni savedīs kārtībā, tad arī kaimiņi jutīsies komfortablāk. Pašlaik projektā paredzētas arī 11 autonovietnes.
«Liels prieks par veloceliņu gar Daugavu virzienā uz Rumbulu. Kopā ar Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju sakopām šo teritoriju, ievilkām elektrību, iekārtojām peldvietas un soliņus atpūtai. Veloceliņu iecienījuši velotūristi, kuri gar Daugavu no Rumbulas līdz Vecrīgai tagad var aizbraukt pa asfaltētu ceļu. Pašlaik pētām iespēju tur izveidot modernu stāvvietu arī cilvēkiem, kuri ceļo ar kemperiem,» stāsta I. Kiršblats.
Ērti un droši
«Šogad uzsākām dzīvojamo māju aprīkošanu ar elektroniskajiem skaitītājiem. Divos pilotprojektos – Olainē un Rīgā – dzīvokļos uzstādījām modernas siltuma un ūdens uzskaites iekārtas. Īrniekiem vairs nav jānoraksta skaitītāju rādījumi, tas notiek elektroniski. Pirmajos mēnešos no iedzīvotājiem saņemtas pozitīvas atsauksmes. Siltuma ekonomija, salīdzinot ar blakus esošajām ēkām, sasniedz pat 20 procentu. Tas nozīmē, ka šī sistēma ir efektīva. Apkoposim un analizēsim datus un, iespējams, jau nākamvasar uzsāksim arī pārējo ēku modernizēšanu. Jāpiebilst, ka šogad mūsu apsaimniekošanā esošajās ēkās atjaunojam vai uzstādām jaunas videonovērošanas iekārtas – iedzīvotāju drošībai,» saka I. Kiršblats.