Loginovs: Mani jānovāc, lai projektu neturpinātu

4. septembrī tika saņemts četru Rīgas brīvostas valdes locekļu, kas pārstāv Satiksmes, Vides un reģionālās attīstības, Ekonomikas un Finanšu ministrijas, iesniegums, kurā norādīts: «Pārvaldnieks nav nodrošinājis Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 38. punktā noteikto pienākumu izpildīt pieņemtos valdes lēmumus, kā arī nav nodrošinājis šā nolikuma 40. punktā noteikto pienākumu nodrošināt brīvostas pārvaldes darbības tiesiskumu, kas ir pamats L. Loginova atbrīvošanai no darba.» 10. septembrī valdes ārkārtas sēdes balsojuma rezultātā Leonīds Loginovs palika iepriekšējā amatā.

Neatkarīgā vaicā Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam.

– Vēl pirms dažām nedēļām satiksmes ministrs Anrijs Matīss personīgi ieradās Krievu salā un klātienē apskatīja notiekošos darbus, secinot, ka viss ir kārtībā un nav iemesla uztraukties, ka projekts netiks pabeigts laikus. Taču pagājušajā nedēļā tika sasaukta brīvostas valdes ārkārtas sēde, lai atbrīvotu jūs no darba, jo netiek ievēroti vairāki lēmumi, kā rezultātā ir apdraudēta Krievu salas projekta savlaicīga pabeigšana un mērķu sasniegšana, kas ir viens no ES fondu līdzfinansējuma saņemšanas kritērijiem. Kas īsti ir noticis?

– Grūti pateikt, taču, ņemot vērā faktus, kas ir mūsu rīcībā, manuprāt, Satiksmes ministrija iniciē pārvaldnieka noņemšanu, lai apturētu Krievu salas projekta realizāciju. Domāt, ka viss nav īsti tīri, liek man arī sagatavotais brīvostas valdes ārkārtas sēdes lēmumprojekts, kurā ir paredzēta mana atcelšana no amata, bet nav paredzēta cita pārvaldnieka iecelšana vai nozīmēts, vismaz, pienākumu izpildītājs. Ja valde būtu lēmusi par manu atcelšanu, tad brīvosta faktiski paliktu bez pārvaldnieka un līdz ar to arī bez rīcībspējīga Krievu salas projekta virzītāja – nebūtu, kas paraksta virkni dokumentu, ko likumā noteiktajā kārtībā drīkst darīt tikai pārvaldnieks. Darbs tiktu paralizēts, kā rezultātā, visticamāk, tiktu apturēts arī Krievu salas projekts. Loģiski būtu: ja es kā pārvaldnieks netieku galā ar uzliktajiem pienākumiem un mani ir jāatlaiž, tad manā vietā ir jānozīmē cits – spējīgāks brīvostas pārvaldnieks, turklāt tas jādara nekavējoties, ja reiz situācija ar Krievu salas projektu tiek pasniegta kā ļoti kritiska. Par manu aizvietošanu neviens pat neieminējās. Izskatās, ka kāds ir tiešām ieinteresēts – šķiet, ka tieši Satiksmes ministrija, lai Krievu salas projekts tiktu apturēts. Turklāt šis nav pirmais Satiksmes ministrijas mēģinājums bremzēt Krievu salas projekta realizāciju.

Šajā gadā valde, tostarp cilvēki, kas parakstījuši ierosinājumu par manu atbrīvošanu, ir apstiprinājusi koriģēto rīcības plānu Krievu salas projekta īstenošanai – līdz šim brīdim visi procesi atbilst rīcības plānam.

– Jums tiek pārmests, ka nav noslēgts līgums ar Strek, kas ir viens no Krievu salas infrastruktūras nomniekiem. Kad tas ir jānoslēdz?

– Koriģētais rīcības plāns paredz, ka līgums ar Strek par darbības pārcelšanu uz Krievu salu ir jānoslēdz līdz septembrim, kas nu jau ir izdarīts. Man grūti komentēt, ko domāja valdes locekļi, tieši šo argumentu izvirzot kā vienu no manas atlaišanas galvenajiem iemesliem, – viņi paši taču nobalsoja gan par termiņiem, gan noteikumiem. Ierosinājums manis atbrīvošanai no amata tika saņemts dažas dienas pirms oficiālās līguma parakstīšanas ar Strek, un nav iespējams, ka viņi nezināja, ka līgums starp brīvostas pārvaldi un uzņēmēju ir saskaņošanas procesā, jo to vairākkārt koriģēja un pārskatīja arī Satiksmes ministrija.

– Otrs Krievu salas nomnieks ir Rīgas Centrālais terminālis. Vai līgums tiks noslēgts laikus?

– Rīcības plāns paredz līgumu noslēgt līdz 30. septembrim, taču pagaidām nekas neliecina, ka tas tā arī notiks. Šiem uzņēmējiem ir pārāk daudz jautājumu un skaidri redzama nevēlēšanās meklēt kompromisus, lai līgums tiktu noslēgts. Taču minētajā rīcības plānā ir atrunāta kārtība, kā rīkoties, ja viens vai cits jautājums neatrisinās plānotajā secībā un termiņā. Piemēram: ja uzņēmēji, kas noslēguši zemes nomas līgumu par Krievu salas infrastruktūras izmantošanu, paredzētajā termiņā nenoslēdz līgumu ar brīvostu par darbības pārcelšanu no centra uz Krievu salu, stājas spēkā noteikumi, ka tiek uzsākta tiesvedība par zemes nomas līguma laušanu un brīvosta ir tiesīga minēto teritoriju piedāvāt citiem nomniekiem. Tajā pašā laikā rīcības plāns neaizliedz nomniekam līgumu noslēgt tiesvedības procesa laikā.

– Kāpēc ir tik grūti panākt līgumu noslēgšanu ar uzņēmējiem?

– Pārcelšanās uz Krievu salu un jaunu termināļu būvniecība, jo brīvosta piedāvā tikai teritorijas un infrastruktūru, viņiem izmaksā desmitiem miljonus eiro, piemēram, tāds ogļu pārkraušanas terminālis, kāds šobrīd ir Ventspils ostā, izmaksā 70 miljonus eiro. Kur lai viņi ņem šādus līdzekļus? Diezin vai tos aizdos kāda banka, un diezin vai uzņēmēji ir gatavi riskēt ar savu naudu, it īpaši tagad, kad ES ievieš sankcijas pret Krieviju, kas ir dominējošais ogļu kravu īpašnieks.

Iespējams, ka vēji pūš tieši no uzņēmējiem, kuri nav ieinteresēti projekta pabeigšanā, kas viņiem liktu pildīt uzņemtās saistības attiecībā uz saimnieciskās darbības pārcelšanu.

Tāpēc šobrīd pie viena galda ir jāsēžas uzņēmējiem, valsts un pašvaldības pārstāvjiem un ar diplomātiskām metodēm kopā jāatrod optimālais rīcības modelis, kas, no vienas puses, neizputinātu uzņēmējus, no otras puses, saglabātu iespēju saņemt ES finansējumu, jo nobremzēt Krievu salas projektu un tā mērķu sasniegšanu, kas liegtu saņemt ES naudu, ir ne tikai tuvredzīgi, bet pat kaitnieciski visai valsts ekonomikai, jo osta ir un paliek viena no mūsu tautsaimniecības pamatvērtībām.

ES sankciju ieviešana tiešā veidā var atsaukties uz kravu plūsmu Latvijas ostās, un tam jau ir precedents – Ventspilī jau divus mēnešus nav ogļu kravu.

– Varbūt ir jārunā ar Briseli, lai atvieglo līguma nosacījumus līdzfinansējuma saņemšanai, jo ES sankcijas destabilizē situāciju arī jūras kravu pārvadājumos un var būt šķērslis projekta mērķu sasniegšanai.

– Tieši tā – šis ir īstais brīdis, lai pārskatītu noteikumus finansējuma saņemšanai, kuros viens no galvenajiem kritērijiem ir visas ostas saimnieciskās darbības pārcelšana no pilsētas centra uz Krievu salu, lai samazinātu ostas darbības atstāto ietekmi uz vidi. Varbūt mūsu Satiksmes ministrija var atrast kompromisu ar Briseli un saistībā ar nestabilo situāciju kravu pārvadājumos, ko izraisa ES ieviestās sankcijas pret Krieviju, piedāvāt citus variantus, piemēram, pilsētas centra pusē saglabāt to kravu pārkraušanu, kas neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi: konteineri, roll on/roll off kravas un tamlīdzīgi. Protams, ogļu kravas no pilsētas centra ir jāaizvāc – par to nav šaubu.

– Vai celtnieki iekļaujas plānotajā grafikā?

– Atzīmēšu, ka projekta īstenošana saistībā ar sūdzībām IUB par būvkompānijas izvēli un dažādu citu dokumentu un procesu apstrīdēšanu, kurā iesaistījās arī Rīgas Centrālais terminālis, aizkavējās par gadu. Taču ir apstiprināti jaunie nodošanas termiņi, kas paredz projekta pirmās kārtas nodošanu ekspluatācijā līdz 2015. gada rudenim. Ar būvniekiem par šo termiņu līgums ir noslēgts, un viņi uzskata, ka problēmu ar tā ievērošanu nebūs.

Konceptuāli Rīgas būvvalde pieļauj iespēju vienlaikus ar infrastruktūras izbūvi uzņēmējiem uzsākt termināļu būvniecību, saskaņojot būvniecības gaitu un termiņus ar infrastruktūras izbūves ģenerāluzņēmēju. Līdz ar to tiek radīti priekšnosacījumi, lai uzņēmēji savlaicīgi varētu pārcelt savu saimniecisko darbību no centra uz Krievu salu, kas, pēc šobrīd spēkā esošā līguma ar ES, ir 2016. gada decembris.

– Vai ir vēl kāds projekts, kura īstenošanu ietekmē valdības lēmumi?

– Ir izstrādāts kuģu ceļu padziļināšanas projekts, kas ir ļoti nepieciešams Rīgas ostas konkurētspējas uzlabošanai. Diemžēl pagaidām mēs to nevaram realizēt, jo tam mūsu rīcībā nav pietiekamu resursu. Es gribētu vilkt paralēles ar jauno Valsts kasē iemaksājamo ostu nodokli, kas mums katru gadu prasīs astoņus miljonus eiro. Tā ir nauda, ko varētu investēt kuģu ceļu padziļināšanā. Atgādināšu, ka valsts Rīgas brīvostas infrastruktūras uzlabošanai finansējumu nekad nav piešķīrusi – viss, kas ir izdarīts, ir ostas pārvaldes investīcijas.

– Minētā projekta atlikšana uz nenoteiktu laiku neietekmēs topošo Krievu salas termināļu darbību?

– Nē, līdz Krievu salas topošajām piestātnēm kuģu ceļš jau ir vajadzīgajā dziļumā, un akvatorija padziļināšana pie pašām piestātnēm ir iekļauta kopējā Krievu salas infrastruktūras projektā. Tāpēc nav nekādu šķēršļu, kas varētu kavēt jauno piestātņu izmantošanu. Arī LDz realizē stacijas Bolderāja 2 un pievadceļu izbūves projektu.

Kravu apgrozījums Rīgas brīvostā

2013. gads 2014. gads Dinamika, %

8 mēneši 8 mēneši

Beramkravas 13,86 milj. tonnu 15,16 milj. tonnu +9,3%

Ģenerālkravas 4,43 milj. tonnu 4,75 milj. tonnu +7,3%

Lejamkravas 5,05 milj. tonnu 6,75 milj. tonnu +33,5%

Kopā 23,35 milj. tonnu 26,66 milj. tonnu +14,2%