Šis ir Rīgas gads

«Šogad epicentrs ir Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Domāju, ka šajā gadā mums visiem vajadzētu būt patriotiem un savus atvaļinājumus pavadīt Latvijā, gan baudot dabu, gan kultūras pasākumus,» saka Rīgas Tūrisma un attīstības biroja LiveRiga vadītāja Vita Jermoloviča.

LiveRiga šis būs piektais darbības gads. Biroja darbības sākumā uz Rīgu atbrauca apmēram 600 tūkstoši tūristu, bet pērn – apmēram 1,8 miljoni. Dažu gadu laikā tūristu skaits ir trīskāršojies.

– Šo gadu Rīga sāk kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Ar ko LiveRiga sākas šis gads?

– Ar gidu akreditāciju – tas mums ir pilnīgs jaunums. Rīgas Tūrisma un attīstības biroja uzdevums ir rūpēties par Rīgas pilsētas kvalitatīvu kultūras produktu. Pēdējos četros gados ir trīskāršojies tūristu skaits Rīgas pilsētā, tas nozīmē – ir krietni palielinājies pieprasījums pēc gidiem, un loģiski, ka ir palielinājies piedāvājums jeb gidu skaits, kas sniedz maksas pakalpojumus. Kā izrādās, ne visi gidi to dara kvalitatīvi, to apstiprina profesionālās gidu asociācijas un arī pilsētas iedzīvotāji, kas nejauši dzirdējuši gidu stāstījumus, to, kā tiek interpretēta arī valsts vēsture. Lai to nepieļautu, kā arī ņemot talkā pasaules pilsētu pieredzi, mēs veiksim gidu sertifikāciju. Trakākais, ka neviens nevar pateikt, cik viņu ir – 200 vai pat 500, jo daudzi paši meklē sev klientus, staigājot pa populārām tūristu vietām un piedāvājot savus pakalpojumus. Tāpēc veidosim gidu reģistru, pārbaudīsim izglītības dokumentus, apzināsim viņu spēju sniegt pakalpojumus svešvalodās, un, protams, izsniegsim sertificēta gida atpazīstamības zīmi.

– Kādas būs sankcijas tiem, kas neievēros šos Rīgas domes pieņemtos saistošos noteikumus?

– Rīgas pilsētā jau ilgāku laiku ir tūrisma policija. Katram gidam būs sava atpazīstamības zīme, bet, ja tādas nebūs, tiks uzlikts administratīvais sods.

– LiveRiga ir izteikusi prognozes, ka šogad tūristu skaits Rīgā varētu pārsniegt divus miljonus. Vai, jūsuprāt, tūrisma un apkalpojošā industrija ir gatava sniegt kvalitatīvus pakalpojumus? Vai arī tas var izrādīties pārāk liels apjoms, lai gan kāpums varētu būt neliels – lēš, ka pērn Rīgu apmeklējuši aptuveni 1,8 miljoni?

– Mēs ļoti ceram, ka tūristu skaits būs liels, bet ne vienmēr cilvēki izvēlas braukt tieši uz lieliem pasākumiem, bet ierodas vēlāk, kad daudz mierīgāk var izbaudīt pilsētu. Šo gadu es uzskatu par Rīgas pilsētas mārketinga laiku, kad par Rīgu runā visā Eiropā. Nākamā gada pirmajā pusē norisināsies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, šurp brauks politiķi. Esmu pārliecināta, ka visas nozares ir gatavas tikt galā ar izaicinājumiem, kas, iespējams, šogad būs. Vissvarīgākais būtu, lai tūristi Rīgā justos gaidīti un omulīgi.

Lai gan tūristu pieaugums pēdējos gados ir ļoti straujš, un tās ir sekas mūsu investīcijām, kas tika ieliktas pilsētas popularizēšanā jau pirms dažiem gadiem, mums vēl ir lielas iespējas augt. Tallinu ik gadu apmeklē vairāk tūristu nekā Rīgu, arī, teiksim, Stokholmu ik gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu.

– Vai arī turpmāk LiveRiga mārketinga kampaņas galvenais akcents būs Krievijā, aicinot kaimiņvalsts iedzīvotājus?

– Tā gan nevar teikt, ka galvenokārt orientējamies uz Krievijas tirgu. Vienkārši pirms dažiem gadiem viņiem bija liela interese par Rīgu, tāpēc arī pieaugums bija patiešām ievērojams. Skatoties pēc datiem, esam daudz investējuši Vācijā, apmēram tikpat daudz cik Krievijā, turklāt tur esam strādājuši tikai divās pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā, lai gan interneta vidē, protams, ir pieejama visā valstī. Tomēr tūrismā liela nozīme ir transporta sakariem – ja nav iespēju ērti nokļūt, cilvēki izvēlas doties turp, kur to var izdarīt bez liekas piepūles. Nevar noliegt, Krievijā ir liela interese par mums, īpaši no tās paaudzes, kas jau izaugusi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Gribu uzsvērt, ka par Rīgu pieaug interese arī Skandināvijā, jo īpaši Somijā. Pēdējos gados ir pieaudzis tirgus no Polijas, kas kādreiz daudz ceļoja tikai pa Lietuvu, bet nu brauc arī tālāk – pie mums. Arī no Ukrainas palielinājusies interese. Pieaudzis arī tūristu skaits no Itālijas, un mēs to skaidrojam ar labajiem aviosakariem.

– Kāpēc izvēlējāties Rīgu pozicionēt kā gaumīgi garšīgu galvaspilsētu?

– Nevis, teiksim, kā īpašu kultūras pasākumu galvaspilsētu... To, ka Rīga ir gastronomiska pilsēta, mums ir pateikuši tūristi. Pirms gadiem veicām aptauju, kurā starp daudziem jautājumiem, viens bija – kāpēc jūs vēlētos atgriezties Rīgā? Apmēram 60 procenti, izvēloties vienu no variantiem – ērti nokļūt, skaista arhitektūra un citi, bija atbildējuši, ka te ir ļoti garšīgs ēdiens. Un mums ir izcili restorāni, ir izaugusi lielisku pavāru paaudze, no kuras daudzi jau tiek pārpirkti darbam ārzemēs. Mums varētu šķist, ka galvenokārt mūsu austrumu kaimiņiem garšo mūsu ēdiens un viņi novērtē tā kvalitāti, bet arī skandināvu tūristi šurp brauc tieši gardēžu tūrēs.

– Kā Rīgā pietrūkst, kas būtiski ietekmē tās spēju konkurēt kādā segmentā?

– Konferenču centra. Domas un runas par to virmo ilgāku laiku, bet šāda projekta realizācijai, manuprāt, būtu nepieciešama pilsētas, valsts un privātā investora kopdarbība. Iespējams, konferenču centru var izmantot daudzfunkcionāli, bet konferenču tūrisms patiešām ir apjomīgs. Tūristi ir dažādi, un no visa šī segmenta tieši konferenču tūrisms ir visienesīgākais, jo konferencēs piedalās biznesa cilvēki, uzturas apmēram trīs četras dienas, izmanto gan restorānu pakalpojumus, gan kultūras piedāvājumu. Tieši konferenču biznesā mēs zaudējam citām Eiropas pilsētām.

– Jaunuzceltā bibliotēka to neatrisina?

– Nē. Tajā ir viena konferenču zāle ar ļoti labu akustiku, bet tur ir tikai apmēram 400 vietas, tātad – piemērota kompaktiem pasākumiem. Es runāju par vismaz 1000 dalībniekiem, jo tik daudz parasti piedalās dažādos, piemēram, farmācijas vai mašīnbūves starptautiskos pasākumos.

– Vai Rīgai ir kādas cerības noturīgi iekļūt kruīzu kuģu maršrutā? Esam jau pieraduši, ka ik pa laikam te iegriežas kruīza kuģi, tomēr Rīga nav tik stabila kruīzu sastāvdaļa kā Tallina.

– Mūsu atrašanās vieta ir viens no ietekmīgākajiem faktoriem – lai kruīza kuģis ienāktu Rīgā, ir nepieciešamas astoņas stundas, un tikpat daudz, lai izietu ārā. Un tas nozīmē, ka tiek zaudēts ilgs laiks. Protams, kruīza maršruti tiek izstrādāti maksimāli optimāli. Mūsu pasažieru termināla pārstāvji kopā ar kolēģiem no brīvostas brauc uz kruīza kompāniju izstādēm, lielākās notiek Maiami un Hamburgā. Kruīza kuģis, ienākot ostā, maksā nodokļus, bet tūristi – izstaigā pilsētu, pērk suvenīrus un alkoholu, izmanto gidu pakalpojumus, iedzer alu kafejnīcā, bet lielu naudu te neatstāj, jo nenakšņo šeit un arī neēd šeit – to viņi dara uz kuģa. Tomēr galvenais – tā vienalga ir pilsētas reklāma, jo daudzi šeit arī atgriežas. Pērn Rīgā ienāca vairāk nekā 100 kruīza kuģu, šogad nebūs tik daudz, tas nozīmē – neesam ielikti īsajos maršrutos. Parasti kruīzi sākas Stokholmā, no kurienes dodas uz Helsinkiem, Sankpēterburgu un Tallinu, tad atpakaļ. Lai iebrauktu Rīgā, ir jāmet liels loks. Protams, šīs ir liels bizness, bet mēs esam arī ieinteresēti, lai prāmis Tallink, kas kursē ik dienu, uz Rīgu atved daudz vairāk tūristu no Skandināvijas.

Jebkurā gadījumā mūsu prioritārie galamērķi ir kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, visa Skandināvija, Vācija un Krievija. Skatāmies uz mūsu tā saucamajiem nākotnes tirgiem, piemēram, Itāliju, Ukrainu un Poliju. Mazliet arī mēģināsim Nīderlandē, bet viņi ir tāda stila ceļotāji, kas Rīgai brauc garām, jo parasti ceļojumā dodas ar savām būdām. Ļoti svarīgs tirgus ir Ķīna. Pēc statistikas datiem, pagājušā gadā no Ķīnas izbrauca

90 miljoni tūristu, un uz Rīgu atbrauca 8000. Skaidrs, ka šo tūristu ierašanās ir īpaši saistīta ar aviokompāniju darbu, arī vīzu režīmu.