Pilnveido asfalta seguma labošanas tehnoloģiju

Intervija ar AS Latvijas autoceļu uzturētājs Rīgas ceļu rajona direktoru Ivaru Munkenu.

– Kā jūs raksturotu Rīgas ceļu rajona pārziņā esošo ceļu tīklu? Vai vērojama situācijas uzlabošanās?

– Kopumā var teikt, ka ceļu stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, taču trūkst viendabības. Uz ceļiem, kur veikta rekonstrukcija, braukšanas apstākļi ir labi, taču uz ceļiem, kur jau ilgstoši ir remonta deficīts, situācija pasliktinās.

Šopavasar bedrīšu remonts veikts vairāk nekā 73 000 kvadrātmetru apjomā – pieņemot, ka ceļa platums ir 7 m, sanāk, ka jauns segums ieklāts 10 km garumā. Protams, tas ir izkaisīts visos vairāk nekā 900 kilometros asfaltēto ceļu, kas ir mūsu ceļu rajona pārziņā.

Runājot par nākotnes perspektīvām, man gribas būt optimistam, jo valdības retorikā ir saklausāmas vīzijas par lielāka finansējuma piešķiršanu autoceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai.

– Kādi ir šīsvasaras galvenie uzdevumi?

– Tāpat kā katru vasaru, arī šogad vasaras sezona sākās ar bedrīšu remontu, tad ceļa zīmju, barjeru un krāsojuma atjaunošanu. Ievērojamas papildu rūpes un darbu visas vasaras garumā mums sagādāja pavasara plūdi – tajās vietās, kur plūdu sekas apdraudēja satiksmes drošību, viss ir salabots – tagad darba kārtībā ir izskalojumu seku likvidēšana tajās vietās, kur tie var ietekmēt būvju un konstrukciju kalpošanas laiku, piemēram, caurteku nostiprinājumu remonts.

Ikdienas darbos ietilpst grants segu un nomaļu uzturēšana, kā arī atkritumu savākšana, stāvlaukumu un sabiedriskā transporta pieturu uzkopšana, grāvju tīrīšana un krūmu pļaušana, kā arī ceļmalu appļaušana un latvāņu ierobežošanas pasākumi.

– Valda viedoklis, ka mūsu ceļi būtu daudz labākā stāvoklī un to rekonstrukcijai naudas vajadzētu mazāk, ja iepriekšējos gados tiktu nodrošināti nepieciešami ceļu profilakses darbi, tostarp virsmas apstrāde. Vai situācija mainās?

– Kopumā mainās un virsmas apstrādei tiek novirzīts arvien vairāk līdzekļu. Runājot tieši par Rīgas ceļu rajonu, jāņem vērā šo ceļu noslogojuma intensitāte. Uz mazākas noslodzes autoceļiem, kā arī uz asfaltbetona segumiem, kuriem nepieciešama tikai virsmas raupjuma (saķeres) atjaunošana, virsmas apstrāde ar bituma emulsiju un šķembiņām ir ļoti lietderīga un nepieciešama, taču uz lielas noslodzes ceļiem, kādi ievērojamā apjomā ir Pierīgā, lietderīga un efektīvāka būtu asfaltbetona seguma atjaunošana ar pilno tehnoloģiju – tas ir, asfalta virskārtas frēzēšana un jaunas kārtas uzklāšana.

Atgādināšu, ka ceļu remontus, tostarp virsmas apstrādi, plāno pasūtītājs – Latvijas valsts ceļi – un mēs esam tikai izpildītāji, kas veic darbus pieejamā finansējuma apjomā, pasūtītāja noteiktā prioritārā secībā.

– Arī uz jauniem ceļiem vērojamas plaisas. Kas pie tā vainīgs, un ko ar tām iesākt?

– Fizikāli plaisu veidošanās ar laiku ir neizbēgams process. To ietekmē gan grunts sastāvs un stāvoklis, gan izmantotie materiāli un tehnoloģijas, kā arī meteoroloģiskie un ģeoloģiskie apstākļi, tai skaitā pat zemes tektoniskās svārstības, no kurām izvairīties nav iespējams. Var teikt, ka ceļa ilglaicība ir atkarīga no grunts izpētes un izstrādātā projekta kvalitātes kompleksā ar būvnieku darba rezultātu un turpmākās seguma profilakses.

Pagājušajā gadā plaisu labošanai sākam plašāk izmantot plaisu aizliešanu ar hermētiķi, kas pierāda sevi kā noderīgu tehnoloģiju ceļa seguma saglabāšanā un kalpošanas laika palielināšanā. Kā zināms, lielākais ienaidnieks asfalta segumam ir ūdens – ja tas pa lielākām un mazākām plaisām iekļūst segumā, rodas bedres, kuru remontēšana ilgtermiņā ir daudz dārgāka un mazefektīvāka, salīdzinot ar ceļa virsmu laicīgu profilaktisko apstrādi.

– Kuri Rīgas ceļu rajona apkalpes zonā esošie ceļi prasa vislielāko uzmanību un izdevumus?

– Ja vērtējam prioritārā secībā, tad tie ir A uzturēšanas klases ceļi, sevišķi valsts galvenie ceļi – maģistrāles, kas ved uz Rīgu. Uz pašām lielākajām maģistrālēm pēdējo septiņu gadu laikā ir veikti nopietni rekonstrukcijas darbi, taču ir daudz A klases ceļu, kam uzkrājies liels remontu deficīts. Uzlabojumi nepieciešami, piemēram, gan posmos uz A5 un A4, tas ir, uz Rīgas apvedceļiem Salaspils–Babīte un Baltezers–Saulkalne, kā arī uz A8 (Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža), A2 (Sigulda–Igaunijas robeža caur Veclaiceni). Tāpat arī uz reģionālās nozīmes ceļiem: P85 (Rīgas HES– Jaunjelgava), P8 (Inciems–Sigulda–Ķegums), P6 (Saulkrasti–Sēja–Ragana) un uz ceļa P132 (Rīga–Mārupe–Jaunmārupe), kur šogad ir plānota ceļa rekonstrukcija.