Piektdiena, 17.maijs

redeem Dailis, Herberts, Umberts

Novada īstenie saimnieki – PA Saimnieks

Pamatojoties uz izmaiņām likumdošanā, 2004. gadā darbu uzsāka Stopiņu novada pašvaldības aģentūra Saimnieks, kurā apvienoja divus toreizējos pašvaldības uzņēmumus – Sadzīves servisa centru un Stopiņu auto.

PA Saimnieks direktors Jānis Koponāns atzīst, ka saimniecība ir plaša un darba apjoms liels, tāpēc izveidotas trīs nodaļas: divas komunālās saimniecības nodaļas, kam deleģēti pienākumi namu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas jomā, un viena nodaļa, kas pārzina teritorijas labiekārtošanu, ceļu uzturēšanu un transporta nozari. Jāatzīmē, ka uzņēmumā pagājušā gada laikā samazināts strādājošo skaits, kas no 152 cilvēkiem 2009. gada 1. janvārī sarucis līdz 116 darbiniekiem 2010. gada 1. janvārī.

Ceļu tīkls nav piemērots lielai satiksmes intensitātei

Savulaik plānojot un būvējot ceļu tīklu tagadējā Stopiņu novada teritorijā, kurā ietilpst ciemati Ulbroka, Dreiliņi, Saurieši, Upeslejas, Vālodzes, Rumbula, Līči, Dzidriņas, Cekule, tas tika paredzēts nelielam iedzīvotāju skaitam un salīdzinoši mazai ekonomiskai aktivitātei.

Pēdējie pieci gadi ir ieviesuši būtiskas pārmaiņas – izveidojušies jauni privātmāju apbūves centri, atvērtas vairākas ražotnes, kā rezultātā satiksmes intensitāte ir būtiski palielinājusies, un tagad viena no PA Saimnieks aktualitātēm ir ceļu stāvokļa uzlabošana.

Uzņēmuma pārziņā ir 84 kilometri pašvaldības ceļu, un tagad tiek meklēti risinājumi un finansējums tā uzlabošanai. Direktors izsaka iespēju piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvus ceļus visiem novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Visā ūdens apgādes sistēmā tiek piedāvāts kvalitatīvs dzeramais ūdens

Lai arī ūdenssaimniecības attīstības projekti vēl pilnībā nav realizēti, jau tagad visa novada centralizētajā ūdens apgādes sistēmā pieejams atdzelžots ūdens. Tas nozīmē, ka ūdeni no krāna var izmantot pārtikā bez papildu apstrādes – filtrēšanas vai vārīšanas.

Kā jau minēts, ūdenssaimniecības attīstības projekti, kas top ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, vēl nav noslēgušies.

Iepriekšējā gada nogalē tika noslēgts 2,7 miljonus vērts būvniecības līgums par ūdenssaimniecības rekonstrukciju un paplašināšanu Ulbrokā, kuru plānots pabeigt līdz 2011. gada augustam. Jānis Koponāns atzīmē, ka šim projektam rezervētā summa bija 4,6 miljoni, kas jāapgūst četru gadu laikā. Līdz ar cenu kritumu būvniecības tirgū līgumu noslēgt izdevies lētāk un atlikušo summu varēs izmantot vēl kāda privātmāju ciemata, kas nebija iekļauts projektā, pieslēgšanai centralizētajiem tīkliem.

Janvārī tiks izsludināts būvniecības iepirkuma konkurss par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju Upeslejās. Šim mērķim paredzēti 835 tūkstoši, bet, ņemot vērā iepriekšējā konkursa pieredzi, ir cerība līgumu noslēgt lētāk un atlikušo naudu izmantot vēl kāda aktuāla projekta realizācijai.

Jāsamazina siltuma izmaksas

ES strukturālais fonds piedāvā Latvijas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem iesaistīties ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmā, kuras ietvaros ēku siltināšanas projektiem var saņemt pat līdz 60% ES finansējumu. Diemžēl Stopiņu novadā, tāpat kā visā Latvijā, šis process norit ļoti gausi.

Vairāk iniciatīvas jāuzņemas dzīvokļu īpašniekiem – jāveido biedrības un projekta virzīšanai jādeleģē tiesības savam namu apsaimniekotājam. Jānis Koponāns uzsver: "Mūsu uzņēmumā ir speciālisti, kas var sniegt kvalitatīvas konsultācijas un atbilstoši likumdošanai un ES prasībām virzīt šos projektus. Taču mēs to nevaram izdarīt, ja iedzīvotāji nav vienojušies par ēku siltināšanas projekta realizāciju."

Šogad siltuma tarifs Stopiņu novadā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir samazināts par 25%. Taču visas iespējas vēl nav izsmeltas – februārī tiks nodota ekspluatācijā jauna koģenerācijas stacija Ulbrokā, kā arī patlaban tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums jaunas šķeldas koģenerācijas stacijas būvniecībai, kas piegādās siltumu Sauriešu un Upesleju iedzīvotājiem. Direktors uzsver: "Ir jādomā ne tikai par siltuma ražošanas izmaksu samazināšanu, bet arī par siltuma patēriņa efektivitāti, tāpēc, lai sasniegtu šos mērķus, uzņēmumam un mājokļu īpašniekiem jāstrādā vienlīdz aktīvi.